Projekti
Cīņa ar invazīvajām sugām nav bezcerīga
Cīņa ar invazīvajām sugām nav bezcerīga
Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir arī Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, ar kuru pērn cīņu uzsāka arī Kuldīgas pusē.
No idejas līdz finansējumam un reālam produktam vai pakalpojumam
No idejas līdz finansējumam un reālam produktam vai pakalpojumam
Sākums 19. aprīļa laikrakstā. aprīlī Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, arī citām valsts un pašvaldību institūcijām rīkoja tikšanos ar uzņēmējiem. Viņi tika informēti ne tikai par dažādām atbalsta iespējām, bet tīri praktiski varēja pārbaudīt savas spējas jaunu ideju radīšanā. Radi Tukuma novadam! Lielāks Kā informēja pašvaldības speciāliste Monta...
No idejas līdz finansējumam un reālam produktam vai pakalpojumam
No idejas līdz finansējumam un reālam produktam vai pakalpojumam
5. aprīlī Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, arī citām valsts un pašvaldību institūcijām rīkoja tikšanos ar uzņēmējiem. Viņi tika informēti ne tikai par dažādām atbalsta iespējām, bet tīri praktiski varēja pārbaudīt savas spējas jaunu ideju radīšanā.
Novada domes komitejās
Novada domes komitejās
Ceturtdien, 11. aprīlī, uz kārtējo ikmēneša sēdi pulcējās Izglītības, kultūras un sporta komiteja tās priekšsēdētājas Daces Adiņas vadībā. Darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar pagastu ģerboņu izstrādi, nolikumu apstiprināšanu un pašvaldības uzņēmumu «Šlokenbekas pils», «Jaunpils pils» un «Tukuma ledus halle» 2023. gada finanšu pārskatu un 2024. gada darbības plānu.
Par papildus naudu, finanšu izlīdzināšanu un «Raudu»
Par papildus naudu, finanšu izlīdzināšanu un «Raudu»
8. aprīlī, lai noskaidrotu aktuālos jautājumus pašvaldībā, telefoniski sazinājāmies ar pašvaldības vadītāju Gundaru Važu un sabiedrisko attiecību speciālisti Sintiju Zekundi.
Kopīgs darbs dod labumu visiem
Kopīgs darbs dod labumu visiem
Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu.
Nevis sašust, bet iet un darīt!
Nevis sašust, bet iet un darīt!
Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem.
Vislielākā nozīme ir attieksmei
Vislielākā nozīme ir attieksmei
Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas.
Ļauj mantām nonākt īstajās rokās
Ļauj mantām nonākt īstajās rokās
Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!
Lādētāju mudžeklis atšķetināts
Lādētāju mudžeklis atšķetināts
2022. gada rudenī Eiropas Parlaments atbalstīja tiesību aktu, kas ļauj Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar viena tipa lādētāju. Līdz šī gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, jābūt aprīkotiem ar "USB C" tipa uzlādes pieslēgvietu. Savukārt no 2026. gada pavasara šī prasība attieksies arī uz klēpjdatoriem.
Jāmācās ķieģeli izgatavot no jauna
Jāmācās ķieģeli izgatavot no jauna
No šosejas virskārtas nofrēzēts vecais asfalts var vēlreiz noderēt ceļu būvē, tāpat nojaucamai ēkai katru ķieģeli var rūpīgi atlikt malā. “Pirmais mums nebūtu jāmeklē ekonomiskais vai saimnieciskais labums, bet jādara tāpēc, ka tas ir atbildīgi un ilgtspējīgi. Tie ir atslēgas vārdi jebkuram centienam aprites ekonomikas virzienā, skaidrojot nepieciešamību pārstrādāt un otrreiz izmantot būvniecības atkritumus, uzsver Latvijas Būvuzņēmēju apvienības pārstāve Brigita Vīksne.
Konkursa «Laukiem būt!» uzvarētāja – Evita Ose no Pūres
Konkursa «Laukiem būt!» uzvarētāja – Evita Ose no Pūres
Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) jau divpadsmito gadu rīko konkursu jaunajiem uzņēmējiem «Laukiem būt!». Šogad pirmo vietu kategorijā «Lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde» un 2900 eiro lielu balvu ieguva mūsu novada uzņēmēja Evita Ose no Pūres par mājražošanas uzņēmumā «Dabas nams» ražotajām ēdienu piedevām. Otrā vieta Kristīnei Savickai no Dundagas par pilngraudu maluma miltu produktu «Pūtelis» un 1900 eiro liela balva, trešā vietā – Elza Anete Strazdiņa no Jelgavas novada, kura realizē pasākumu «No plāna līdz dārzam» un saņēma 1400 eiro lielu naudas balvu. Konkursā balvas saņēma arī dalībnieki kategorijās «Nelauksaimnieciskie pakalpojumi» un «Nelauksaimnieciskā ražošana». Kopējais balvu fonds aizsniedza 22 000 eiro.
Atjauno kustības un dzīvi
Atjauno kustības un dzīvi
Fizioterapija un vingrošana palīdz atgūt un uzlabot veselību ”Divas nedēļas cītīgi vingroju pēc fizioterapeites ieteiktā ikdienas vingrojumu saraksta. Tad pāršķīru lapu – tur vēl 20 vingrojumi!” Šī žurnālā publicētā anekdote var atbilst patiesībai, jo fizioterapija un vingrošana parasti nozīmē gana ilgu un neatlaidīgu darbu, nevis ātru risinājumu kustību atjaunošanai pēc operācijas vai traumas...
Par atbalstu, kuru no pašvaldības var saņemt novada iedzīvotāji!
Par atbalstu, kuru no pašvaldības var saņemt novada iedzīvotāji!
Tā kā jau iepriekš bija izskanējis, ka lielākoties pašvaldības palīdzība šogad tiks paredzēta trūcīgiem un maznodrošinātiem novada iedzīvotājiem, vēlējāmies saprast, cik daudz un kādiem mērķiem sociālā budžeta līdzekļus plānots tērēt. Kopējā sociālajām vajadzībām atvēlētā naudas summa ir liela – 13 663 685 eiro jeb 16,6% no pašvaldības budžeta, taču šajās izmaksās iekļauts gan pansionāts «Rauda», gan citu sociālās aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu uzturēšana, darbinieku atalgojums un citas izmaksas.
Mācās visas paaudzes
Mācās visas paaudzes
SIA «ZAAO» dabas un tehnoloģiju parks «Urda» izglītības iestādēm, darba kolektīviem un interešu grupām piedāvā mācības par vidi un vidē. Te atrodas aprites ekonomikas centrs “Daibe” (atkritumu poligons). Arī pieaugušie var doties izzinošā izpētes braucienā, piedalīties atkritumu šķirošanas meistarklasē.
Mērķi var sasniegt maziem solīšiem
Mērķi var sasniegt maziem solīšiem
Cēsīs netālu no dzelzceļa stacijas, blakus bibliotēkai jau četrus gadus darbojas beziepakojuma veikals "Ieber.lv". Saimniece Agnese Gaidelione pastāsta, ka pašiem ideja par šādu veikalu ļoti patikusi, un zaļais dzīvesveids, vides saudzēšana taču ikvienam ir svarīga.
Gaujas augštece jāatklāj
Gaujas augštece jāatklāj
Pirms deviņiem gadiem Gaujas aizsardzības aktīvistu grupa kopā ar Jaunpiebalgas novada domi nodibināja Gaujas fondu. Gadu gaitā dažādi pasākumi, praktiskas aktivitātes saistījušas ne tikai jaunpiebaldzēnus.
Par biškopjiem, medu un tirgošanos
Par biškopjiem, medu un tirgošanos
Izrādās, ka Latvijas Biškopības biedrība savu trīsdesmitgadi jau nosvinējusi reizē ar Jaungada balli Jelgavas pilī. Tomēr jebkurš pasākums, kas notiks šogad, būs biedrības jubilejas zīmē. Pašlaik biškopji gatavojas savai ikgadējai Pavasara konferencei, kas notiks 23. martā Jelgavā. Vairāk par jautājumiem, kas tiks runāti konferencē un arī par biškopju darbiem un problēmām lūdzām pastātīt biedrības valdes priekšsēdētāju Guntaru Melni.
Mums ir svarīgi spēcīgi uzņēmumi
Mums ir svarīgi spēcīgi uzņēmumi
Tā 8. februārī, viesojoties Tukuma novadā, teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņam bija iespēja iepazīties ar SIA «Pure Chocolate», SIA «Vilomix Baltic» un SIA «Lindstrom Prodem». Katrs no tiem pārstāv noteiktu uzņēmējdarbības jomu, un ir guvis tajā zināmu atpazīstamību.
Lemj pa novada skolām
Lemj pa novada skolām
Turpinājums. Sākums 16. februāra laikrakstā Jau vēstīts, ka pagājušās nedēļas komiteju sēdē deputāti tomēr lēma tālākai izskatīšanai virzīt jautājumu par skolu tīkla reformu. Tas, neskatoties uz to, ka arvien biežāk izskanēja arī varanti, kas piedāvāja reformu nedaudz piebremzēt, ņemot vērā, ka valstiskā līmenī diskusijas par jauno, Izglītības un zinātnes ministrija virzīto skolu finansēšanas modeli vēl...
Rūpes par vidi ir rūpes par sevi
Rūpes par vidi ir rūpes par sevi
Limbažnieku Madaras un Māra Garklāvu ģimenē aug trīs bērni – Leons, Augusts un Ādams. Ģimene dabai draudzīgāk cenšas dzīvot jau sen, un Madara piekrita ar mums dalīties pieredzē, kas var iedvesmot arī citus.
Tikai jāsāk!
Tikai jāsāk!
Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.
Pasaule mainīsies, būs jāmainās līdzi
Pasaule mainīsies, būs jāmainās līdzi
Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms gadiem divdesmit. Vērojot apkārt notiekošo, rodas sajūta, ka būs jāmainās vēl. Par to, kādas ir tendences dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu mazināšanas politikā un ar to saistītajās jomās, runājām ar Pasaules Dabas fonda (PDF) direktoru Latvijā Jāni ROZĪTI.