Lasītājs jautā
Vai tiešām bērni nedrīkst iet uz skolu?
Vai tiešām bērni nedrīkst iet uz skolu?
– Mūsu ģimenei ir kāds neskaidrs jautājums, un varbūt jūs varētu noskaidrot, kā īsti ir? Mani mazbērni mācās vienā no novada skolām, viņu tētis strādā Norvēģijā, kas šobrīd, tāpat kā, piemēram, Lietuva, ir tā sauktajā “dzeltenajā zonā”. Tētis atgriezies uz laiku mājās un, saprotams, lieki laukā neiet – ievēro pašizolāciju. Mazākais mazbērns apmeklē arī bērnudārzu, taču ar skolu mazliet ir nesaprašanās. Vai tad noteikumi paredz, ka arī bērniem obligāti mājās jāsēž tās 14 dienas? Vismaz tā daži skolotāji uzskata; tāpat arī citi bērni par manējiem runā, ka viņiem jāsēž mājās (gan jau vecāki mājās ko sastāstījuši). Attiecīgi mazbērniem ir lieli pārdzīvojumi. Man jau šķiet, ka nav jau īsti nekādas atšķirības, vai braukā uz Lietuvu, vai Norvēģiju un, manuprāt, bērniem nav jāsēž pašizolācijā! Taču, vai tā ir un kā īsti ir, neviens vēl nav varējis paskaidrot. Turklāt noteikumi tik ātri mainās, ka izsekot līdzi arī grūti…
Acu ārstam – papildu pieņemšana
Acu ārstam – papildu pieņemšana
Saņēmām kāda lasītāja pavisam konkrētu jautājumu: “Kā lai tiek pie acu ārsta Tukumā?”
Visi, kuriem pabalstu ļoti vajadzēja – nesaņēma!
Visi, kuriem pabalstu ļoti vajadzēja – nesaņēma!
Jūs jautājat: – Man ir komentārs par publikāciju sociālajos tīklos. Novada domes vadītājs, ja nemaldos, intervijā «Neatkarīgā Rītā Avīzei» apgalvoja, ka ārkārtējās situācijā laikā visi novada bērni esot saņēmuši pabalstus. Bet tā nav taisnība! Zinu mammu – vientuļu četru bērnu mammu –, kas bija pietiekusies pirmajam pabalstam (kompensācijai par bērnu ēdināšanu), bet otrai pusei pieteikšanos nokavēja par nedēļu. Pēc tam saņēma Normunda Reča parakstītu atteikumu. Bet, es atvainojos, kā notika apziņošana, ka ir iespēja pietiekties!? Informāciju nosūtīja uz e-klasi! Bet, ja bērni mācās izcili un nav vajadzības visu laiku viņus kontrolēt, kā tad lai uzzina, ka ir iespēja pieteikties pabalstam? Un vai tad nebūtu tikai pašsaprotami, ka tie vecāki, kas jau pabalstam bija pieteikušies pirmoreiz, to automātiski saņem arī otrreiz? Situācija taču mēneša laikā nevarēja tik būtiski uzlaboties! Šai mammai, ko ļoti labi zinu, šī naudiņa bija būtiska un, nedomāju, ka tas bija vienīgais gadījums Tukumā…– šādu bēdīgi vēstījumu uzklausījām rubrikā «Otrdienas sarunas» pirms pāris nedēļām.
Kāpēc cietuma vietā piespriež uzturēšanos noteiktā vietā?
Kāpēc cietuma vietā piespriež uzturēšanos noteiktā vietā?
Lasītājs jautā: “Kā tad mums tagad tā tiesāšanās notiek? Kur Tembergs Jānis sēž? Ja jau viņam piesprieda reālu trīs gadu cietumsodu, tad, manuprāt, cietumā viņam arī ir jāsēž! Bet rakstīts, ka viņam jāuzturas noteiktā vietā. Kas ir tā noteiktā vieta? Vai mums tagad cietumu tā sauc?”
Kāpēc šāda norēķinu sistēma?
Kāpēc šāda norēķinu sistēma?
Saņēmām kāda lasītāja vēstuli, kurā viņš interesējas par plānotajām izmaiņās sistēmā, kā SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» klientiem nosūta rēķinus: “Gribētu ar jūsu starpniecību uzzināt, vai cilvēkam tomēr ļauta brīva izvēle, kā saņemt rēķinu. SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» vairs tos negrib sūtīt uz e-pastu, bet tiek piedāvāts reģistrēties platformā «Bill.me». Vai to var piespiest ar varu? Vai tas ir likumīgi? Starp citu, ja maksā rēķinu ar «Bill.me», pakalpojums ir dārgāks. Līgums galu galā ir noslēgts un tajā ir paredzēts, kā saņemam rēķinus, un es vēlos rēķinu saņemt e -pastā! Kāpēc man piespiež reģistrēties platformā, kurā nevēlos?”
Var vai nevar pilsētas sabiedrisko transportu izmantot māmiņas ar bērnu ratiņiem?
Var vai nevar pilsētas sabiedrisko transportu izmantot māmiņas ar bērnu ratiņiem?
Pagājušā nedēļā uzklausījām kādas Durbes iedzīvotājas jautājumu: “Esmu jaunā māmiņa ar ratiem, šobrīd – arī mazuļa gaidībās... Mēģināju 10.20 iekāpt Durbe-Lauktehnika autobusā, lai tiktu uz pilsētu, taču…Tagad ir palaiduši lielo autobusu, kur vietas ratiņiem nav! Jājautā, kāpēc tā, jo nav jau nieka lieta ar ratiem uzstumties pa Durbes kalnu? Turklāt tik karstā, tveicīgā dienā, kā šī!” Iepriekš, skaidroja sieviete, šajā maršrutā kursējis autobuss, kur ratiņu vieta ir un ar zemo grīdu.
«Tukums I» dzelzceļa pārbrauktuve – tāda vienīgā Latvijā?
«Tukums I» dzelzceļa pārbrauktuve – tāda vienīgā Latvijā?
Tā uzskata kāds zvanītājs. Viņš skaidro, kāpēc par to ir tik pārliecināts: “Nekur citur neesmu redzējis, kas starp betona plāksni un sliedi būtu salikts koks. Tas, protams, jau ir izpuvis, un nu visu laiku, braucot ar auto, sanāk tie iekritieni. Vienkārši briesmīgi!” Tāpēc lasītājs interesējas, vai «Latvijas dzelzceļš» šajā jautājumā negatavojas ko labot, ņemot vērā, ka satiksme Tukumā tomēr ir intensīva. “Ja pie reizes – varbūt varētu nomainīt arī gumijas segumu Zemītes ielas pārbrauktuvē? Sākumā viss bija labi, bet nu jau tas atkal nobraukāts un izveidojusies tāda kā bedre.”
Kur palika Brīvības laukuma soliņi?
Kur palika Brīvības laukuma soliņi?
Lasītājs jautā: Aizvadītajā sestdienā Brīvības laukumā bija pasākums, bija jauks koncerts, bruņinieku cīņas, – pēc ilgāka laikā laukumā bija cilvēki. Gribēju apsēsties, paskatīties, bet tieši tie soliņi, kas ir pretī Pils tornim, bija noņemti. Jau tā šajā laukumā nav nemaz tik daudz to soliņu, bet tagad noņemti arī tie. Varbūt varat noskaidrot, kāpēc tā, kāpēc, ja reiz tika izziņots, ka būs svētki, kas notiks tieši Brīvības laukumā, vajadzēja noņemt soliņus? Lai cilvēki nenāk?!
Vai tīši nepiesārņo Abavu?
Vai tīši nepiesārņo Abavu?
Jūs jautājat: – Man patīk makšķerēt Abavā, un mana mīļākā vieta ir pie Pūres attīrīšanas iekārtām, jo tur ir nopļauta pļava un viegli pieiet pie upes. Bet tagad aizbraucot man pretī ir mēslu kaudze pašā Abavas krastā, kas, kā man liekas pēc iebrauktā ceļa, varētu būt pārpalikumi no Pūres attīrīšanas iekārtām. Vai tā var darīt? Tā upe aug ciet, un tagad augs vēl vairāk?
Iespējams, āpši, iespējams – uzbruka...
Iespējams, āpši, iespējams – uzbruka...
Virsrakstā apspēlētā un bieži vien tiesībsargājošo iestāžu lietotā vārdu spēle ir apzināta izvēle. Sak, ne stāstam pierādījumu, ne īsti citu liecinieku. Tomēr tādu nu mēs to saņēmām un arī speciālista komentārus palūdzām.
Kāpēc pašvaldība neko nedara?
Kāpēc pašvaldība neko nedara?
Ar šādu jautājumu šonedēļ pie mums atkārtoti vērās Mazās Smilšu ielas iedzīvotāji, kas nav mierā ar to, ka Kurzemes ielas apbraukšanai daudzi izmanto tieši šo mazo ielu.
Tumē plānots labiekārtot rotaļu laukumus
Tumē plānots labiekārtot rotaļu laukumus
Lasītājs jautā: “Te jums zvana no Tumes pagasta. Mēs, dzīvokļu īpašnieki, esam saņēmuši uzaicinājuma paziņojumus par to, ka 29. jūnijā 9.00 mums jāierodas Tumes pakalpojumu centrā un līdzi jāņem personu apliecinoši dokumenti. Vēstuli ir sūtījis mērnieks, un mēs domājam, ka kaut kas ir saistīts ar mazdārziņiem vai zemi, kas atrodas pie mūsu mājām. Kāpēc tad nevar paskaidrot, kas ir par iemeslu, kāpēc mums uz to pagastu ir jāiet? Tai lapā, starp citu, ir ailīte, kur tas bija jāieraksta.”
Satraucas, par dūmiem pilsētā
Satraucas, par dūmiem pilsētā
Pirms kāda laika, tikko valstī noteiktie ierobežojumi bija kļuvuši nedaudz maigāki un liela daļa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu Tukumā, kas līdz šim bija aizslēgti, bet nu plānoja darbu atsākt, saņēmām pilsētas centra iedzīvotājas jautājumu. Proti, kundze interesējās – kā tas nākas, ka pilsētā kāda kafejnīca apņēmusies visas vasaras garumā gaļu grilēt pagalmā. “Vai tad mums tiešām būs šos dūmus visu laiku jāosta? Un kā tad citas kafejnīcas Tukumā var grilēt telpās?” Tāpat kundze interesējās, vai šādas darbībās, proti, dūmošana, neesot iepriekš jāsaskaņo ar pašvaldību…
Kā reaģēt uz lapsu – “pilsētnieci”?
Kā reaģēt uz lapsu – “pilsētnieci”?
Jūs jautājat: “Mani satrauc tas, ka Tukumā ir savairojušās lapsas. Tās staigā pa pilsētu – regulāri ir sastopamas pie «Cirkle-K», pie «Swedbankas» sastaptas nākam no stacijas puses. Man ir jautājums – ko cilvēkam darīt, ja sanāk saskrieties ar šādu – lapsu pilsētnieci? Es arī gāju staigāt ar suni un viena šāda lapsa man skrēja pakaļ, bet, kad apstājos, arī lapsa apstājās. Aizejot uz darbu un runājot ar kolēģiem, uzzināju, ka ļoti daudzi no viņiem ir sastapušies ar lapsām –“pilsētniecēm”... Bet neviens nezina, kā rīkoties – iet viņai garām, mukt prom vai stāvēt un gaidīt, ka tā aizies prom.”
«Brandavās» jau bail dzīvot...
«Brandavās» jau bail dzīvot...
Lasītājs jautā: «Brandavās» dzīvojam četras ģimenes, tajā skaitā arī mazi bērni, un šī ir pašvaldības ēka, kas atrodas četrus kilometrus no centra. Pati esmu redzes invalīde, kaimiņos dzīvo ģimene ar mazu bērniņu. Bet mums te ir kritisks stāvoklis – trepes, kas ved uz skursteni, ir sapuvušas, tādēļ skursteņslauķis uz jumta nekāpj – iztīra tikai cukas. Skursteņi nav tīrīti apmēram 15 gadus. Jumta kores karājas tieši virs satelītšķīvja, tās nav mainītas jau no 1998. gada, kad arī paši saorganizējām šos darbus. Pirms diviem mēnešiem zvanīju pašvaldībai un pastāstīju, ka mums no skursteņa krīt ķieģeļi uz galvas. Lūdzu, lai kaut ko dara, zvanīju pašam Baranovsku Pēterim. Neviens nav braucis skatīties, neviens neko nedara...
Deputāte Daiga Reča – Latvijas Zemnieku savienībā
Deputāte Daiga Reča – Latvijas Zemnieku savienībā
Laikraksta rubrikā «Otrdienas sarunas», kāds zvanītājs interesējās: “Daigai Rečai laikam kauns, ka viņa ir aizmetusies atpakaļ uz Zemnieku partiju, ja reiz domes mājas lapā viņa joprojām sevi apzīmē kā pie partijām nepiederošu deputāti. Kāpēc tā jāmelo?!” Lai arī domes mājas lapā tiešām arvien vēl stāv rakstīts, ka deputāte Daiga Reča ir pie partijām nepiederoša deputāte, esam saņēmuši informāciju, ka tas gluži tā vis nav, jo šobrīd viņa ir Latvijas Zemnieku savienības biedre. Pie partijām nepiederošs deputāts ir arī Edmunds Grīnbergs, taču viņš citu partiju neesot meklējis.
Ozolu, par laimi, neaiztiek!
Ozolu, par laimi, neaiztiek!
Šorīt saņēmām ziņu, ka Veidenbauma ielā 1 pie lielā ozola piebraucis SIA «Tukuma nami» pacēlājs un vīri apzāģē koku. Noskaidrojuši, ka Tukuma novada domē šādi darbi nav saskaņoti, devāmies lūkot, kam tik ļoti koks traucējis.
Kāpēc neļauj noziedēt pļavām?
Kāpēc neļauj noziedēt pļavām?
Vairākās publikācijas mūsu laikrakstā dažādi eksperti skaidrojuši, ka ir pēdējais laiks novērtēt mūsu pļavu daudzveidību un tās saudzēt, pļaujot nevis tad, kad ir laiks traktoristam vai kas tā paredz grafiks, bet gan, kad puķēm izsējušās sēklas, lai nākamajā gadā pļavas atkal uzziedētu un lai cilvēkiem būtu iespējams novērtēt to skaistumu. Savu sašutu par apkārtnes noplicināšanu 26. maija «Otrdienas sarunās» izteica pat trīs lasītāji.
Vai sunim jābūt pavadā?
Vai sunim jābūt pavadā?
Redakcijas virtuālajā pasta kastītē iekrita kādas tukumnieces stāsts. Viņa kādu rītu, kā ierasts, ar savu maz izmēra sunīti, vedot to pie pavadiņas, bija devusies ikdienas pastaigā Durbes parkā, kad, ejot pa taciņu, pretī izlēcis takšu sugas suns, kam savukārt sekoja jau izmēros prāvāki dzīvnieki. Par sievieti suņiem īsti intereses nebija, taču par viņas suni – gan. Lieki piebilst, ka suņu saimnieks (saimniece) tobrīd pārredzamā attālumā nebija manāms un sievietei savu lolojumu nācās vien no agresīvi noskaņotajiem pretī nācējiem (skrējējiem) sargāt pašai. Un te nu, lūk, jautājums, kas nodarbina pēc šīs agresīvās tikšanās: “Vai tiešām nav noteikumu, kas pilsētas parkos paģēr suņus vest tikai pavadā?“
Kāpēc neraksta par Kamparu?/Precizēta pēdējā rindkopa/
Kāpēc neraksta par Kamparu?/Precizēta pēdējā rindkopa/
Jūs jautājat: – Tukuma domes priekšsēdētāja vietnieks pieprasījis Kamparam nomas maksas atlaidi par bibliotēkas māju, arī televīzijā par to parādīja, bet jūs – «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» – par to neko nerakstījāt...
Vai kapus sadalošo žogu demontēs?
Vai kapus sadalošo žogu demontēs?
Jūs jautājat: – Biju uz paziņas bērēm Ozoliņu kapu jaunajā daļā, kas, izrādās, atrodas jau ārpus kapu teritorijas – aiz žoga. Bija tāda jocīga sajūta, jo zinu, ka kādreiz ārpus kapsētas tika apglabāti cilvēki, kas bija kaut ko noziegušies vai neticīgie... Tad nu jautājums atbildīgajiem: vai nav plānots šo žogu demontēt?
Jūtas kā karā
Jūtas kā karā
Lasītājs jautā: – Zvanu no Pētertāles Jaunpils novadā. Jūtamies te gandrīz kā karā, jo cauru diennakti lauksaimnieks, kuram blakus ir lauki un arī dīķi, darbina tā sauktos skaņas lielgabalus. Acīmredzot, tas tiek darīts, lai aizbiedētu putnus, bet nu te ir arī cilvēki! Nav patīkami, ja ik pēc trim minūtēm būkšķ, īpaši jau naktīs, kad citu apkārtējo trokšņu ir mazāk. Cik runāts, dzirdot pat Vaskos un citur apkārtnē…
Kā Jaunpilī rūpējas par ģimenēm?
Kā Jaunpilī rūpējas par ģimenēm?
Lasītājs jautā: “Man interesē, kā Jaunpils novads rūpējas par bērniem novadā? Klausos, visur citur ir paredzēts kāds atbalsts, domā par pusdienām, bet, kad mana meita (šobrīd trīs bērni – skolas vecumā), kura deklarēta novadā, aizgāja uz pagastu, vienīgais, ko piedāvāja, bija tā “bomžu” paka (Eiropas Savienības trūcīgo atbalsta paka).”