16. janvārī Tukuma rajona padomes sociālo lietu un veselības aprūpes komitejas sēdē pašvaldību vadītāji diskutēja par primārās veselības aprūpes nodrošināšanu rajonā un valsts vēlmi samazināt darba slodzi feldšeru punktiem. Galarezultātā apstiprināja vēstules tekstu, ko nosūtīs atbildīgajām amatpersonām.

Jāpiebilst, ka sēdē aicināja piedalīties Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Kurzemes nodaļas vadītāju Dzintru Eglīti, taču saspringtā darba grafika dēļ viņa sēdē piedalīties nevarēja.

Valsts atņem līdzekļus

Kā informēja šīs komitejas priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis, sagatavota vēstule veselības ministram, kurā norādīts, ka VOAVA radījusi šķēršļus primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai Degoles, Engures, Jaunsātu, Sēmes, Zantes, Lestenes, Zentenes, Zemītes un Jaunsātu pagasta iedzīvotājiem: "Situācija ir dramatiska – bez brīdinājuma tiek atņemti līdzekļi feldšeru punktiem, tādējādi traucējot veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu pašvaldībās. Reāli ģimenes ārsti šos pakalpojumus nenodrošina, jo cilvēki nevar aizbraukt uz Tukumu pie ārsta, tāpēc vajadzīgo palīdzību viņi saņem feldšeru punktā. Sarunās ar VOAVA dažādu līmeņu vadītājiem – direktori Lūciju Akermani un Kurzemes nodaļas vadītāju Dzintru Eglīti, nonācu pie skaidrības, – ja pašvaldība vēlas feldšeru punktu, tai arī pašai tas jāfinansē, citādi – valsts savu atbalstu samazinās. Tanī pat laikā nodrošināt primāro veselības aprūpi iedzīvotājiem ir valsts funkcija. Par šo problēmu runāsim Pašvaldību savienības domes sēdē 30. janvārī, vismaz ar priekšsēdētāju Andri Jaunsleini panākta vienošanās, ka šo jautājumu iekļaus sēdes darba kārtībā, jo līdzīgas problēmas ir visā valstī."

A. Ķieģelis skaidroja, ka pašvaldībām ir jāaizstāv iedzīvotāju intereses, jo laukos cilvēki dzīvo daudz sliktākos apstākļos nekā pilsētā: jau tā viņiem jāsamierinās, ka daudzi pakalpojumi nav sasniedzami – transports, pasts un tagad iznāk – arī mediķis. Komitejas priekšsēdētājs domā, ka VOAVA rīcība līdzinās lauku cilvēku lēnai iznīcināšanai, jo bez medicīnas pakalpojumiem iztikt nevar neviens, bet ārsts diezgan bieži uz laukiem nemaz nebrauc.

Feldšeris strādā, ģimenes ārsts – nesasniedzams

Zantes pašvaldības vadītāja Silvija Tiltiņa skaidroja, ka problēma ir ļoti nopietna: "Laikā, kad sabiedriskais transports pamazām pagastā kļūst par ekskluzīvu pakalpojumu, iznāk, ka tādi paši kļūst arī medicīnas pakalpojumi."

Lai rastu risinājumu, viņa sazinājusies ar VOAVA darbiniekiem, taču nekādu skaidrību nav guvusi. Drīzāk palicis iespaids, – ja daudz sūdzēsies, feldšeru slodzi samazinās vēl vairāk. Reāli feldšeru punkta slodze samazināta uz 0,25 likmēm, par ko mediķis saņems Ls 98, turklāt līgumu sola slēgt tikai uz pusgadu (līdz 20. jūlijam). Aģentūrā teikts, ka pašvaldībai jādara viss iespējamais, lai piesaistītu ģimenes ārstus.

S. Tiltiņa skaidro, – zantenieki pierakstījušies pie 20 ārstiem, savukārt VOAVA uzskata, ka pie 41: "Bet kur šie ārsti ir? Aiz feldšera pagastā stāv iedzīvotāji, kas reāli šo palīdzību no viņa saņem. Bet cik par to saņem ģimenes ārsts? Uzskatu, ka pašvaldībām būtu jāsaņem precīza informācija, cik daudz naudas ģimenes ārsts par iedzīvotājiem saņem, jo citādi rodas iespaids, ka ārsts feldšerim atvēl tik, cik pats vēlas, piemēram, divreiz gadā samaksā prēmiju. Tāpat būtu svarīgi zināt, kur paliek nauda par tiem cilvēkiem, kas ne reizi gada laikā pie ģimenes ārsta nav vērsušies. Un vēl viens jautājums – kur lai cilvēki meklē palīdzību pēc darba laika, kad ģimenes ārsts tālruni izslēdz, vai sestdienās, svētdienās? Kaut vai būtu viens ārsts diviem pagastiem, jo tad viņš būtu sasniedzams; ne tā, kā tagad, kad tā nenotiek."

Degoles pašvaldības vadītāja Daina Lapinska atzina, – dzirdēts, ka ģimenes ārsti paši savā asociācijas konferencē runājuši, ka šādi feldšeru punkti nemaz neesot vajadzīgi. Iespējams, tāpēc arī pieņemts lēmums vispirms slodzi samazināt, bet, kas lai zina, pēc tam punktus likvidēt pavisam.

Rajona padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons uzdeva retorisku jautājumu – ja nebūs šo punktu, kur iedzīvotājam izdarīs injekcijas, procedūras? Vai tiešām viņam katru dienu vienas šprices dēļ būs, piemēram, no Zantes jābrauc uz Tukumu?

Nauda ieguldīta. Vai velti?

Sēmes pašvaldības vadītāja Silvija Rabkēviča uzskata, – ieguldot līdzekļus un sakārtojot divus feldšeru punktus, pagasts pats sev sasējis rokas, jo tagad tos vajadzēs arī uzturēt: "Taču iepriekš tieši VOAVA mudināja kabinetus sertificēt, tātad ieguldīt līdzekļus remontā un aprīkojuma, mēbeļu iegādē. Tagad reāli feldšeru slodze samazināta uz 0,25, savukārt ārsts lielākoties atrodas Tukuma poliklīnikā. Iedzīvotājs kļuvis par ķīlnieku – izbraukāt uz Tukumu ir sarežģīti, tikt pie ārsta lielo rindu dēļ reizēm neiespējami. Turklāt, ja ģimenes ārstam ir teju pie 3000 pacientiem, kādu pakalpojuma kvalitāti viņš var nodrošināt?"

Ārstu trūkst

Irlavas slimnīcas galvenā ārste Valentija Embure skaidroja, ka lielākā problēma ir kadru trūkums – rajonā trūkst septiņu ģimenes ārstu: "Protams, par katru pierakstīto cilvēku ārsts saņem naudu, taču, maz ticams, vai 41 ārsts, pie kura pierakstījušies zantenieki, reizi nedēļā brauks uz pieņemšanu pagastā. Pareizi būtu, ja pagastā strādātu savs ārsts, kas par iedzīvotājiem vienā vai vairākos pagastos rūpētos."

Visi jāsaceļ kājās

Lai pievērstu visu līmeņu politiķu uzmanību šai problēmai, pašvaldību vadītāji apstiprināja vēstules tekstu, ko nosūtīs gan Valsts prezidentam, gan veselības ministram, aicinot iesaistīties problēmas risināšanā. Vēstulē arī norādīts, ka, piemēram, Engures pagasta Apšuciema feldšeru punktā 2007. gadā reģistrēti 2894 iedzīvotāju apmeklējumi, Degolē – 1480, Sēmē – 1770, Zentenē – 1121, Kandavas novada Cērē – 1188, Zemītē – 1741, Zantē – 3267, Lestenē – 3207.

Ja pašvaldības grib, var piemaksāt

VOAVA preses sekretāre Laura Kalniņa žurnālistiem skaidroja, ka feldšeru punkti netiek slēgti, vien to slodzi samazina: "Atbilstoši MK noteikumiem nr. 1046 «Veselības aprūpes organizācijas un finansēšanas kārtība» primāro veselības aprūpi valstī nodrošina ģimenes ārsti, savukārt feldšeru punkti ir izņēmuma gadījums – pašvaldību izņēmuma vienošanās ar VOAVA tajos gadījumos, kad ģimenes ārsts ir grūtāk sasniedzams. Ja pašvaldības vēlas, lai feldšeris strādā lielāku slodzi, tās var piemaksāt vairāk."

Vaicāta, vai tiesa, ka feldšeru punktu slodzes samazināšanos vēlējušies paši ģimenes ārsti, L. Kalniņa atzina, ka viņai nekas tāds neesot zināms. Tāpat kā tas, vai lēmums par feldšeru punktu slodzes samazināšanu varētu tikt pārskatīts, jo tas tikai nesen esot pieņemts.