Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, atbildot uz Saeimas PCTVL frakcijas deputātu jautājumiem par katastrofālu naturalizācijas tempu kritumu, kategoriski norobežojas no šādiem apgalvojumiem.

"Esošais nepilsoņu naturalizācijas process ir objektīvs, un pilsonībā uzņemto (naturalizēto) valsts iedzīvotāju skaita samazināšanās ir tieši saistīta ar katras konkrētās personas vēlmi kļūt par valsts pilsoni. Es uzskatu, kas naturalizācijas procesu nav pieļaujams veikt piespiedu kārtā – pret personas brīvu gribu. Piemēram, tiesību akti paredz iespēju, nepilsoņu un bezvalstnieku bērniem reģistrēt Latvijas pilsonību, taču vecākiem šāda vēlme ir jāizsaka. Ja tās nav, tad pret vecāku gribu valsts to nedarīs," sacījis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Kā informēja tieslietu ministra preses sekretārs Valdis Freidenfelds, ir vērojams, ka pieteikumu samazinājums naturalizācijai ir tieši saistīts ar sociālekonomiskajiem procesiem. Liela daļa nepilsoņu, pamatojot izvēli iegūt Latvijas pilsonību, līdz šim norādīja priekšrocības, ko deva Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņa statuss, proti, atvieglojumi pārvietoties ES. Pašreiz Latvijas nepilsoņiem ir analoģiskas tiesības kā Latvijas pilsoņiem šķērsot Šengenas līguma valstu iekšējās robežas bez personu pārbaudes.

"Esošā valsts politika ir labvēlīga nepilsoņu naturalizācijai, ievērojot, protams, to, ka svarīgs ir nevis jaunpilsoņu daudzums, bet kvalitāte – to lojalitāte pret Latvijas valsti, cieņa pret valsts valodu un tradīcijām," uzsvēris G. Bērziņš.

Piemēram, valsts pat nākusi pretim atsevišķām iedzīvotāju grupām un atvieglojusi prasības latviešu valodas prasmē, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanā. Taču, kā redzams, zināšanu pārbaude nav bijis šķērslis pilsonības iegūšanai.

V. Freidenfelds norādījis, ka Latvijas pilsonības iegūšanas procesu raksturo ne vien naturalizācijas procesa dinamika, bet arī divu citu Latvijas pilsonības iegūšanas veidu statistiskie rādītāji, kuriem pēdējos gados ir tendence pieaugt. Būtiski pieaudzis to personu skaits, kas reģistrē Latvijas pilsonību saskaņā ar Pilsonības likuma 2. panta 1.3. punktu, tas ir, kas apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību.

2007. gadā Latvijas pilsonību ieguvušas 8 322 personas.