Projekti
Žurnālistam ir jātur acis un ausis vaļā
Žurnālistam ir jātur acis un ausis vaļā
Iepazīt kolēģu darbu reģionos, mācīties, kā veidot savus laikrakstus profesionālākus, daudzveidīgākus un – pats galvenais – sniegt lasītājam saprotamu, ticamu un faktos balstītu informāciju – ar šādu mērķi kā pagājušajā, tā arī šajā gadā norisinās Latvijas Žurnālistu asociācijas organizētais reģionālo mediju semināru cikls, kura viena no tēmām bija – kā politiķu izteikumos atklāt melus un kā viedokļu žurnālistikas vietā veidot faktu žurnālistiku. Par to reģionālo mediju pārstāvjiem Bauskā un Kuldīgā stāstīja žurnāliste Evita Puriņa, kas pieredzi guvusi dažādos mediju izpētes projektos, savulaik strādājusi laikrakstā «Zemgales Ziņas», žurnālā «Ir», «Re:baltica», bet šobrīd piedalās mediju pratības projektā vidusskolēniem «Pilna doma» un veido materiālus sabiedrisko mediju portāla rubrikā «Melu detektors».
Domāt un vērtēt
Domāt un vērtēt
Laikraksta lasītāji jau ir pamanījuši, ka pēdējo mēnešu laikā esam piedāvājuši parunāt par medijiem, ar medijiem, žurnālistiem. Šā gada janvārī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) projekts noslēdzas. Tā ietvaros aicinājām Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) universitātes pētniekus vērtēt priekšvēlēšanu raidījumus Latvijā. Pētnieki izvēlējās skatīt četru elektronisko mediju piedāvātos televīzijas un radio diskusiju un vērtējošos raidījumus 13. Saeimas priekšvēlēšanu periodā.
Sociālie mediji – žurnālistikas beznoteikumu zona?
Sociālie mediji – žurnālistikas beznoteikumu zona?
Sociālie mediji ir kļuvuši par nozīmīgiem žurnālistu rīkiem un informācijas avotiem. Tomēr veids, kā žurnālisti izmanto sociālajos medijos atrodamo saturu, dažos gadījumos ilustrē atkāpšanos no saviem profesionālajiem uzdevumiem, bet citkārt — ētikas pārkāpumus. Šeit apskatīšu dažas problemātiska sociālo mediju lietojuma izpausmes.
Edgars Kupčs: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi
Edgars Kupčs: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi
Latvijas Žurnālistu asociācija mediju kritikas projekta ietvaros turpina interviju sēriju ar mediju profesionāļiem. Par Latvijas Radio korespondentu Edgaru Kupču sūdzas gan pašvaldību amatpersonas, gan medija uzraugi, gan politiķi. Viņu draud atlaist, tiesāt. Tomēr žurnālists turpina strādāt, kritizē, meklē nesakritības, nelikumības, aizdomas un pārdomas raisošus faktus un notikumus, jo uzskata, ka mums – Latvijas iedzīvotājiem – tas ir jāzina.
Izvēloties reģionālo presi, lasītājs saņem to, kas viņam vajadzīgs
Izvēloties reģionālo presi, lasītājs saņem to, kas viņam vajadzīgs
Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Kultūras ministriju šogad izdevusi apjomīgu kolektīvo monogrāfiju «Latvijas mediju vides daudzveidība». Zinātniskais darbs piedāvā Latvijas plašsaziņas līdzekļu pašreizējās situācijas kopainu, akcentējot tās stiprās un vājās puses. Monogrāfijas autori ir LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieki un Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki, izdevējs – LU Akadēmiskais apgāds. Viens no autoriem ir mediju eksperts Rolands Tjarve, Latvijas Universitātes (LU) Mediju institūta direktors, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs, kurš monogrāfijā analizēja sabiedriskajos medijos pēdējos gados notiekošos procesus un attīstības tendences.
Vietējie žurnālisti “nešauj un nebēg”; viņi ar savu auditoriju ir kopā ik dienu
Vietējie žurnālisti “nešauj un nebēg”; viņi ar savu auditoriju ir kopā ik dienu
Kas tad vēl tik detalizēti un regulāri rakstīs un vēstīs par to, kā dzīvo ļaudis Latvijas reģionu pilsētās un pagastos, ja ne vietējās avīzes, portāli un televīzijas? Lokālais un līdz ar to arī unikālais saturs ir reģionālo mediju būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar nacionāla līmeņa medijiem, secina viena no pētījuma «Latviju mediju vides daudzveidība» autorēm Laura Uzule, Latvijas Universitātes doktora zinātniskā grāda pretendente komunikācijas zinātnē. Tieši viņa šajā krājumā pētīja un analizēja reģionālos medijus. Secinājumi atklāj arī to, kāpēc reģionālie mediji ir vajadzīgi auditorijai, kurai tie strādā. Reģionālajos medijos ir vērojama ļoti aktīva sabiedrības interešu aizstāvība, kas ilgtermiņā vainagojas ar panākumiem, veicinot sabiedrības uzticēšanos reģionālo mediju darbam. Tāpat, lai radītu kopības izjūtu, regulāri tiek uzklausīti un atspoguļoti lasītāju viedokļi, skaidroti nesaprotamie jautājumi, aktualizētas un novērstas novērotās neizdarības lokālajā vidē, veicinot savstarpējo uzticamību un arī atbildīgumu.
Svarīgākais – fakti un kritiskā domāšana
Svarīgākais – fakti un kritiskā domāšana
Iepazīt kolēģu darbu reģionos, mācīties, kā veidot savus laikrakstus profesionālākus, daudzveidīgākus un – pats galvenais – sniegt lasītājam saprotamu, ticamu un faktos balstītu informāciju – ar šādu mērķi sācies reģionālo mediju semināru cikls, kura pirmā tikšanās norisinājās 7. decembrī Bauskā – laikraksta «Bauskas Dzīves» redakcijā.
Žurnālistam ir jāredz kopsakarības, jāspēj patstāvīgi domāt un vērtēt
Žurnālistam ir jāredz kopsakarības, jāspēj patstāvīgi domāt un vērtēt
Vēl tikai oktobrī atklāšanas svētkus piedzīvoja Latvijas universitātes pētnieku apjomīgais kopdarbs jeb monogrāfija, kas no dažādām šķautnēm aplūko aktuālo situāciju mūsu valsts mediju vidē. Iespaidīgajā autoru virtenē atrodams arī filozofijas doktores Skaidrītes Lasmanes vārds. Laikā, kad tiek veidots Latvijas mediju ombuds un realizēts arī Latvijas Žurnālistu asociācijas paspārnē tapis un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīts mediju kritikas projekts, viņas zināšanām un viedoklim šai jomā ir īpašs svars. Un esam pateicīgi, ka joprojām ļoti aizņemtā pētniece piekrita šai sarunai, ka turpat, universitātes trokšņainajā kafejnīcā, vienas kafijas tases garumā, bija iespēja viņu izvaicāt. Par to, kādu redz Latvijas žurnālistiku un tās patērētājus, informēti, zinoši, bet tomēr – it kā no malas raugoties.
Vēlēšanas pagājušas. Diskusijas turpinās
Vēlēšanas pagājušas. Diskusijas turpinās
Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un ievēlētie deputāti kopā ar savu partiju ievēlētajiem un nereti arī neievēlētājiem vadoņiem jau otro nedēļu diskutē par sarkanajām līnijām, programmu vienojošajiem punktiem un iespējamajiem ministru kandidātiem.
Noņemt maskas
Noņemt maskas
Mediji un žurnālisti bieži tiek kritizēti. Bet ne tik bieži tiem ir iespēja skaidrot savu rīcību un atbildēt uz pārmetumiem. Tādēļ uz sarunu aicinājām LTV Ziņu dienesta galveno redaktoru, vairāku LTV radījumu autoru un vadītāju Gunti Bojāru. Viņa radīti un veidoti raidījumi ir gan vairākkārt apbalvoti, gan kritizēti, gan nesaprasti. Īpaši pretrunīgi ir vērtēts raidījums «Aizliegtais paņēmiens» par dažādu Latvijas žurnālistikā reti vai tikpat kā nemaz izmantotu metožu, paņēmienu un eksperimentu izmantošanu. Reti kurš nebūs neko dzirdējis par Operāciju «Frics», Operāciju «Tokija», ar Latvijas Radio kopīgi veidoto projektu «Sistēmas bērni» un citiem. Kā ir patiesībā? Šoreiz uz jautājumu aicinājām atbildēt Gunti Bojāru pašu.
Latvijā pieejams daudzveidīgs mediju klāsts
Latvijā pieejams daudzveidīgs mediju klāsts
Latvijas mediju daudzveidība: formāti, žanri, ētika, īpašnieki – tās ir tēmas, par kurām runāts apjomīgā un visaptverošā izdevumā «Latvijas mediju vides daudzveidība», kuru nupat kā izdevis LU Akadēmiskais apgāds un kurā grāmatas zinātniskā redaktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore Vita Zelče apkopojusi dažādu autoru pētījumus par Latvijas medijiem.
Medijs vai mediju izstrādājums
Medijs vai mediju izstrādājums
Mediji, žurnālisti (vai tomēr reklāmas?) mūs māca, kādai jābūt labai maizei. Mums skaidro, kas ir veselīga pārtika, kādi ir atbilstoši parametri labam telefonam, datoram, mašīnai un virtuves kombainam. Bet, kas ir laba žurnālistika, kādam jābūt labam medijam, – par to mēs Latvijā gadiem neesam runājuši vai, pareizāk, runājuši par maz, runājuši tikai no reizes uz reizi. Nu šai tēmai esam pievērsušies mēs paši – žurnālisti. Latvijas Žurnālistu savienība sadarbībā ar vairākiem reģionālajiem medijiem, kā arī aģentūru «Leta» ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu realizē projektu, kura laikā centīsimies noskaidrot, kas tad ir laba žurnālistika un kā to atšķirt no sēnalām un klajiem meliem. Bet lai noskaidrotu žurnālistikas kvalitātes, vispirms pievērsīsimies mediju kritikai.
Lai nezaudētu bez cīņas
Lai nezaudētu bez cīņas
Starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas «Reportieri bez robežām» ikgadējā ziņojumā «Pasaules preses brīvības indekss Latvija gada laikā ir pakāpusies par četrām vietām.
Budžets, projekti un izsoles
Budžets, projekti un izsoles
Kārtējā Jaunpils novada domes sēde notika 23. janvārī, tajā pārsvarā tika izskatīti un apstiprināti jautājumi par budžetu. Visus lēmumus domes deputāti vienbalsīgi atbalstīja.
Kā salāgot dabas un cilvēka vajadzības?
Kā salāgot dabas un cilvēka vajadzības?
Turpinot tradīciju, 7. februārī, Engures iedzīvotāji bija aicinātu uz tradicionālo «Zaļo pēcpusdienu», kurā Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti stāstīja par šī brīža aktualitātēm, to skaitā projektiem, kas skar Engures novada teritoriju. Stāstīja par lielo dumpju aizsardzību, diskutēja par “priedīšu ravēšanas“ lietderīgumu un citiem jautājumiem.
«Kamenēm» jau 10 darbīgu gadu
«Kamenēm» jau 10 darbīgu gadu
Dzirdot vārdu kamene, lielākai daļai nāk prātā kukainītis, kas ir darbīgs un var paveikt tādas lietas, kuras dažam liekas pāri viņa spēkiem. Piemēram, ar tik maziem spārniņiem tomēr lidot. Tādas arī ir biedrības «Kamenes» dāmas, kuras jau desmit gadus spēj paveikt īpašas un paliekošas lietas
Pilnīgi viss kājām gaisā!
Pilnīgi viss kājām gaisā!
Viena aktiera teātris, leļļu balets, trakulīgas kora dejotājas un pavisam reāls boksa turnīrs ar aktuālajām latviešu un ukraiņu zvaigznēm – šādus un vēl citus elpu aizraujošus priekšnesumus varēja noskatīties Pūres pašdarbnieku ballē, kas notika 27. janvārī ar devīzi «Kājām gaisā pilnīgi viss».
Opozīcija iebilst un atturas, bet budžets – apstiprināts
Opozīcija iebilst un atturas, bet budžets – apstiprināts
25.janvārī Tukuma novada domes sēdē apstiprināja pašvaldības 2018. gada budžetu. Desmit deputāti nobalsoja “par” sagatavoto budžeta projektu, taču septiņi – atturējās, norādot, ka budžetā ir gan labas lietas, gan sliktas, kas prasa rūpīgu izvērtējumu, nevis tikai automātisku rokas pacelšanu balsojumā.
Kāpēc ne?
Kāpēc ne?
”Kāpēc gan ne?” tā, gluži kā aizgājušo laiku pionieri, teju uz visu ir gatavi pašdarbnieki. Par to kārtējo reizi varēja pārliecināties katrs, kam bija tā laimīgā iespēja būt Slampē pagājušās piektdienas vakarā, laikā, kad tur notika mazliet tā kā no aizmirstības izvilktais, bet reiz tik tradicionālais Pašdarbnieku vakars.
Par pasākumiem un naudu to organizēšanai
Par pasākumiem un naudu to organizēšanai
Jau vēstījām, ka 18. janvārī, notika ikmēneša komiteju sēdes, kur citu starpā deputātiem bija jāizskata vairāki iesniegumi ar lūgumu finansiāli atbalstīt dažādus, šajā reizē pārsvarā – sporta – pasākumus. Pieprasītās summas, kā arī tās, ko bija ar mieru vienai vai citai sporta aktivitātei atvēlēt deputāti, gan ievērojami atšķīrās.
Kad cilvēks cilvēku atrod
Kad cilvēks cilvēku atrod
Laikā starp Ziemassvētkiem un gadu miju iegadījās pabūt «Bebru» mājās, kas ir pagājušā gadsimta 30. gados celta ēka un atrodas netālu no Kandavas stacijas, Cēres ceļa malā. Šoreiz gan stāsts ne tik daudz par būvēm, cik tās iemītniekiem.
Viss radīts Jaunpilī…
Viss radīts Jaunpilī…
Bija pienākusi drudžainā pirmssvētku diena – 23. decembris, kad cilvēki tiešā nozīmē skrēja vēl pa veikaliem, lai nopirktu kādu aizmirstu dāvanu vai jau steidza iepirkt produktus Ziemassvētku vakariņu galdam. Redakcijas darbu šīs sestdienas plānā citu starpā bija aizbraukt uz Jaunpils mājražotāju tirdziņu, kas solījās būt gana interesants.
Par pievienoto vērtību zivīm un jauniem tirgiem
Par pievienoto vērtību zivīm un jauniem tirgiem
Viena no Latvijas tradicionālajām nozarēm ir zvejniecība un zivju pārstrāde. Situācija dažādos laikos ir bijusi mainīga: ir bijis labs eksporta tirgus uz austrumiem, kad ar zivju pārstrādi centās nodarboties arī iekšzemē, tika radīt jauni pārstrādes uzņēmumi, tad austrumu tirgus pazuda. Daļa neizdzīvoja, daļa meklēja jaunas iespējas.