Redakcijas sleja
Gatavojas ērtam lidojumam?
Gatavojas ērtam lidojumam?
Ja kāds iedomājas, ka šī brīža Tukuma domē tās politiski vadošā daļa domā par visa novada saimniecisko attīstību, kultūras uzplaukumu un visu iedzīvotāju labklājību, tad jāsaka, ka viņš smagi alojas. Diemžēl. Jo dienas, jo labāk kļūst redzama mērķtiecīga rīcība skaidri noteiktā – savas un draugu kopas nākotnes nodrošinājuma – virzienā. Un tam, kā jau ne...
Kad nu ļoti, ļoti savajagas...
Kad nu ļoti, ļoti savajagas...
Pēdējo nedēļu laikā vairākkārt nācies atgriezties pie prozaiska jautājuma… labierīcībām pilsētā. Un secināt – smejies vai raudi – tomēr, salīdzinot ar citu novadu centriem, šķiet, ka tieši Tukumā attieksme pret pilsētas iedzīvotāju un tās viesu urīnpūšļiem (atvainojos par tiešumu!) ir visnežēlīgākā. Sak, ja gadījusies spiedīga vajadzība pilsētas centrā, met tik kājas krustā un cieties, jo ...
Kad visas stikla burciņas nav vienādas...
Kad visas stikla burciņas nav vienādas...
Mazdārziņos sācies lielais ražas laiks. Grozi pildās ar gurķiem, tomātiem, ogām. Ja tam vēl piepluso meža ogas un sēnes... Lai visas šīs bagātības saliktu burciņās, darbdienu vakari izvēršas garumgari. Krietns laika sprīdis paiet visai prozaiskā darbā – mazgājot burkas. Nu nekādas jaunrades! Bet arī šo laiku var nedaudz īsināt, pārdomājot par to, ko redzam paši...
Tukuma vīziju meklējot
Tukuma vīziju meklējot
Tukumā šajā nedēļas nogalē bija paredzēta lielā svētku svinēšana, taču vīrusa dēļ lielas pulcēšanās ir liegtas, tāpēc pilsētas svētku 25. gadadiena tiks aizvadīta salīdzinoši klusāk un mierīgāk, un – visas vasaras garumā. Taču gadskaitlis vienlaikus ar svētku sajūtu, kas neizbēgami atnāks arī mazākos sarīkojumos, vedina aizdomāties, kāds Tukums bijis 1995. gadā un kāds tas ir...
Kad melos pazūd sarunas un stāsti
Kad melos pazūd sarunas un stāsti
Visai bieži pēdējo gadu laikā nācies diskutēt par padomju laikiem, pamatā cenšoties sarunu biedrus pārliecināt, ka tagad, pašiem savā, brīvā un neatkarīgā Latvijas valstī dzīvošana ir labāka. Nesalīdzināmi! Uzreiz atzīšos, šīs diskusijas aizrit ar mainīgiem panākumiem. Un, ja par vecāka gadagājuma ļaudīm skaidrs, ka rūgtuma daļa par kādām šodienas negācijām daudzkārt gan norakstāma uz labi...
Klusi, vēl klusāk, un... klusums!?
Klusi, vēl klusāk, un... klusums!?
“Šogad – mazliet savādāk nekā tas ierasts…,“ – tā un līdzīgi pēdējo mēnešu laikā rakstīts itin bieži. Pie vainas, protams, vīruss, pandēmija, ierobežojumi, kas īpaši likuši pasvīst kultūras un sporta pasākumu organizatoriem. Sak, tradīciju lauzt ļoti negribētos, bet – kā izlīst caur vēl spēkā esošo aizliegumu “aci“, ar nemaz nav tik viegli izdomāt! Tad nu...
Par laukiem un lauksaimniecību
Par laukiem un lauksaimniecību
Valdības ir mainījušās, tomēr lauksaimniekiem iedibinātas tradīcijas un vērtības paliek. Jau 27. reizi izsludināta pieteikšanas prestižajam konkursam «Sējējs», kura laikā tiek apmeklētas un vērtētas pašas labākās lauku saimniecības. Esmu vērojusi komisiju darbu gandrīz visu šo 27 gadu garumā. Sākotnēji nomināciju bija mazāk, bet komisijai aizvien tomēr bija visai grūti izvērtēt saimniecības, kaut arī vērtētajiem katrā...
Kurš labāks – liels vai mazs uzņēmums?
Kurš labāks – liels vai mazs uzņēmums?
Domāju, ka šādi pretnostatījot vienus un otrus, nekāds labais stāsts sanākt nevar, jo, kā parādījis Covid-19 krīzes laiks, katram no uzņēmumiem, protams, atkarībā no darbības jomas, ir savas problēmas. Raugoties, piemēram, no bezdarba statistikas, kurā bezdarbnieku skaita pieauguma ziņā esam izvirzījušies Eiropas Savienības galvgalī, liels uzņēmums, kurā ir daudz darbinieku, saprotams, šo skaitli padara vēl...
Lai novadu reforma nebūtu graša vērta
Lai novadu reforma nebūtu graša vērta
Lai ko arī nedomātu par VARAM ministru Juri Pūci, viņa komunicēšanas veidu ar pašvaldību vadītājiem un ministra pārstāvētās partijas darbību, jau tagad varam teikt – viņš kopā ar Saeimas atbildīgās komisijas vadītāju Artūru Tomu Plešu ir iegājis valsts jaunāko laiku vēsturē. Abi, pārstāvot vienu no mazskaitlīgākajiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem, neticami īsā laikā un neticami sarežģītos...
Kur putniem apmesties…
Kur putniem apmesties…
Ja vajadzētu ielikt sevi kādos noteiktos rāmjos, noteikti nevarētu dēvēties par tā saukto karojošu zaļo. Gan ne tāpēc, ka nesaistītu zaļās idejas. Tieši pretēji! Uzskatu, ka paradumu un domāšanas maiņa ir vienīgais ceļš, kā iespējams paildzināt cilvēku sugas eksistenci uz šīs planētas, ar piebildi – kvalitatīvu eksistenci, ne tikai aizvien mokošāku izdzīvošanu. Bet noteikti neesmu...
Par zālieniem un pļavām jeb kā no stratēģijām nonākt pie darbiem?
Par zālieniem un pļavām jeb kā no stratēģijām nonākt pie darbiem?
Pēdējā laikā jau vairākkārt esam rakstījuši par to, cik gan svarīgi ir saglabāt dabiskās pļavas, turklāt ne tikai laukos, kur gan arī tādas nu jau ir retums, bet arī pilsētās, lai cilvēkam būtu iespēja redzēt ne tikai glīti skūtu zālienu, bet arī to, kā šīs pļavas katru gadu pirms saulgriežiem uzzied visā to krāšņumā. Varētu...
Gribētos bērniem laimīgāku nākotni...
Gribētos bērniem laimīgāku nākotni...
”Man izdevās, man izdevās, izdevās – es uzrakstīju ķīmijas kontroldarbu! Seši dabūju. Iedomājies!?” ”Tu zini, mums gan visgrūtāk gāja matemātikā – kaimiņš rēķināja, viņš ir students, ja nemaldos, politehniskajā,” šādai divu, kā noprotams, pamatskolas audzēkņu mammu sarunai nejauša lieciniece biju pirms pāris nedēļām. Kad izteicu izbrīnu par sava vidusskolēna tiešām labajām, pat izcilajām sekmēm dažos,...
Ar pārliecību vai vienkārši tāpat
Ar pārliecību vai vienkārši tāpat
Žurnālista darba specifika tāda, ka reizēm teju netīšām ar cilvēkiem sanāk patrīt mēles un apmainīties viedokļiem par visdažādākajiem jautājumiem. Vaicājot par jaunumiem vietējā kultūras dzīvē, ir nācies izrunā arī to, kā veicies mājmācības procesā. Iztaujā par reiz izsūtījumā pieredzēto, nevilšus attopies, ka sen jau apspriežat mūsdienu produktu kvalitāti lielveikalos. Visbiežāk apspriežamais objekts, kas nereti nu...
Pilsētiņa maza, maza...
Pilsētiņa maza, maza...
”Pilsētiņa maza, maza...,” tā sākas dzejnieka Aleksandra Čaka dzejolis, kas veltīts kādai Zemgales mazpilsētai. Un jau daudzus gads desmitus šos dzejas vārdus daudzi vēlas attiecināt uz sev mīļām mazpilsētām, miestiem, ciemiem... Lai gan neesmu pilsētas dzīves tīkotāja, kā arī atzīšos, sākumā man Tukumā nemaz nepatika un sirds vilktin vilka uz dzimto Vidzemes pusi, visu darba...
Nu un, kas tālāk?
Nu un, kas tālāk?
Jā, kas tālāk? Atzīšos, vērojot jaunās varas vai, pareizāk sakot, tās redzamākās daļas darbošanos Tukuma novada domē, šo jautājumu domās un arī skaļi nākas uzdot vai katru dienu. No kungiem un jo īpaši dāmas, kas skaļi un, publiskā telpā arī nepiedienīgi uzvedoties, pauduši, ka nu viss būs citādāk, neko vairāk par zākāšanos, citādi domājošo nomelnošanu,...
Gaidot reformu
Gaidot reformu
Vēl martā, kad tikko izsludināja ārkārtējo situāciju, gara acīm uzbūru ainu, kā Saeimas deputāti pandēmijas aizsegā dažu labu valstiski svarīgu jautājumu vienkārši norok. To skaitā mani paredzējumi skāra arī Administratīvi teritoriālo reformu, par ko deputāti sēdēs bija plēsušies līdz pat pilnīgam absurdam (nez, vai termina “lielās pilsētas“ ieviešana “republikas pilsētu“ vietā uzskatāms par jēgpilnu diskusijas...
Prioritāte – veselības aprūpe
Prioritāte – veselības aprūpe
Jau gadiem saņemam ieteikumus no Pasaules veselības organizācijas par to, ka vairāk valsts budžeta līdzekļu vajadzētu piešķirt veselības aprūpei, ka nepieciešams pabeigt reformas šajā jomā. Tomēr gadu gaitā daudzās mūsu valdības šajās rekomendācijās nav ieklausījušās. Pasaules veselības organizācija aicina tērēt veselības aprūpei vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, 2016. gadā tērējām vien 3,6%, 2020. gadā –...
Vai reiz varēsim iztikt bez Lielās talkas?!
Vai reiz varēsim iztikt bez Lielās talkas?!
Šāds retorisks jautājums izskanēja vēl pirms 15. maija, kad talka tikai bija plānos un vēl pat nebija zināms, vai tai būs ļauts notikt. Nu tā ir pagājusi, un atbilde ir, ka tie, kas nebaidījās no lietus un gribēja jau tradicionāli sakopt publiskas vietas, ar tukšiem maisiem nepalika. Jo – diemžēl – to, kas uzskata, ka...
Lai būtu droši, ka palīdzēs
Lai būtu droši, ka palīdzēs
Nabadzības mazināšana – tas ir viens no svarīgākajiem mērķiem, kas iekļauts galvenajos mūsu valsts plānošanas dokumentos – Latvijas nacionālo reformu programmā un Nacionālajā attīstības plānā. Taču, kā, veicot valsts sociālās iekļaušanas politikas lietderības revīziju, secinājusi Valsts kontrole, ”fakti atklāj sadrumstalotu, nekoordinētu un uz precīziem datiem nebalstītu valsts un pašvaldību līdzekļu novirzīšanu nabadzības mazināšanai, kas ne...
Pieskatīsim cītīgāk
Pieskatīsim cītīgāk
Katrs skolas vecuma bērna vecāks, veicot ierastos audzinoša rakstura rituālus, gan jau reiz būs dzirdējis šo atrunu kanonā iekļaujamo frāzi: “Bet citiem klasē bija tāpat/bija vēl sliktāk!” Tādas – ar bērnišķīgu izturēšanos saistītas asociācijas – gribot negribot kārtojas glītās rindiņās, tikko tiek patraucēta jaunā Tukuma novada vadība vai, nedod, dievs, norādīts uz kādu nepilnību tās...
Svinam mātes dienu! /VIDEO/
Svinam mātes dienu! /VIDEO/
Līdz ar pavasara ziedēšanas brīnumu atnākusi arī Mātes diena, kuru Latvijā un Igaunijā svin maija otrajā, bet Lietuvā – maija pirmajā svētdienā. Simboliski, ka arī dabā šajā laikā tiek likti pamati jaunam dzīves turpinājumam, kas izpaužas ziedošos dārzos, mežos, putnu dziesmās, varžu kurkstēšanā, it visā – atliek vien tikai vērīgāk paskatīties un ieklausīties. Latviešiem šos...
Atjaunotajai neatkarībai – tikai 30 gadu
Atjaunotajai neatkarībai – tikai 30 gadu
Kad vakar aizvadījām apaļos 30 gadus, kopš neatkarības atjaunošanas, bija grūti nebūt saviļņotam un noskaņojumā pacilātam. Manai – piecdesmit un nedaudz vairāk gadu paaudzei – šī ir pašu piedzīvotā Neatkarības diena, kas nošķīra garos padomju gadus no jaunā – cerību un pašu lemtā laika. Turklāt paši esam piedzīvojuši ne tikai 1990. gada notikumus, bet arī...
”Lai pār lejām šīm un kalniem mūsu latvju mēle skan...” [L. Breikšs]
”Lai pār lejām šīm un kalniem mūsu latvju mēle skan...” [L. Breikšs]
Kad vien nākas tikties ar bijušajiem kolēģiem – latviešu valodas un literatūras skolotājiem, jauši vai ne, bet sarunas vienmēr nonāk arī pie mūsu kopējā šodienas izaicinājuma. Nē, nē, ne jau par kovid krīzi runa, bet gan par apdraudējumu latviešu valodai! Lai arī mums nu jau gadus simts ir gan sava nacionāla valsts, gan likums īpašās –...