Rīgas apgabaltiesā šodien paredzēts turpināt apsūdzēto nopratināšanu apjomīgajā naftas kontrabandas krimināllietā, kurā apsūdzēts SIA "OVI" valdes priekšsēdētājs miljonārs Vladimirs Oderovs un deviņas citas personas, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Evita Naglinska.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā tiesā liecināja apsūdzētais SIA "Magvejs" direktors Valērijs Vasiļjevs, kurš, pilnībā atzīstot savu vainu, pastāstīja, ka viņa un pārējo lietā apsūdzēto nelikumīgās darbības par samaksu "piesegušas" dažāda ranga amatpersonas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

Pēc Vasiļjeva teiktā, VID amatpersonas saņēmušas aptuveni piecus santīmus par katra nelegāli ievestās naftas litra "piesegšanu". Precīzus to VID amatpersonu vārdus, kuras nelegālajā biznesā sadarbojušās ar uzņēmējiem, Vasiļjevs nenosauca, norādot, ka vairākiem no viņiem šajā kontekstā tikušas piešķirtas iesaukas. Atbildot uz tiesneses Annas Klimovičas jautājumu, kāda bija VID Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča iesauka, Vasiļjevs sacīja, ka Vaškevičs esot saukts par Futbolu.

Kā iepriekš rakstīja laikraksts "Diena", krimināllietā pieejamie materiāli liecina, ka patiesais kontrabandas shēmas autors, iespējams, bijis "jumts" valsts struktūrās. Laikraksts toreiz publikāciju ilustrēja ar Vaškeviča fotogrāfijām, norādot, ka viņa vārds degvielas kontrabandas lietā parādās vairākkārt.

Tāpat "Diena" norādīja, ka lietas materiālos figurē kāds cilvēks ar iesauku Sports. Uz jautājumu, vai lietas materiālos pieminētais Sports, nav viņš pats, Vaškevičs laikrakstam atbildējis: "Izvērtējot jūsu uzdoto jautājumu raksturu, man rodas iespaids, ka jūs tos esat norakstījusi no prokurora [Ivara] Krauzes vai KNAB izmeklētāja nopratināšanas protokola jautājumu daļas. Iespējams, ka ar saviem jautājumiem un manām eventuālajām atbildēm, mēs, Inga, varam, nedod Dievs, patraucēt lietas izmeklēšanas gaitu. Tas nebūtu labi! Tad nu neņemsim prokuratūrai un KNAB nost maizīti, bet ļausim šai lietai iet tiesisku ceļu."

Vasiļjevs savās liecībās tiesā norādīja, ka laikā, par kuru ir runāts apsūdzībā, ļoti daudzi uzņēmumi nodarbojušies ar kontrabandu. "Vienkārši mums nepaveicās," sacīja Vasiļjevs. Apsūdzētais savās liecībās norādīja, ka viņa peļņa no šīm nelegālajām naftas operācijām kopumā bijusi aptuveni 30 000 latu, taču vairāki advokāti mēģināja šo summu apšaubīt, vaicādami, vai tiešām tā nav bijusi lielāka.

Tāpat Vasiļjevs norādīja, ka viņš kopā ar Oderovu bijis prokuratūras inkriminēto darbību organizators.

LETA jau ziņoja, ka līdzās Vasiļjevam un Oderovam krimināllietā apsūdzēti arī Vladislavs Jakubovskis, kāda toreizējā AS "Rietumu Banka" filiāles darbiniece Inna Mačanovska, Vladimirs Karebo, Vadims Harunžijs, Raivo Horsts, Artūrs Baļukevičs, Vladimirs Černovs, kā arī Viktors Piļutins.

Visas desmit šajā lietā tiesājamās personas apsūdzētas par kontrabandu, bet astoņas no tām – arī par naudas "atmazgāšanu" jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Vēl četras no šīm personām apsūdzētas arī par dokumentu viltošanu.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns Oderovam pērn septembrī uzrādīja jaunu apsūdzību par kukuļdošanas organizēšanu kopā ar Jeļenu Šuškeviču un Andreju Portnovu.

Apsūdzības tiesājamiem uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 190.panta trešās daļas par liela apmēra kontrabandu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Apsūdzības uzrādītas arī pēc KL 275.panta 2.daļas par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Kā soda mērs par KL 190.panta 3.daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 200 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

KL 195.panta 2.daļa paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu, bet KL 275.panta 2.daļā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām.