Lasītājs jautā
Kā sokas Zantes ugunsdzēsējiem?
Kā sokas Zantes ugunsdzēsējiem?
Lasītājs jautā: – Laikrakstu ikdienā nelasu, tādēļ īsti nezinu, kā veicas Zantes brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, proti, vai izdevās savākt līdzekļus automašīnai. Tā tomēr ir tik svarīga lieta, ka gribētos, lai viss izdodas. Varbūt varētu arī citiem par šo iespēju ziedot vēl atgādināt, jo, cik saprotu, tās vajadzības jau ar ugunsdzēsēju auto vēl neapstājas.
Kā ar veipošanu...?
Kā ar veipošanu...?
Lasītājs jautā: – Aizgāju ar bērniem uz koncertu, bet tur, publiskā vietā – veipotāji (Elektroniskās cigaretes lietotāji. – Red.) blakus. Aizrādīju, lai paiet malā, bet saņēmu atbildi, ka veipot ir atļauts, jo tā nav smēķēšana. Vai tā ir? Vai tiešām publiskās vietās, telpās, pasākumu laikā drīkst lietot elektroniskās cigaretes? Tas nav administratīvi sodāms pārkāpums?
Kad beidzot atkritumu konteineri būs zem jumta?!
Kad beidzot atkritumu konteineri būs zem jumta?!
Par šo jautājumu pēdējā laikā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkal sākuši interesēties, jo maksa par atkritumiem nemazinās, bet tikai pieaug, turklāt nav veidā, kā šo maksu samazināt, lai kā arī katrs atkritumus nešķirotu. Bet konteineru laukumi kā bijuši, tā joprojām nereti vairāk līdzinās stihiskai izgāztuvei nekā civilizētam infrastruktūras objektam.
Par sabiedrisko transportu pilsētā un novadā
Par sabiedrisko transportu pilsētā un novadā
Mūsu akcijas «Otrdienas sarunas» laikā uz redakciju ir zvanījuši lasītāji ar jautājumiem par sabiedriskā transporta kustību Tukuma novadā. Šos jautājumus esam apkopojuši un adresējuši SIA «Tukuma auto» izpilddirektoram Rolandam Melderim, kurš tad arī sniedzis atbildes.
1. oktobrī pensijas indeksēs ar koeficientu 1,064
1. oktobrī pensijas indeksēs ar koeficientu 1,064
Lasītājs jautā: – Cik atceros, tad augusts bija tas mēnesis, kad valdība – laikam jau kāda iepriekšējā, ne šitā – bija apņēmusies pateikt, kad un cik pielikt pie pensijām. Tagad valdība mainās, vai tik šito nebūs aizmirsuši. Vai pēc tam neteiks, ka to pielikumu citi apsolīja, bet šitie vairs neko par to nezina?
Kad estrāde...lipīga!
Kad estrāde...lipīga!
– Atjaunoja mums Vānē estrādi. Labi. Bet par apgaismoju nav padomāts, tāpat krāsa – nu jau šķiet divu gadu garumā arvien līp. Zinām stāstus par māksliniekiem, kas drēbes sabojājuši…Papildus jautājums: cik atceramies, iesākumā gribēja betona deju grīdu. Ieklāja tomēr koka, kas būvei meža vidū nešķiet pārāk prātīgs lēmums. Cik ilgi tā turēs, ja jau tagad, kā šķiet, sāk pūt skaidas, kas dēļu šķirbās…?
Smakai pa pēdām...
Smakai pa pēdām...
Kā trešdien, tā arī vakar tukumnieki uz ielas, kā arī dzīvokļos un darba vietās, atverot logu, sajuta diezgan pamatīgu kūts smaku. Redakcijā uzklausījām sūdzības par to, ka bērniem tādēļ palikusi slikta dūša, ka svētki sabojāti un ka ir bažas – kāds grasās tukumniekus apindēt.
Par pamanāmiem putniem pilsētā
Par pamanāmiem putniem pilsētā
Ja zvirbuļu čivināšana krūmos vai baložu nagu skapstēšana uz palodzēm ir tik ļoti ierasta parādība pilsētā, ka teju vai nemanāma, tad tādu prāvāku lidoņu izdarības mēdz ievērot vairāk. Un bieži vien – ne tajā labākajā jeb pozitīvākajā nozīmē. Īsi pirms svētkiem saņēmām arī kāda lasītāja jautājumu. Viņa ikdienas ceļi bija krustojušies, kā nojaušams pēc apraksta, – sudrabkaiju (larus argentatus). “Jau vairākas reizes, garām ejot ēkai, uz kuras jumta ligzdo kaijas, ir gadījies tapt apķēzītam. Un bija pat gadījums, kad putns uzbruka gan man, gan arī bērniem. Bail garām staigāt!” žēlojās lasītājs. Viņš arī interesējās, ko un vai šajā gadījumā maz iespējams darīt. Mēs komentāru lūdzām ornitologam, Latvijas nacionālā Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vadītājam Dmitrijam Boiko.
Kāpēc atjauno vēl labu asfaltu?
Kāpēc atjauno vēl labu asfaltu?
Lasītājs jautā: “Skatos, ka atkal notiek remontdarbi uz Ventspils šosejas (posmā, kas aiz Tukums-Kuldīga rotācijas apļa. – Red.). Jautājums: kāpēc tieši te, ja ceļa segums, šķiet, mainīts salīdzinoši nesen un bija pavisam labā kārtībā? Tajā pašā laikā citviet situācija uz ceļiem ir daudz sliktāka un daudz kur arvien vispār nav asfalta, kā, piemēram, ceļā uz Zanti,” tā pirms nedēļas jautāja mūsu lasītājs no Tumes.
Izmeklēšana par noziegumu Kandavā – turpinās
Izmeklēšana par noziegumu Kandavā – turpinās
Šonedēļ laikrakstā saņēma informāciju, ka Kandavā vienas dienas laikā konstatēti divi nāves gadījumi, kam iemesls, iespējams, bijusi vardarbība. Par vienu lasītāji satraukušies jo īpaši, jo velk paralēles ar Jēkabpils gadījumu, kur sievieti nogalinājis viņas bijušais dzīvesbiedrs. “Vai tādēļ par to nebija nekādas informācijas?” vaicā mūsu lasītājs.
Ko darīt, kad jaunieši apzīmē sienas un posta bišu stropus?
Ko darīt, kad jaunieši apzīmē sienas un posta bišu stropus?
Lasītājs jautā: – Tā ir problēma, kas aktuāla jau vismaz divu gadu garumā. Proti, mūsu īpašumā, kas atrodas Tumes ciema centrā un kur strādājam ražotnē, regulāri nāk smēķēt tuvējās skolas jaunieši. Ir pāris reizes gadījies arī viņus sastapt un aizrādīt. Tad mūs apsaukā par pedofiliem un citos ”jaukos” vārdos, un pēc kāda laiciņa kāda no kompānijām atkal ir atpakaļ. Mums tur arī pļaviņā stāv bišu stropi. Pa ziemu tos bija aiztikuši, cēluši nost vākus. Divi stropi tā arī izsala. Savukārt atlikušo, kur vēl ir bites, arī nesen bija vēruši vaļā, vilkuši laukā medu un turpat pret asfaltu šķaidījuši!… To visgrūtāk saprasts – kāpēc darīt pāri bitēm!? Un būtībā tie ir gana nopietni zaudējumi. Posta arī īpašumu. Skumji smejoties, runājam, ka tas ir mūsu raudu mūris – visi ķieģelīši ar kaut ko norakstīta, noķēpāti. Noteka – saspārdīta.
Kāpēc nocirta kokus pie estrādes?
Kāpēc nocirta kokus pie estrādes?
Lasītājs jautā: – Rakstu jums par sev mazliet sasāpējušu jautājumu – par Pūres estrādi. Nedēļas nogalēs mēdzu pastaigāties pa Pūres centra ieliņām, takām un apskates objektiem. Viena no iecienītākajam pastaigu vietām ir Pūres estrāde pie dīķiem ar taciņu līdz Abavai. Pirms kāda laika notika koku mežistrādes darbi un pie estrādes tika nozāģēti otrā pusē augošā smukā vienlīniju koku rinda, kas estrādei bija kalpojusi kā fona aizkari. Cik noprotu, tie bija stādīti laikā, kad tapusi pati estrāde. Tagad diemžēl skats ir šausminošs, skatoties no centra ielejas augšas. Liekas, ka Pūrē ir atklāta jauna degradējusies teritorija. Tur blakus esošajā zemes gabalā vasarā uz zemes kaudzēm auga balandas un dadži cilvēka augumā. Tagad tas viss ir atklāts kā uz delnas. Vai tiešām Pūres estrāde būtu jāiznīcina kā vieta?! Jo diemžēl tagad vien var saprast un redzēt, cik tā pašvaldībai un kultūras pasākumu organizācijai Pūrē ir vienaldzīga. Izbraukāta, atkritumiem piemētāta, arī šļirces tur mētājas, kad jauniešiem bijusi balle. Rodas jautājums, vai tiešām vajadzēja nozāģēt šo smuko koku rindu līdz ar zemi? Varēja to tikai sakopt. Vai tiešām Pūres pašvaldības vadībai ir vienalga, kā tur izskatās? Vai tiešām Pūrē kultūras pasākumi grimst?! Varbūt tad lūdzu atdodiet kādiem šo vietu apsaimniekot, lai ļauj tai dzīvot otru dzīvi. Ticu, ka ir cilvēki, kas to izdarītu. Jo taču nekas neapstājas, pasākumi norisinās visas vietās, visos gada laikos. Lūgums būtu NTZ ziņām šo uzjautāt personīgi, jo pāris gadus jau par to vietējā sarunu līmenī tiek diskutēts.
Vai tiešām brīvstundās jāiet prom no skolas?
Vai tiešām brīvstundās jāiet prom no skolas?
Lasītājs jautā: – Pilsētas skolā (skolu nenosaukšu, jo līdzīga kārtība esot visās) itin bieži ir situācijas, ka nenotiek stundas. Piemēram, divas stundas no rīta ir, tad trīs stundu nav, pēc tam atkal kāda stunda ielikta. Iemesli tam ir dažādi. Svarīgākais – bērniem, kuriem ir šīs piespiedu brīvstundas, neļauj uzturēties skolas ēkā, viņiem ir jāiet prom. Ja māja ir divu soļu attālumā, tad OK. Bet ko darīt tiem, kam mājas attālākā mikrorajonā vai laukos? Caurām dienām tērēt naudu kafejnīcās, slaistīties pa «Rimi» un citiem veikaliem, slīpēt ielas? Vai pedagogi vispār drīkst izdzīt bērnus ārā (ir tādi normatīvie akti)? Bērni taču nav vainīgi, ka stundas nenotiek. Mūsdienās, kad esam gājuši cauri attālinātajām mācībām un katram bērnam obligāti ir jābūt aprīkotam ar viedierīcēm, var taču, piemēram, sasēdināt bērnus klasē, mieram un drošībai klāt pielikt kādu bibliotekāri vai sociālo pedagogu un uzdot darbu no uzdevumi.lv vai tamlīdzīgi. Skolu nesaukšu, jo ne jau tas ir būtiskākais. Galvenais ir tas, ka bērnus dzen ārā no skolas ēkas.
Iedzīvotāji var rosināt izmaiņas
Iedzīvotāji var rosināt izmaiņas
Lasītājs jautā: – Dzīvojam Lauktehnikā, un bērni regulāri brauc uz un no pilsētas ar autobusu. Vienkārši interesē, kāpēc ir tā, ka darbadienās tie autobusi, kas iet 11.00 un, piemēram, 14.00, kas būtu ērti, braucot no skolas mājās, kursē pa Meža ielu, nevis gar pieturu, kas tuvāka 2. vidusskolai? Savukārt brīvdienās – kursē gar skolu?
Kāpēc jādedzina, ja šķelda tik noderīga?
Kāpēc jādedzina, ja šķelda tik noderīga?
Lasītājs jautā: – Avīzē izlasīju, ka Čužu purvā un tā apkārtnē notiks labiekārtošanas darbi. Tikšot cirsti krūmi un arī koki. Man jautājums: vai to visu tiešām ir plānots sadedzināt? Šajā laikā, kad kurināmais tik dārgs, vai tad visus krūmus nebūtu bijis prātīgāk sašķeldot? Tā sanāktu arī kādus ieguldījumus atgūt. Un arī trūcīgākajiem varētu piegādāt.
Kas tā par ūdens patēriņa starpību rēķinos?
Kas tā par ūdens patēriņa starpību rēķinos?
– Saņemot komunālo maksājumu rēķinu par decembri, mani pārsteidza jauna ailīte jeb jauns maksājums – par ūdens patēriņa starpību. Mūsu dzīvoklim tas ir 2 eiro. Cik esmu noskaidrojis, it kā šī starpība rodas tāpēc, ka ir nesakritība starp piegādāto ūdeni un dzīvokļos uzliktajiem skaitītājiem, bet kāpēc reizēm ir šī starpība, bet reizēm nav? Kurš tad par to maksā? Noskaidrojiet, lūdzu, vairāk par šo ūdens starpību.
Vai Tukumā būs balles?
Vai Tukumā būs balles?
Vēl pirms gadu mijas saņēmām kāda laikraksta lasītāja jautājumu: “Visur pagastos apkārt notiek balles. Tukumā jau kādu otro gadu – nekas. Vai tiešām nebūs? Līdzīgi tas arī Jāņu laikā, kad mums pilsētā īsti nekas nenotiek.”
Kāpēc ļauj reģistrēties, ja vakcīnu nav?!/Papildināts 27. decembrī/
Kāpēc ļauj reģistrēties, ja vakcīnu nav?!/Papildināts 27. decembrī/
Lasītājs jautā: – – Varbūt varat noskaidrot par gripas vakcīnām: caur «Manavakcīna» kā hronisks slimnieks pieteicos bezmaksas vakcīnai Tukuma slimnīcas vakcinācijas kabinetā uz nākamo nedēļu – 27. decembri, taču, drošs paliek nedrošs, sazinājos ar šo kabinetu un uzzināju, ka viņiem gripas vakcīnu nemaz nav! Man ieteica pašam meklēt tās vietas, kur tādas ir. Apskatījos internetā: jā, vakcīna ir ģimenes ārstei Neibergai Pūrē, bet ko tas dod, ja dzīvoju Slampē? Līdz Pūrei turp un atpakaļ ir vairāk nekā 60 kilometru!... Kāpēc sistēma vispār man ļauj reģistrēties vakcinācijai Tukuma slimnīcas vakcinācijas kabinetā, ja tur vakcīnu vispār nav?! Es būtu mērojis lielu gabalu, braucis, un izrādītos, ka viss ir veltīgi.
Kam traucēja ceļmalas koki?
Kam traucēja ceļmalas koki?
Lasītājs jautā: Gribētu zināt, vai tiešām kādam ir labums no tā, ka vecā Kandavas ceļa malā pie pašas pilsētas nozāģēja visus kokus? Citos šī ceļa posmos tas jau tika izdarīts ātrāk. Kādreiz tos stādīja, lai aizturētu vējus, sniegu, lai neveidotos sanesumus, bet vai tagad ir kāds cits labāks risinājums? Un vai kāds šos kokus vispār ir arī vērtējis?
Kā būt ar bebriem pilsētā?
Kā būt ar bebriem pilsētā?
Jau pagājuša mēnesī redakcijā saņēmām kādas lasītājas jautājumu par…bebriem: “Zvanu no Veļķu mikrorajona. Mums te piemājas dīķī ir iemitinājies bebrs. Sētā grauž nost vēl vīratēva stādītās ābelītes, citus apkārtnes kokus. Vai šajā lietā ko varētu darīt, piemēram, noķert bebrus un palaist kur citur? Jautājums, kur īsti vērsties šādos gadījumos, jo kokus notinam, bet tas daudz nelīdz…”
Kas un kad sakops Kandavas autoostu?
Kas un kad sakops Kandavas autoostu?
Vēl pirms valsts svētkiem uzklausījām kāda lasītāja jautājumus: “Jau kādu labu laiku Kandavas autoostas ēkā valda cūkkūts, kurā nav iespējams uzturēties, un, tā kā nāk ziema, tad cilvēkiem nākas gaidīt ārpusē un salt!” Jāpiebilst, ka lasītājs šo pašu jautājumu bija nosūtījis arī Kandavas un pagastu apvienības vadītājam, tomēr atbildi tā arī nebija saņēmis.
Stacijas kāpņu soliņš atgriezies savā vietā
Stacijas kāpņu soliņš atgriezies savā vietā
Pirms kāda laika ar mums sazinājās lasītājs, kurš bija satraukts par to, ka Rīgas ielas trepju augšgalā jau aptuveni gadu ir pazuduši soliņi. Varbūt citiem tas liekoties nieks, bet veciem cilvēkiem, kas pārvarējuši grūto kāpienu, beigās esot nepieciešamība apsēsties un mazliet atvilkt elpu, pirms dodas tālāk uz pilsētu.
Kāpēc nav pārtikas paku?
Kāpēc nav pārtikas paku?
– Man ir jautājums par pārtikas pakām: kāpēc Tukuma Sarkanajā Krustā to nav? Kā eju, tā nekā, bet nevar taču visu laiku tikai gaidīt un gaidīt? Es saprotu, ka ir krīze, ka cilvēki veido krājumus un vairāk paku izņem, bet vajadzētu taču šo skaitu salāgot ar sociālo darbinieku izsniegtajām izziņām. Kāda jēga, ka cilvēks saņem trūcīgās personas izziņu un viņam iesaka doties pēc pakas, ja šo paku nemaz nav.