«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcija saņēmusi SIA «Tukuma metāls» direktora Armanda Sproģa parakstītu atklātu vēstuli, kas adresēta Tukuma domes priekšsēdētājam Jurim Šulcam un kurā norādīts uz pārāk lielu atbalstu SIA «Kurzemes ainava» sadzīves atkritumu savākšanā.

Atkritumus nepieņem, pieprasa atļaujas

Uzņēmējs raksta, ka uzņēmums nodarbojas ar atkritumu, būvgružu un citu netoksisku vielu atkritumu savākšanu un pārvadāšanu līdz gala mērķim – atkritumu izgāztuvei «Ziedoņi», kas ir Tukuma pilsētas pārvaldījumā un nodota apsaimniekošanai SIA «Kurzemes ainava». A. Sproģis vēstulē norāda, ka uzņēmumam līdz 2007. gada 31. decembrim bija noslēgts līgums par sadzīves atkritumu ievešanu «Ziedoņos» ar savu autotransportu, taču līguma slēgšana šajā gadā tikusi atteikta:

"2008. gada 2. janvārī SIA «Tukuma metāls» vēlējās noslēgt jaunu līgumu par atkritumu ievešanu izgāztuvē «Ziedoņi» ar SIA «Kurzemes ainava» valdes priekšsēdētāju Arni Ružu, taču Ružas kungs to atteicās darīt, pieprasot atļauju un licenci no valsts institūcijām, iespējams, baidoties no konkurences. 2008. gada 11. februārī tika vests aptuveni 2 m³ būvgružu uz izgāztuvi «Ziedoņi», taču sargs atteicās ielaist SIA «Tukuma metāls» automašīnu, jo tādu pavēli devis viņa priekšnieks A. Ruža. Būvgružus aizvedām uz Pūres pagasta padomes pārvaldījumā esošo izgāztuvi, ar kuru SIA «Tukuma metāls» noslēgts līgums no 2008. gada 18. janvāra."

Atļaujas ir, līguma nav

Uzņēmuma direktors vēstulē norāda, ka SIA «Tukuma metāls» ir pietiekama materiāli tehniskā bāze, kas katru gadu tiek papildināta; tas sadarbojas ar ārvalstu firmām, kuras sniedz atbilstošus pakalpojumus iestādēm un iedzīvotājiem. Uzņēmumam ir visas nepieciešamās atļaujas no valsts institūcijām, trūkst tikai līguma ar SIA «Kurzemes ainava», kas apsaimnieko Tukuma pilsētai piederošo izgāztuvi «Ziedoņi» par atkritumu ievešanu:

"2008. gada 22. janvārī tika iesniegts jums, Šulca kungs, personīgi adresēts iesniegums un 2008. gada 12. februārī domes licencēšanas komisijai adresēts iesniegums par SIA «Tukuma metāls» vēlamo darbību Tukuma pilsētas teritorijā. Diemžēl jūs, Šulca kungs, neuzskatījāt par vajadzīgu iepazīstināt (nodot) licencēšanas komisiju ar manis rakstīto iesniegumu un ar tam pievienoto dokumentu kopijām. Kā es saprotu, tieši tāpēc SIA «Kurzemes ainava» valdes priekšsēdētājs A. Ruža atteicās ar SIA «Tukuma metāls» slēgt līgumu 2008. gadā, jo nebija domes licencēšanas komisijas izsniegtās licences. Man nav saprotama jūsu nostāja, tādēļ es kā uzņēmuma vadītājs un darba devējs tukumniekiem vēlos saņemt atbildi uz dažiem jautājumiem: vai jūs, Šulca kungs, atbalstot vienu uzņēmumu – SIA «Kurzemes ainava», nepārkāpjat Konkurences likumu, jo ir zināmas vairākas pašvaldības, piemēram, Rojas pagasts, Jūrmalas pilsēta, Lapmežciema novads, kurās darbojas vairāki atkritumu savākšanas uzņēmumi?"

Kāpēc negrib lētāku cenu?

Uzņēmējs vēlas zināt, vai J. Šulcs neatbalsta Tukuma iedzīvotājus un uzņēmējus, kuriem SIA «Tukuma metāls» varētu piedāvāt lētākas atkritumu izvešanas cenas, tādējādi mazinot dzīves dārdzību? "Vai Tukumā nebūtu jāstrādā arī tagad, negaidot «Piejūras» atkritumu projekta īstenošanas sākumu? Cik man zināms pēc rakstītā presē, tam trūkst līdzekļu un visas projektā iesaistītās pašvaldības tam nav piekritušas?" raksta uzņēmējs.

A. Sproģis piebilst, ka viņu neapmierina domes izpilddirektora Ērika Lukmana 18. februārī sniegtā atbilde (Tās kopija redakcijai iesniegta. – Red.), jo tajā nav norādīts, kādi dokumenti jāpievieno iesnieguma izskatīšanai. Viņaprāt, noteiktais termiņš – četri mēneši – atbildes izskatīšanai ir klasisks kāda jautājuma novilcināšanas paraugs. (Iedzīvotāju iesniegumu izskatīšanas kārtība likumdošanā min 10 dienu termiņu. – Red.) Ē. Lukmana vēstulē norādīts, ka Tukumā izveidota vienota atkritumu apsaimniekošanas sistēma atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam un pilsētas saistošajiem noteikumiem. Norādīts arī, ka norisinās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošana Tukuma, Talsu rajonos un Jūrmalā «Piejūras» projekta ietvaros. Ē. Lukmana parakstītajā vēstulē teikts, – lai vispusīgi izvērtētu SIA «Tukuma metāls» iesniegumu, domē jāiesniedz papildu dokumenti, lai izvērtētu uzņēmuma darbības atbilstību atkritumu apsaimniekošanas projektam «Piejūra». Tiesa, nav norādīts, kādi dokumenti uzņēmējam jāiesniedz.

Sistēmu sagraut neļaus

Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs skaidroja, ka pats personīgi šādu vēstuli vēl nav saņēmis. Taču viņam zināms, ka tāda ir atsūtīta un ka atbildes uz jautājumiem būs jāgatavo:

– Uzņēmums SIA «Tukuma metāls» vēlas iesaistīties tirgū, kurā jau noslēgti līgumi par atkritumu savākšanu un izgāztuves apsaimniekošanu, taču kurā sagaidāmas pārmaiņas saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas projektu «Piejūra», ko īstenos ne tikai Tukumā un rajonā, bet arī Talsos un Jūrmalā. Pēc gada vai pusotra tāpat vajadzēs organizēt konkursu, lai redzētu, kuras darbības kas veiks. Citādi mēs šo projektu sagraujam. Nezinu, kāpēc SIA «Tukuma metāls» iedomājas, ka viņš vienīgais šīs darbības var veikt un ka nebūs citu konkurentu.

– Līdz kuram laikam noslēgts līgums par izgāztuves apsaimniekošanu?

– Par izgāztuves izmantošanu noslēgts līgums ar SIA «Kurzemes ainava», šķiet, noslēgts 1999. gadā par to, ka viņi veic apsaimniekošanu, uzraudzību, monitoringu utt. Līgums faktiski bija beztermiņa ar nosacījumu, ka uzņēmējs tajā strādās līdz izgāztuves slēgšanai. Jau daudzus gadus runājam, ka «Ziedoņi» ir jāslēdz, un «Piejūras» projekta ietvaros tas arī tiks darīts. Jau šogad piešķirti līdzekļi mazo izgāztuvju rekultivācijai – likvidēšanai, un kā beidzamie tiks slēgti «Ziedoņi». Tas varētu notikt divu trīs gadu laikā.

– Bet uzņēmējs pārmet, ka licencēšanas komisija neizsniedz licenci, kaut arī viņam ir visi dokumenti.

– Mēs runājam tikai par sadzīves atkritumiem – licenci neizsniedzam, jo nav bijis konkursa. Tāpat vien šo darbu sākt darīt nevar. Ar pārējo atkritumu – stikla, metāla, būvgružu – savākšanu katrs rīkojas pēc saviem ieskatiem, jo tas ir brīvais tirgus. Sadzīves atkritumu savākšanā nav brīvā tirgus, jo par šo jomu konkrētajā teritorijā līgumu ar uzņēmēju slēdz pašvaldība, kas īsteno savas funkcijas. Kāpēc nebija ļauts ievest atkritumus, noskaidrošu.

Kas attiecas uz licencēm, – Reģionālā vides pārvalde tās izsniegusi, bet reāli tas nav pareizi darīts, jo kārtību jau nosaka pašvaldība.

– Varbūt tāpēc, ka ir šāds aizliegums atkritumus ievest «Ziedoņos», meži ar tiem ir pilni?

– Iedzīvotāji savus sadzīves atkritumus var vest uz izgāztuvi, bet ne vākt no citiem, jo tā ir pakalpojuma sniegšana. Un tā ir sarežģīta sistēma, kuru gadu gadiem esam veidojuši, lai tiktu aptvertas gan daudzdzīvokļu mājas, gan privātmājas, gan uzņēmumi, lai tiktu iegādāti konteineri, izveidoti šķiroto atkritumu laukumi pilsētā. Turklāt uzņēmējs sadarbojas ar pašvaldības policiju, kas soda tos privātmāju iedzīvotājus, kam nav līguma par sadzīves atkritumu izvešanu.

– Līdz kuram laikam ir noslēgts līgums ar SIA «Kurzemes ainava» par sadzīves atkritumu savākšanu no iedzīvotājiem?

– To uz reiz nevaru pateikt. Taču, iespējams, pēc gada vai diviem to izsludinās atkal, tikai tad to darīs SIA «Piejūra».

– Kāda, jūsuprāt, ir iespēja šajā jomā nodrošināt konkurenci?

– Konkurenci varēs nodrošināt, kad izstrādāsim noteikumus par iepirkuma procedūru un uzņēmējs konkurences ceļā iegūs tiesības uz atkritumu izvešanu. Bet, kā jau teicu, tā nebūs tikai atkritumu izvešana, bet gan dažādu pakalpojumu pakete. Jo ir ļoti viegli pa lētu naudu no dažām vietām aizvest atkritumus, par pārējo liekot domāt citiem. Bet ir daudz citu pienākumu, tostarp uzturēt izgāztuvi, strādāt ar iedzīvotājiem. Pats galvenais, kāpēc šo tirgu patlaban neatver, – atkritumu apsaimniekošanas projekts ir reģionāls; kamēr nav skaidrs, kā šī sistēma darbosies, arī Jūrmala, piemēram, neslēdz jaunus līgumus. Pēc gada pusotra, tas būs zināms. Varbūt SIA «Piejūra» pati pirks transportu un strādās, uz ko tai būtu pilnas tiesības kā pašvaldību dibinātam uzņēmumam.

– Bet tad jau iznāk, ka pašvaldība izveido monopoluzņēmumu, kas notur augstu cenu?

– Nē. Pēc plāna paredzēts, ka SIA «Piejūra» (nevis katra pašvaldība atsevišķi) izsludina konkursu operatoram.

– Bet var taču būt, ka SIA «Piejūra» šīs funkcijas nodot SIA «Kurzemes ainava» un nav nekādas konkurences?

– Uzņēmumu veido pārstāvji no visām sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektā iesaistītajām pašvaldībām – Talsiem (pilsēta un rajons), Tukuma (pilsēta un rajons) un Jūrmalas; ir dibinātāju sapulce, kurā visas šīs pašvaldības pārstāv katras domes priekšsēdētājs. Kā jūs domājat, vai Jūrmalai būs liela interese nodot šo pakalpojumu SIA «Kurzemes ainava», ja tās teritorijā strādājošais uzņēmums ir desmit reižu lielāks? Mēs patiesībā varam tikai zaudēt nevis iegūt.

– Jūs pieļaujat, ka atkritumu savākšanas jomā varētu būt vairāki spēlētāji?

– Kāpēc ne? Varbūt pat ārzemnieks.

– Kāpēc, lai sagatavotu atbildi uzņēmējam, vajadzīgi četri mēneši?

– Šie četri mēneši saistīti ar formalitātēm sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta īstenošanā, tātad šajā laikā varētu būt skaidrība, kā tas norisināsies. Uzņēmējs vēlas konkrētu atbildi, taču mēs to šobrīd nevaram sniegt, jo visas darbības projekta ietvaros saistītas ar Vides ministriju un citām valsts institūcijām.

– Tātad reāli projekts norisināsies?

– Protams, valsts pat piešķīrusi līdzekļus projekta izmaksu sadārdzinājuma segšanai. Šajā projektā naudu iegulda valsts un tas pats jādara pašvaldībai, ņemot kredītu. Turklāt jābūt vienotai sistēmai, lai varētu nodrošināt šī kredīta atmaksu.