Dažādi
Grāmata, kas rosinātu apstāties, padomāt un ieklausīties
<p>29. februārī Durbes pilī bija svētki - konference un Tukuma muzeja direktores Agritas Ozolas grāmatas «Tukums. Vecpilsēta. Ielas, nami un iedzīvotāji» atvēršanas svētki. Patiesībā tieši grāmata arī bija konferences «Kultūras mantojuma identifikācijas un pētniecības problēmas: Tukuma pilsētas piemērs» ierosinātāja.</p>
Pirmo reizi – sadancošana garajā gadā
<p>Tukuma rajona izglītības pārvalde un kustību pulciņu metodiķe Andra Eimane jau 6. gadu pēc kārtas Vānē rīko grupu sadancošanu. 29. februārī tas gan vēl līdz šim nebija noticis. Vānes centrs bija jaunu ļaužu piepildīts, kultūras namiņš - piedejots, jo sanāca 32 moderno deju pulciņi no 18 rajona skolām. Bērni no Tukuma E. Birziena-Upīša 1. pamatskolas līdzi atveda arī krēslus, kas iedejoti, jo kopā ar citiem dancis nesanākot.</p><p>Vecās apaļvēderainās bleķa krāsnis pēdējo gadu atdeva bērniem savu siltumu. Nākamgad zāli apsildīs centrālapkures radiatori, un A. Eimane atkal savos plecos pacels sadancošanos «Kustība 2009» - neatkarīgi no tā, kādā novadā Vāne būs. Bet varbūt paliks pati savā - Vānes novadā?</p>
Lapmežciemā – viena no labākajām bibliotēkām
<p>Gada nogalē Lapmežciema novada priekšsēdētājs Edmunds Pētersons izteicis atzinību pašvaldības bibliotēkai un tās vadītājai Mārai Eglei par to, ka šī ir viena no labākajām lauku bibliotēkām. Šī iemesla mudināti, iegriezāmies aplūkot, kas notiek Lapmežciema bibliotēkā. Sastaptie lasītāji apgalvoja, ka bibliotēkā esot ļoti bagāta grāmatu krātuve un tāpēc to iecienījuši studenti. Arī vecākā paaudze regulāri apmeklējot bibliotēku un interesējoties par jaunāko literatūru. Kā pastāstīja Egles kundze, ik mēnesi tiekot sagādātas jaunas grāmatas par Ls 200. Tomēr grāmatas ir dārgs prieks, piemēram, skaistās luterāņu baznīcu grāmatas vien izmaksā Ls 30.</p>
Mūsējie plūc laurus novada vokālo ansambļu skatē
Vokālo ansambļu konkursa ietvaros 23. februārī risinājās novadu skates Dobelē un Saldū, kurās piedalījās seši Tukuma rajona kolektīvi. Kolektīvus vērtēja sešās kategorijās: bērnu, sieviešu, vīru, jauktie, senioru vokālie un pusprofesionālie ansambļi. Gan visu kategoriju kopvērtējumā, gan savā - jaukto ansambļu - grupā vislielāko punktu skaitu (43,98 punktus) ieguva Jaunpils pagasta vokālais ansamblis «Vocalica» (vadītājs Ainārs...
Edgars Rūtiņš – jaunais Latvijas šķēpa mešanas talants
<p>Pasākumā «Tukuma rajona sporta laureāts 2007» par labāko jauno sportistu atzina Kandavas šķēpa metēju Edgaru Rūtiņu, kam ir 18 gadi, bet kuram pēc izskata var dot pat 23 gadus. Sportistu ballē E. Rūtiņu aicinājām uz interviju.</p><p> </p><strong><em><p>- Apsveicam ar nomināciju «Labākais jaunais sportists 2007»!</p></em></strong><p>- Paldies! 2007. gads manā karjerā tiešām bija veiksmīgs un panākumiem bagāts. Jau treniņos spēju uzrādīt labus rezultātus, tāpēc prieks, ka izdevās "izšaut" arī svarīgākajās sacensībās. Eiropas Jaunatnes olimpiādē izcīnīju 1. vietu, bet pasaules jaunatnes čempionātā - 3. vietu. Uzskatu, ka pasaules jaunatnes sacīkstēs varēju nostartēt vēl labāk, jo nedaudz patraucēja pirksta savainojums.</p>
Pašvaldību ministrs liek strādāt pašiem
<p>29. februārī Tukuma rajona padomē ar pašvaldību vadītājiem tikās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Sarunas mērķis - pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu un rajona padomes likvidēšanu. Ministrs atzina, ka pašvaldībām pašām jāizstrādā plāns padomes reorganizācijai, jo tās vislabāk zina situāciju. Ja tās nespēs vienoties ar 75% balsu vairākumu, lēmumu pieņems Ministru kabinets.</p>
Tīrīs Vecslocenes gultni
<p>Tā kā Bigauņciemā applūst apbūves gabali, nepieciešams tīrīt Vecslocenes upes gultni. Deputāti šim mērķim nepieciešamo summu piešķirs pēc iepirkuma procedūras veikšanas. Kā novada domes sēdē informēja domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, īpašniekiem, kuru zemes gabali piekļaujas Vecslocenei, savā īpašumā jānoņem tiltiņi, jānovāc apaugums. Upes gultnes tīrīšana paredzēta no bijušā riepu ceha līdz Siliņupei.</p>
Labākie daiļrunātāji rajonā noskaidroti
<p>26. februārī Tukuma rajona padomes konferenču zālē notika Skatuves runas konkursa «Tu esi Latvija» pirmā atlases kārta. Konkursā šogad piedalījās 47 jaunieši no 24 rajona skolām. Viens no konkursa nosacījumiem - vienam tekstam jābūt no Ojāra Vācieša vai Imanta Ziedoņa darbiem.</p>
Irlavai top mājas lapa internetā
Šobrīd top Irlavas pagasta mājas lapa, ko internetā varēs apskatīt jau martā. Paredzams, ka tās adrese būs www.irlava.lv. Informāciju pašvaldības mājas lapai gatavo kultūras darba organizatore Antra Erzama.
Kandavas novadā slēgto izgāztuvju rekultivācija turpinās
<p>Pašreiz valstī īsteno Vides ministrijas izstrādāto vērienīgo projektu «Piejūras reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana». Tā ietvaros rekultivē slēgtās sadzīves atkritumu izgāztuves. Kandavas novadā ir sešas slēgtās atkritumu izgāztuves. Pagājušajā gadā veikta Beiku, Pitriķu un Kandavas pievārtē esošo atkritumu izgāztuvju rekultivācijas pirmā kārta. Pagājušajā nedēļā līdz šim neredzēta rosība bija vērojama Kandavas pievārtē esošās slēgtās atkritumu izgāztuves teritorijā - tika rakta zemes virskārta, bet tajā saglabājušās atkritumu paliekas sastumtas iespaidīgā kaudzē.</p>
Aizsargājamo jūras teritoriju veidošana Latvijas piekrastes ūdeņos
<p>20. gadsimta 90. gadu vidū tika apzināti Baltijas jūras rajoni, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība lielās augu un dzīvnieku daudzveidības dēļ. Tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa līdz šim pilnībā izpētīta, jo izpētes darbi jūras teritorijās ir daudz dārgāki un laikietilpīgāki nekā sauszemes teritorijās. Kopš 80. gadiem vides stāvoklis Baltijas jūrā ir dramatiski izmainījies - cilvēka aktivitātes veicinājušas izmaiņas augu un dzīvnieku sastāvā daudz straujāk, nekā tas notiktu dabiskas attīstības ceļā. Toksisko aļģu ziedēšana, atsevišķu zivju sugu populāciju samazināšanās un bezskābekļa platības jūras gultnē ir tikai redzamākās sekas. Bet nu arī Latvijas piekrastes ūdeņos veidos aizsargājamās teritorijas. 29. februārī 11.00 Mērsragā notiks sanāksme, kurā apspriedīs Rīgas jūras līča rietumu piekrastes aizsardzības plāna izstrādi.</p>
Izglītības ministre runā par smagajām skolas somām un pedagogu algām
<p>24. februārī ar reģionālās preses pārstāvjiem tikās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un vairāku ministrijas departamentu vadītāji, lai pastāstītu par uzdevumiem izglītības joma mūsu valstī, kā arī atbildētu uz žurnālistu jautājumiem. Galvenais uzdevums patlaban - tas, ko ministrijas darbinieki paši sev izvirzījuši tā sauktajam Ivara Godmaņa valdības 100 dienu plānam, kam jārealizējas līdz 14. aprīlim.</p>
Mednieki ir ieinteresēti medījamo dzīvnieku pareizā uzskaitē
<p>Ziemeļkurzemes virsmežniecības medību un ugunsapsardzības daļas vadītājs Andrejs Zvirbulis vēlējās laikrakstā izteikt savu viedokli par medījamo dzīvnieku uzskaiti. Viņu sarūgtinājis tas, ka Latvijas Mednieku asociācijas informatīvā izdevuma «Jakts» 4. numurā asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde neprecīzi skaidro Medību likuma 20. pantu, uzsverot, ka Valsts Meža dienestam ir pienākums organizēt medījamo dzīvnieku uzskaiti, bet mednieks šajā procesā ir tikai un vienīgi brīvprātīgais. A. Zvirbulis ir norūpējies: tuvojas pavasaris, kad jāsāk apkopot rezultātus par uzskaitītajiem medījamiem dzīvniekiem, lai varētu plānot nākamā gada medīšanas apjomus. Uzskaite jāveic maksimāli precīzi, tāpēc uztrauc, ka E. Švēde klaji aģitē medniekus nepiedalīties medījamo dzīvnieku uzskaitē.</p>
Sacentīsies tautas dziesmu dziedāšanā
<p>Tukuma 2. pamatskolas folkloras grupa - Undīne Krievāne, Katrīna Gabaliņa, Kintija Vītola, Santa Lauva un Nora Vanaga (pedagoģe Gita Vanaga) - 28. februārī piedalīsies latviešu tautas dziesmu dziedāšanas sacensībās «Lakstīgala 2008» noslēguma pasākumā, kas risināsies Latviešu biedrības nama Zelta zālē. </p>
No kuras puses Tukumā atnāk pavasaris?
<p>Ziniet, no Dārzniecības ielas puses. No ielas gala, kas vistuvāk saulītei, kad tā rītos pakāpjas virs apvāršņa un Durbes parka un piemiedz ar acī pilsētniekiem: "Klau, klāt esmu kopā ar pavasari!" Neticat? Aizstaigājiet uz Dārzniecības ielas viņu galu, kur pie Purkalnu mājas krūms (šķiet, tā ir zalktene) ražīgiem ziediem uzziedējis. Saulīte Dārzniecības ielu izvēlējies par pavasara zīmi. Kuru gan citu?!</p>
Noteikts papildus apjoms vilku medībām
Pašlaik Kurzemē un daļā Zemgales nomedīti 130 vilki, tātad sezonā paredzētais apjoms izpildīts. Taču, tā kā Dienvidkurzemes reģionā vilku uzbrukumi mājlopiem nemazinās un Jelgavas rajona Glūdas apkārtnē vilkam ir konstatēta trakumsērga, noteikts, ka vēl var nomedīt 20 vilkus - Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes virsmežniecību, kā arī Zemgales virsmežniecības Auces, Dobeles un Jelgavas mežniecību kontrolētajās teritorijās. Kad no šiem 20 vilkiem būs nomedīti 17, atlikušie trīs medību pieteikumi būs saskaņojami ar Valsts Meža dienesta medību daļu. Par nomedītajiem vilkiem jāziņo vienas darbdienas laikā Valsts Meža dienestam; vienas darbdienas laikā jāpaziņo arī par vilkiem, kuru bojāejas cēlonis nav medības.
Jaunsātu pagasta padomes sēdē pieņemtie lēmumi
Iepazīstinām ar lēmumiem, ko Jaunsātu deputāti pieņēma kārtējā pagasta padomes sēdē.
Pūre grib būt patstāvīga
Pūres pagasta padomes deputāti atkārtoti izskatījuši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstuli un Tukuma domes lēmumu par Tukuma novada izveidošanu un Pūres iekļaušanos tajā.
…un ballīte var sākties
<p>Mazas ērģelītes ar plēšām pasit padusē, un aiziet... Jā, tas ir akordeons - mūzikas instruments, kas allaž gaidīts ikvienā saviesīgā pasākumā un mājas ballītē. 27. februārī Tukuma Mūzikas skolas zālīti pieskandēja 35 akordeonisti no Tukuma un Kandavas. 13. gadu pēc kārtas izskanēja festivāls - koncerts «Lai skan akordeons!».</p>
Bibliotēka Tukuma pilsētai izmaksās 90 000 latu gadā
<p>Jau vairākkārt esam rakstījuši par Tukuma domes vēlmi bibliotēkas vajadzībām nomāt telpas SIA «Ronis» jaunuzceltajā sabiedriskajā ēkā Tukumā, Šēseles ielā 3. Gan pati ideja, gan nomas līguma projekta teksts izraisīja daudz diskusiju, taču galarezultātā domes sēdē 21. februārī tas tika apstiprināts, tiesa, divi deputāti - Agris Baumanis un Uldis Svilpe - balsoja pret.</p>
Par slepkavību – deviņi gadi (papildināts)
<p>26. februārī kļuva zināms tiesas spriedums lietā, kur 19 gadus vecais tukumnieks Elvijs Kunsbergs tika apsūdzēts par 24 gadus vecā Artūra Rancāna (plaši pazīstama karatē trenera) piekaušanu līdz nāvei. Kā informēja Tukuma rajona tiesas sekretāre Ieva Makuševa, saīsinātais spriedums esot šāds (pilns, motivēta sprieduma teksts būs pieejams pēc 11. marta): "Tiesa pieņēma lēmumu Elviju Kunsbergu atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 125. panta 3. daļas (par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijusi par iemeslu cietušā nāvei) - ar brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un ar policijas kontroli uz diviem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta 5. daļu soda termiņā ieskaitīt iepriekšējo apcietinājumu no 2007. gada 14. aprīļa līdz 2007. gada 16. aprīlim un no 2007. gada 20. aprīļa līdz 2008. gada 26. februārim. Drošības līdzekli - apcietinājumu - negrozīt. Piedzīt no Elvija Kunsberga par labu Lilijai Rancānei Ls 51 800. Spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2008. gada 11. marta, iesniedzot apsūdzību vai protestu Tukuma rajona tiesā."</p>
Lauksaimniecība: dzīvesveids vai bizness? 2. turpinājums
<p>8. februārī notika konference lauksaimniekiem «Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kam un kā tērējam?». Turpinām iepazīstināt ar tajā izteiktajiem viedokļiem.</p><p> </p><strong><p>Pilsētas attīstās, lauki atpaliek</p></strong><p>Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāve Aija Balode no centriem attālos laukus iezīmēja visai drūmās krāsās:</p><p>- Strādāju piena lopkopībā, manā saimniecībā ir 200 govis un 200 jaunlopi, tomēr nevaru neredzēt, kā attīstās pilsētas un kā atpaliek lauki. Iedzīvotāju skaits no 1999. līdz 2007. gada sākumam samazinājies par 27 tūkstošiem. Likvidējot apdzīvotās vietās veikalus, pastu, skolas, esot nekvalitatīviem ceļiem, nepietiekošai infrastruktūrai, zemam atalgojumam, darbavietu trūkumam vispār un specialitātē, smagiem darba apstākļiem, nepietiekamai un dārgai interneta pieejai - tie, manuprāt, ir iemesli, kāpēc cilvēki laukus atstāj.</p>








