41% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir palielinājusies Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku nozīme (12% – noteikti jā; 29% – drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk 18. novembra nozīmes pieaugumu ir novērojuši Zemgales iedzīvotāji, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem.

Savukārt puse (50%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neuzskata, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir palielinājusies Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku (37% – drīzāk nē; 13% – noteikti nē). Salīdzinoši biežāk starp šādi domājošajiem ir iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem, cittautieši un iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem ienākumiem.

Desmitajai daļai (9%) iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem personīgi plāno atzīmēt Latvijas valsts svētkus (25% – noteikti jā; 30% – drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk starp Latvijas valsts svētku svinētājiem ir vīrieši, latvieši, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, iedzīvotāji ar salīdzinoši augstiem ienākumiem.

39% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neplāno atzīmēt Latvijas valsts svētkus (23% – drīzāk nē; 16% – noteikti nē). Salīdzinoši biežāk Latvijas valsts svētkus nesvinēs cittautieši, nepilsoņi un iedzīvotāji ar salīdzinoši zemiem ienākumiem.

6% aptaujāto nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu.

Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2013.gada 5. līdz 7. novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.