Tūlīt, tūlīt jau dosimies dārzos. Šis pavasaris no pārējiem atšķiras ar to, ka uzmanīgāk neka citkārt būs jāapskata augļu kociņi, arī dzīvžogi no klintenēm un vilkābelēm, jo augļu koku bakteriālās iedegas atnākušas arī līdz mums. Kā spēsim ar šo slimību mūsu dārzos sadzīvot? Vai pratīsim rūpēties, lai tā neienāktu mūsu dārzos? Vai iecerētajiem dzīvžogam izvēlēsimies tos augus, kurus neposta bakteriālās iedegas?

Diez vai jaunas slimības parādīšanās būtu jāuztver kā traģēdija, jo slimība sastopama ļoti daudzās valstīs – Lielbritānijā, Beļģijā, Balkānu valstīs, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Polijā, Zviedrijā, Amerikā, Kanādā un daudzās citās valstīs. Taču augļkopība tur joprojām pastāv.

Vairāk par bakteriālajām iedegām jeb Ervinia amylovora stāsta Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas zinātniskā pētniece Inese Drudze:

– Pirmais, kas pavasarī jādara: jāuztaisa kārtīga revīzija saviem dzīvžogiem. Labs dzīvžogu augs bija klintenes, kas agrāk it kā ne ar ko neslimoja, dzīvžogus bija viegli cirpt. Tāpat vilkābeles. Bet tieši šie abi ir saimniekaugi bakteriālajām iedegām, turklāt ļoti ieņēmīgi. Pašlaik ir tā fāze, kad var labi ievērot bojājumus – lapas ir nobirušas, pumpuri nav saplaukuši, tāpēc ļoti labi redzami. Jāskatās jauno zaru galiņi, kas saliekušies tādos kā āķīšos, sakaltuši melni vai brūni. Pie zaru galiņiem klāt jābūt nenobirušām lapām. Pašlaik vajadzētu apskatīties arī augļu dārzus, vecos dārzus, mežus, kur brikšņos aug mežābeles. Tagad slimos zarus var izgriezt un sadedzināt; ja to neizdarīs pavasarī, slimība ies tālāk. Slimības skartiem, resnākiem zariem žāklītes izskatās ne nu gluži kā vēzis – ir melna miza, bet mizā ir tādas krasi norobežotas plaisas: vesela miza, tad iesprāgusi vaga, kurai pa vidu – iegrimusi, nokalusi miza, kas stingri turas pie stumbra. Apakšā ir beigts, brūns, bet tā īsi nolobīt nevar. Tāpēc jāpārbauda, vai tās nav bakteriālās iedegas.

Pavasarī, kad plauks, jāapskata ziedu ķekariņi – ja augam ir normāli ziedpumpuri, bet pēkšņi tie paliek melni, sažūst un turas klāt. Šādos ziedos var būt iekļuvuši iedegu izraisītāji. Bet ir arī citas bakteriozes, kas pat nav karantīnas slimības, kurām pazīmes ir līdzīgas. Ja šādas pazīmes ir vienam, diviem zariem, tie jāizgriež; ja parādās daudz – tad noteikti vajadzētu meklēt Augu aizsardzības dienestu, lai inspektors apskatās un paņem analīzes, jo slimību nosaka laboratoriski. Ja apstiprināsies ļaunākais, krūmus iznīcinās, bet tie jau tik un tā aizietu bojā, turklāt inficēs vēl citus kokus, tāpēc no ziņošanas Augu aizsardzības dienestam baidīties nevajadzētu.

Tuvojas pavasaris, daudzi plānos stādīt dzīvžogus. No bakteriālo iedegu saimniekaugiem tomēr vajadzētu izvairīties. Tagad ir daudz citu dekoratīvo krūmu, kas neslimo ar bakteriālajām iedegām, piemēram, spirejas, fizokarpi un citi.

Mēs atrodamies blakus tai zonai, kur atklāja bakteriālās iedegas, ziemas tikpat kā nav; visur citur, kur siltāks klimats, šī slimība ir izplatīta. To pārnes ar putniem, ar kukaiņiem, ar vēju.

Vēl gribētu piebilst, ka no ekskursijām uz svešām valstīm zaļumus un stādiņus kaut vai pāris gadu nevajadzētu ievest. Ir jau vēl citas slimības arī. Pērkot augļu kociņus, arī dekoratīvos augus, tie jāpērk nevis kaut kur tirgū, bet no kokaudzētavām, kurām ir augu pase. Pie katra koka ir jābūt etiķetei – drukātai, ar visiem audzētāja kodiem. Ja tirgū kādam tirgotājam etiķešu nav, īstenībā vajadzētu piezvanīt Augu aizsardzības dienestam, lai nāk paskatīties, jo bieži ieved nelikvīdus – stādus no Polijas un Lietuvas. Piemēram, bakteriālo iedegu perēkļos Lietuvas vai Polijas kokaudzētavās stādi bija jāsadedzina, bet var gadīties, ka negodprātīgi zemnieki tos pārdod. Pagājušajā vasarā šādi stādi tikuši tirgoti pie Daugavpils.

Bakteriālās iedegas

* Bakteriālo iedegu saimniekaugi: ābeles, pīlādži, korintes, klintenes, vilkābeles, krūmcidonijas, parastās cidonijas, mezpili, pirakantas, eriobotriojas, starnvēzijas.

* Pārziemo inficētajos saimniekaugos, ķīļveida čulkās, no kurām inficējas ziedi. Labvēlīgākie apstākļi: 12 līdz 24 grādu temperatūra un paaugstināts gaisa mitrums.

* Zāģējot slimus zarus, jādezinficē šķēres, jāmazgā rokas, apģērbs.

* Nozāģētie zari jāsadedzina uzreiz.

* Nav jāuztraucas, ka slimība apdraud plūmes un ķiršus.

* Profilaktiskos nolūkos jāmiglo ar varu saturošiem preparātiem.

* Jāizvēlas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas šķirnes.