Tuvojoties pavasarim un atsākoties aktīvākajai lauksaimniecības darbu sezonai, apdrošināšanas sabiedrība «Balta» kopā ar Zemnieku Saeimu atskatoties uz pērno gadu lauksaimniecībā, ir secinājusi, ka 2012. gads zemniekiem bijis gana traumatisks. Kā liecina dati un novērojumi, pašu zemnieku piedzīvotie nelaimes gadījumi lielākoties saistīti ar aktīvās lauksaimniecības sezonas darbiem, tāpat no nelaimēm nav bijuši pasargāti arī mājlopi un īpašumi. Kopumā par zemnieku saimniecību īpašumiem nodarītajiem zaudējumiem pērn izmaksāti 37 411 latu, vidējais apmērs par mājlopa zaudējumu bijis 332 lati, bet par pašu zemnieku gūtajām traumām vidēji atlīdzināti 130 latu.

Kā liecina apdrošinātāja un Zemnieku Saeimas dati, zemnieki pērn visbiežāk apdrošinājuši darbam nepieciešamo tehniku, jo lielākoties to pieprasa bankas vai līzinga kompānijas. Bez tehnikas zemnieki apdrošinājuši arī nekustamos īpašumus, mājlopus, sējumus, kā arī iegādājušies veselības apdrošināšanu.

Apdrošināšana ir būtiski nepieciešama tiem zemniekiem, kuri nodarbojas ar graudkopību un lopkopību, jo šo zemnieku rīcībā ir gan vērtīgas ēkas, gan tehnika, kā zaudējums var būtiski ietekmēt viņu darbu. Īpaši svarīgi tas ir lielajām saimniecībām, kuras specializējušās darbam tikai vienā nozarē. Ja notiek nelaime, šādām saimniecībām operatīva palīdzība ir ārkārtīgi nepieciešama, piemēram, mūsu pieredzē ir ugunsnelaimes lielās kaltēs vai modernās būvēs, kur zaudējumu apmēri ir sasnieguši pat 100 000 latu. Šādā gadījumā viena nelaime var pat izšķirt saimniecības tālāku pastāvēšanu.

Pērn aprīlī kādam lauksaimniekam tika nozagts «John Deere» traktors 21 400 latu vērtībā. Šāds zaudējums katram lauksaimniekam rada neparedzētus izdevumus, turklāt samazinās darba efektivitāte. Taču operatīva apdrošinātāja palīdzība ļāva lauksaimniekam ātri atgriezties ierastajā darba ritmā, iegādājoties jaunu traktoru.

Zemnieku Saeimas lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons skaidro: „Pērn zemniekiem lopkopības sektorā visbiežāk problēmas sagādāja siena sagāde, laika apstākļi bija nelabvēlīgi, un vasara bija padevusies mitra. Arī rudenī piena lopkopības saimniecībām bija problēmas ar kukurūzas novākšanu, jo rudenī bieži lija un ātri pārsteidza arī sniegs. Taču īpaši nelabvēlīgi laika apstākļi lauksaimniekiem bija 2010. un 2011. gada ziemā, kad lielās platībās izsala ziemāji, sagādājot zemniekiem nopietnus zaudējumus. Šie daudzie riska faktori liek lauksaimniekiem aizdomāties par saimniecību iespējamo risku apdrošināšanu, lauksaimnieki sāk vairāk piedomāt pie šiem jautājumiem, bet reizē ir svarīgi, lai pretī ir arī labs piedāvājums no apdrošināšanas kompānijas.”

Nelaimes gadījumu apdrošināšana

Pērn atlīdzību pieteikumus no zemniekiem par nelaimes gadījumiem visbiežāk saņēmusi no Gulbenes un Kokneses novada, kā arī Talsiem. Vidējā atlīdzībās izmaksātā summa par zemnieku gūtajām traumām bijusi 130 latu.

Nelaimes gadījumi lielākoties saistīti ar aktīvās sezonas lauku darbiem, piemēram, siena vai skābsiena sagatavošanu, labības kulšanu, kā arī darbiem labības kaltēs un noliktavās. Savukārt ziemā lauksaimnieki traumas visbiežāk guvuši, šķeldojot zarus vai mežā zāģējot kokus.

Dati liecina, ka 80% no visiem nelaimes gadījumu atlīdzību pieteikumiem zemniekiem bijuši par kāju un roku lūzumiem, mežģījumiem, kā arī citām ekstremitāšu traumām. Lielākoties šādi gadījumi notiek, izkāpjot no traktora un krītot no trepēm, kā arī no saimniecības ēku jumtiem. Viens no smagākajiem nelaimes gadījumiem pērn bijis saistīts ar ķīmisko apdegumu – atvienojot traktora akumulatoru no lādētāja, akumulators negaidīti uzsprāga, klientam gūstot abu acu ķīmisko apdegumu.

Mājlopu apdrošināšana

Kā liecina dati, pērn liellopi visbiežāk cietuši laika posmā no aprīļa līdz septembrim, kad tie lielākoties atradās ārpus kūts, pārvietojās un uzturējās ganībās. Bieži bijuši gadījumi, kad dzīvnieki ieēduši kādu svešķermeni vai guvuši traumas.

Visbiežāk atlīdzības tikušas izmaksātas par liellopu bojāeju slimības dēļ vai arī situācijās, kad dzīvnieks guvis kādu nopietnu traumu, piemēram, govs salauzusi kāju, kas novedis pie dzīvnieka piespiedu likvidēšanas. Šādos gadījumos vidējā atlīdzību izmaksa lauksaimniekam ir 332 lati. Visbiežāk atlīdzības pieteikumi par nelaimēm saistībā ar mājlopiem saņemti no Alūksnes, Smiltenes un Valkas novadiem, kopumā no lauksaimniekiem reģistrējot 323 atlīdzību pieteikumus.

Vienas no lielākajām atlīdzībām pērn izmaksātas par mājlopu apdrošināšanu, kad vienā reizē cietuši vairāki dzīvnieki. 2012.gada jūnijā kādam lauksaimniekam no saindēšanas nomira piecas govis, un kopējā atlīdzību summa sasniedza 1 600 latu. Savukārt citam lauksaimniekam novembrī no elektrības strāvas radītā trieciena bojā gāja trīs govis, atlīdzībās tika izmaksāti 1 350 latu.

Īpašumu apdrošināšana

Aplūkojot zemnieku saimniecību īpašumu apdrošināšanu, dati liecina, ka visbiežāk pieteikumu gadījumi saistīti ar bojātu spectehniku, īpaši traktoriem, kombainiem u.c. Vidējā izmaksātā atlīdzība šādos gadījumos pērn bijusi 1 290 latu.

Biežākie negadījumi, kas piemeklē lauksaimnieku fermas, ir jumtu sabrukšana nepārtrauktas snigšanas rezultātā, vētras nodarīti postījumi un ugunsgrēki. Kūts aprīkošanā ar ugunsdrošības vai apsardzes signalizācijām lauksaimnieki ir diezgan kūtri, – zemnieki savas kūtis ar šādām sistēmām aprīko ļoti retos gadījumos.

Lielākā izmaksātā atlīdzība par šķidruma un tvaika noplūdes radītajiem zaudējumiem zemnieku īpašumā pērn sasniegusi teju 6 700 latu. Šādas atlīdzības visvairāk pieteiktas augustā un decembrī. Kopumā 2012. gadā īpašumu apdrošināšanā izmaksājusi 37 411 latu.