– Tieši šodien Tukuma rajonā ir sākušies Dziesmu svētki, – tā, uzrunājot rajona kopkora dalībniekus pirms skates 29. martā atgādināja virsdiriģents Romāns Vanags. Tas tāpēc, ka skate, kurā dalībnieku sniegumu izvērtēja valsts žūrijas komisija diriģenta Māra Sirmā vadībā, pirmām kārtām noteica, kuri kolektīvi ir izpelnījušies godu šovasar kāpt uz lielās Dziesmu svētku estrādes.
Un jau pēc skates ovācijas izpelnījās M. Sirmā teiktais:
– Patiesībā man šodien jums ir tikai viena laba ziņa – jūs visi esat nākošo Latviešu vispārējo Dziesmu svētku dalībnieki!
Taču jau pēc skates noskaidrojās, ka tās rezultāti tiek pārskatīti.
Lai būtu objektīvi…
Žūrijas komisija savu darbu sāka 28. martā, kad noklausījās Ogres rajona koru sniegumu, tāpēc vērtējums bija gana stingrs, lai novadu skatēm izvirzītu labākos no labākajiem.
Kā uzsvēra M. Sirmais, objektivitātes labad šo Dziesmu svētku skates vērtēšot vienota žūrijas komisijas komanda – pēc iespējas nemainīga visa koru kara maratona garumā; turklāt no pieciem vērtējumiem tiek izslēgti divi – augstākais un zemākais. Kori tiek vērtēti arī atsevišķās grupās – atbilstoši iespējai sagatavot visu Dziesmu svētku repertuāru. Tātad B grupas koriem iespējamais augstākais vērtējums – 45 punkti, savukārt A grupā – 50.
M. Sirmais:
– Varbūt dažam liekas – ir tā kā kaut kā par maz novērtēts, varēja tā kā augstāk tos punktus ielikt… Bet, ticiet man, jūs esat tie, kas arī mūs uzlādē katru reizi, kad ierodamies kādā jaunā rajonā vai pilsētā. Un Tukums vienmēr ir bijis viens spilgts piemērs, kā jādarbojas un kā jādzied… Ja runājam konkrēti par punktiem un vērtēšanas sistēmu, jums katram jāsaprot, – jūs esat īpašā situācijā, jo tikai vakar Ogrē arī sākās skates, kas ritēs veselu mēnesi. Bet varbūt tas ir labi, jo jums ir vairāk laika domāt par nākamo posmu. Jo esmu pārliecināts, ka ar lielāko daļu Tukuma dziedātāju mēs satiksimies 6. maijā, kad tiks paziņoti kopējie skates rezultāti un mēs uzzināsim, kuri kolektīvi tiek uzaicināti uz pusfinālu. Pirmo reizi Dziesmu svētku vēsturē skates tiek organizētas trīs grupās. Šis ir tikai ceturtdaļfināls, pirmā atlase, pirmā noklausīšanās, lai jūs varētu parādīties kā vienība un varētu pierādīt, ka esat gatavi piedalīties Lielajos Dziesmu svētkos.
Bet mums šajā pirmajā atlasē ir jāvērtē visi Latvijas kori, un vērtēšanas skala ir no 1 līdz 50. Mums ir jānovērtē visi Latvijas kolektīvi – visvienkāršākais, vissirsnīgākais pagasta korītis un arī visaugstākās klases, varbūt pat pasaules klases kolektīvs. Mums visi šie kolektīvi ir jāsaliek vienotā skalā – bez izņēmuma… Pusfinālā mēs satiksimies ar abu grupu labākajiem kolektīviem, kas vienotā grupā cīnīsies par sava novada labākā kora titulu, par dažādām speciālām prīzēm. Katrā ziņā pusfināls būs plaši dziedāšanas svētki vēl nedēļu pirms lielā fināla, kurā tiešām būs pati pati labākā spice no visas Latvijas.
Vērtējums – ļoti stingrs
Žūrija pēc skates apspriedās gana ilgi un, kā neatkarīgie novērotāji ziņoja, arī vētraini. Jau pirms skates visus bija aplidojusi ziņa, ka vērtējums būšot ļoti ļoti stingrs – to parādījuši Ogres skates rezultāti. Tieši tāpēc gan dziedātāji, gan diriģenti un koristu atbalstītāji ļoti rūpīgi klausījās žūrijas komisijas aprakstītos vērtēšanas kritērijus.
M. Sirmais:
– Par vērtēšanas skalu: korim, kas saņem no 1 līdz 13, novērtējums ir "ļoti vāji"; korim, kas saņem no 14 līdz 21 – "vienkārši vāji"; korim, kurš saņem no 22 līdz 29 punktiem – "apmierinoši". Tas nozīmē, ka koris ir pilnvērtīgs Dziesmu svētku dalībnieks. Koris nenodzied pilnskanīgus akordus, kāda balss nokļūdās partijā, kaut kāds mazlietiņ bardaks ir uz skatuves, bet mēs, piemiedzot vienu aci, pieņemam – "apmierinoši". "Gandrīz labi" – no 30 līdz 33 punktiem; "labi" – no 34 līdz 39. "Ļoti labi" – no 40 līdz 45; "izcili" – no 46 līdz 50.
Rezultāti pēc skates
* jauniešu koru grupā startēja viens kolektīvs – Raiņa ģimnāzijas koris – «Savējie» (diriģente Rasma Valdmane), kas ieguva 1. pakāpes diplomu un 40,39 punktus;
* sieviešu koru grupā startēja trīs kolektīvi: Tukuma pilsētas kultūras nama sieviešu koris «Noktirne» (diriģente Nora Vītiņa; 2. pakāpes diploms; 35,17 punkti); Pūres pagasta kultūras nama sieviešu koris «Abava» (Ferijs Millers; 2. pakāpes diploms; 38,67) un Tukuma Raiņa ģimnāzijas meiteņu koris (Rasma Valdmane, 1. pakāpes diploms, 43,17 punkti);
* jaukto koru grupā par 3. pakāpes laureātu kļuva Lāsmas Pommeres vadītais Jaunpils pagasta jauktais koris (25,22); Jāņa Sējāna un Ģirta Gailīša vadītais Vānes, Zantes, Matkules pagasta jauktais koris «Amula» (27) un Tukuma pilsētas kultūras nama jauktais koris «Skandīne» Gitas Vanagas vadībā (28.50). Kandavas novada kultūras centra jauktais koris «Kandava» Dzintras Lindes vadībā (30,67) kļuva par 2. pakāpes laureātiem. Savukārt Andra Pundura vadītais Tumes pagasta jauktais koris (39,67) un Tukuma kultūras nama skolotāju koris «Vanema» Aigara Meri vadībā (45 punkti) kļuva par 1. pakāpes laureātiem.
Vai būs citi skates rezultāti?
Pēc tam, kad skates rezultāti bija publicēti mūsu laikraksta mājas lapā internetā www.ntz.lv, ar mums sazinājās valsts kultūras inspektore Rudīte Poča un lūdza skates rezultātus nepublicēt, jo tie tikšot pārskatīti.
31. martā ar viņu sazinājāmies vēlreiz un noskaidrojām, ka Tukuma skates laikā sākušās diskusijas par A un B grupas koru vērtēšanas kritērijiem un vērtēšanas nolikumu, kura dēļ B grupas kori ieguvuši zemāku vērtējumu. To, vai līdzīga situācija bijusi arī Ogrē, kur sākās šī gada Dziesmu un deju svētku skates, R. Poča nevarēja pateikt. Taču viņa pieļāva, ka, iespējams, žūrijas komisijas locekļi runās ar koru diriģentiem un skaidros situāciju.
31. marta pēcpusdienā sazinājāmies ar Tautas mākslas centra vecāko speciālisti kora mūzikas jautājumos Antru Purviņu un vēlējāmies dzirdēt viņas viedokli par iespējamo skates rezultātu pārskatīšanu. Viņa pastāstīja, ka jau pāris stundu norisinās sanāksme par šiem jautājumiem un ka līdz tās beigām nekādu komentāru nebūs. Informācija par to, kas tiks nolemts, būs zināma 1. aprīlī.
Žūrija atvainojas koristiem
Pēc sēdes centrs izplatīja šādu paziņojumu:
"Žūrijas komisija ir izvērtējusi pirmās koru skates Ogres, Tukuma, Ventspils, Kuldīgas, Talsu rajonā un Jūrmalas pilsētā. Kori pirmo reizi tika vērtēti pēc jaunā skates nolikuma, kas jaunajā sistēmā paredzēja novērtēt koru ieguldīto darbu un sniegumu, gatavojoties XXIV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkiem. Lai arī vērtēšanas sistēma tika saskaņota koru nozares padomē un Latvijas pilsētu un rajonu virsdiriģentu kopsapulcē, praktiskā darbībā vērtējot kolektīvus, žūrija pārliecinājās, ka daži no nolikuma elementiem rada zināmu neizpratni. Lai novērstu jebkādus pārpratumus, žūrija 31. marta sanāksmē ir pieņēmusi lēmumu pārskatīt vērtēšanas kritēriju skalu un, pamatojoties uz to, veikt izmaiņas iepriekš minēto rajonu koru priekšnesuma vērtējumā.
Žūrijas komisija atvainojas visiem koru diriģentiem un dziedātājiem, rajonu un pilsētu kultūras dzīves organizatoriem par radušos situāciju un cer uz sekmīgu turpmāko sadarbību. Informācija par izmaiņām vērtējumos tiks sniegta tuvāko divu dienu laikā.
Žūrijas komisija: Māris Sirmais, Aira Birziņa, Romāns Vanags, Antra Purviņa, Inta Pīrāga, Lauris Goss, Uģis Prauliņš."
Cita vērtēšanas sistēma, citi diplomi, citi punkti
Tā kā redakcijai kļuvis zināms, ka iespējamā kritēriju maiņa notikusi pēc Tukuma rajona koru virsdiriģenta Romāna Vanaga ierosmes, vaicājām viņam, kas īsti noticis.
– Tātad, kas notika pēc Tukuma rajona skates?
R. Vanags:
– Skatē iegūtie rezultāti bija šokējoši, un kļuva skaidrs, ka, izstrādājot vērtēšanas kritērijus, pieļautas kļūdas un ka labi kori, kādi principā ir visi Tukuma kori, neiegūst labu vērtējumu. Mēs ar žūriju spriedām par iespēju pārskatīt rezultātus, un es saņēmu atbalstu kritēriju maiņai. Tomēr mēs nevarējām izmainīt kritērijus pēc vienas skates, ņemot vērā, ka skate 28. martā bija notikusi Ogrē, pēc tam tās notika viena aiz otras: 29. martā – Tukumā un Ventspilī, 30. martā – Kuldīgā, Talsos un Jūrmalā.
Tikai pēc Jūrmalas skates varējām sanākt nākamajā dienā, tātad 31. martā, un spriest, kas un kā būtu darāms. Patiesībā lēmums jau tika pieņemts, sanāksmē mums tikai vajadzēja to noformulēt. Un lēmums ir šāds – atgriežamies pie iepriekšējās vērtēšanas sistēmas, visiem saprotamās un zināmās, kas bija spēkā pagājušajā gadā. Jaunā sistēma, kas tika ieviesta nesen, deva iespēju vairāk klasificēt vērtējumu, bet izrādījās, ka koriem, kas nemācās visu repertuāru, vērtējums ir diskriminējošs. Piemēram, ja, vērtējot pēc desmit punktu skalas, koris saņem piecus punktus, tas ir šausmīgi; tā vispār nemaz nevar būt, ja zinām, kādu darbu ieguldījuši diriģenti un koru dziedātāji un kā viņi sevi jau ir parādījuši.
Tāpēc es gribu atvainoties visiem saviem dziedātājiem, kā arī dziedātājiem citos rajonos par to, ka šāda situācija vispār izveidojās.
– Tātad visās skatēs visiem dalībniekiem vērtējums mainīsies?
– Jā. Visiem tiks pielāgota tā saucamā vecā sistēma, kurā kori iegūst pirmo, otro un trešo pakāpi. Pirmajā pakāpē būs izcili kori – tā ir augstākā pakāpe, kas iegūst no 40 līdz 50 punktiem, no 30 līdz 39,9 punktiem ieguvušie ir pamatgrupas kori, no 20 līdz 29,9 punktiem – vai nu patiešām lieli neveiksminieki, vai tādi, kas ir paslinkojuši un savu mājas darbiņu nav izdarījuši. Es Tukuma rajonā šādus kolektīvus pat neprognozēju. Līdz ar to visiem būs jauni diplomi un jauna punktu skala, ar rezultātiem tuvākajā laikā varēs iepazīties Dziesmu un deju svētku mājas lapā internetā.
– Tomēr dzirdēts arī, ka žūrija vērtējusi korus profesionāli un diriģents Māris Sirmais daudz darījis, lai kori tiktu novērtēti objektīvi?
– Es negribētu Māra Sirmā vietā skaidrot, ko viņš ar to bija domājis, bet viņš ir piekritis, ka vērtēšanas kritērijus vajag pārskatīt, citādi mēs to nebūtu izdarījuši. Žūrijā bija elastīgi cilvēki, kas uzreiz saprata, ka kaut kas ir jāmaina, varbūt kāds ilgāk domāja, kā to izdarīt, taču pats svarīgākais, ka esam nonākuši pie rezultāta. Pieļauju, – ja mēs spītīgi būtu turējušies pie jaunās sistēmas, mēs grautu latviešu kora sistēmu vispār. Es, protams, uztraucos gan par saviem Tukuma rajona koriem, gan par visas Latvijas koriem.
– Vērtēšanas sistēma, kā pausts paziņojumā, tikusi analizēta, apspriesta. Vai iepriekš neviens nemanīja, ka tā nav pareiza?
– Tā tika vērtēta, bet, kamēr netika ieviesta, bija grūti pateikt, kā tā darbosies. Pieļauju, ka tā analīze nebija bijusi pietiekoši dziļa, lai pilnīgi visus apsvērumus izsvērtu. Atzīstu, ka arī man bija pietrūcis laika iedziļināties, kā tā darbosies.
– Varbūt, ka tiem koriem, kas ieguva zemāku vērtējumu, reāli arī līmenis nebija augsts?
– Viennozīmīgi – viņi nodziedāja labi. Tas ir paradokss, ka līmenis ir tikai cēlies, turklāt nolikumā iekļautie nosacījumi jau tā bija daudz stingrāki nekā citkārt, tāpat kā prasības. Es uzskatu, ka koru līmenis tikai aug, un mēs sasniegsim brīnišķīgus svētkus.
– Zinu, ka mūsu rajonā bijušas pretenzijas pret žūrijas vērtējumu. Vai tādas bijušas arī citos rajonos?
– Protams, ka bija, taču es tās nesauktu par pretenzijām, bet gan par iekšēju neizpratni, kas vērsās uz āru. Tas bija jautājums, – kas ir noticis, vai tad mēs esam tik slikti vai arī kāpēc pēkšņi kļuvām tik slikti? Ne jau pretenzijas ir noteicošais, bet gan svētku noskaņojums, ko ar iepriekš izstrādāto sistēmu sabojājam. Jo tas, kas ir izdarīts, ir ļoti liels un labs darbs. Un patiesībā mums nav cita apbalvojuma, ko dziedātājiem iedot, kā tikai punkti. Tās pilnās skatītāju zāles, apbalvojumi, aplausi, tā iespēja būt kopā ar citiem ir tā lielā balva svētkos, bet šinī brīdī citas balvas kā mūsu virsdiriģentu novērtējums par padarīto nav. Tieši tāpēc, redzot, kas notika Tukuma rajonā, es teicu žūrijas locekļiem, ka kaut kas ir jādara.
– Vai esat domājis tikties ar diriģentiem un pārrunāt notikušo?
– Esmu domājis ne tikai tikties ar diriģentiem, bet aizbraukt pie katra kora un aprunāties, izstāstīt, kas un kāpēc ir noticis. Es mēģināšu sakārtot savus darbus tā, lai to izdarītu. Gribu paust savu pārliecību, ka koristi un diriģenti nedrīkst ciest no kaut kādas punktu sistēmas, kas ir deformējusies, neuzmanīgi rīkojoties ar shēmām, skalām vai vēl kaut ko citu. Es ļoti ceru, ka tas aizvainojums vismaz kaut kādā veidā tiks mazināts.
Skates rezultāti, kas saņemti 2. aprīlī
Vadītājs
Vērtējums
Jauktie kori – A grupa
Tukuma pilsētas Kultūras nama skolotāju koris «Vanema»
Aigars Meri
46.00
Tukuma Raiņa ģimnāzijas jauktais koris «Savējie»
Rasma Valdmane
41.89
Tumes pagasta kultūras nama jauktais koris
Andris Pundurs
41.67
Jauktie kori – B grupa
Kandavas novada Kultūras centra jauktais koris «Kandava»
Dzintra Linde
38.33
Tukuma pilsētas Kultūras nama jauktais koris «Skandīne»
Gita Vanaga
37.89
Vānes, Zantes, Matkules pagastu jauktais koris «Amula»
Jānis Sējāns,
Ģirts Gailītis
35.33
Jaunpils jauktais koris
Lāsma Pommere
35.00
Sieviešu kori – A grupa
Tukuma Raiņa ģimnāzijas meiteņu koris
Rasma Valdmane
44.33
Pūres pagasta kultūras nama sieviešu koris «Abava»
Ferijs Millers
41.33
Tukuma pilsētas kultūras nama sieviešu koris «Noktirne»
Nora Vītiņa
37.83
Add comment