Tiesībsargs Romāns Apsītis uzskata par nepieņemamu faktu, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas nav parakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

Tiesībsargs ir oficiāli vērsies Saeimā, Ministru kabinetā un Labklājības ministrijā ar aicinājumu parakstīt un ratificēt šo konvenciju un tās fakultatīvo protokolu, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja Informācijas un komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Brance.

Tiesībsargs ir pārliecināts, ka pašreizējā vilcināšanās "pauž valsts attieksmi pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas arī ir nozīmīga sabiedrības daļa". Tāpēc tiesībsargs atbalsta arī Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" rīkoto pasākumu, kura laikā rīt aktīvisti pulcēsies Esplanādē, lai atgādinātu valdībai par savu esību un lai liktu saprast, ka cilvēkiem ar invaliditāti paredzamie uzlabojumi būs noderīgi plašai sabiedrības daļai.

Turklāt konvencijā noteiktās tiesības un pienākumi ir saistoši Latvijai jau tagad, jo tie izriet no citiem Latvijai saistošiem starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem, norāda Tiesībsarga birojā. Konvencija pārformulē šajos dokumentos noteiktās tiesības un pienākumus, attiecinot tos uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

"Nenoliedzami, konvencijā noteikto saistību izpilde prasīs valsts finansējumu, taču tas palīdzētu ne tikai nodrošināt personu ar īpašām vajadzībām cilvēktiesības, bet arī attīstītu ekonomiku kopumā. Kamēr cilvēki ar īpašām vajadzībām atrodas sociālā atstumtībā un ārpus darba un sociālās dzīves, viņi ir slogs valsts ekonomikai savukārt cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas ir integrēti sabiedrībā, spēj ne tikai par sevi parūpēties paši, bet arī sniegt ieguldījumu sabiedrības labā, izmantojot visu savu fizisko, intelektuālo un cita veida potenciālu," norāda Apsītis.

Turklāt tiesībsargs uzsver, ka konvencijas ratificēšana nenozīmētu visu prasību tūlītēju ieviešanu, jo tajā uzsvērts arī šo procesu pakāpeniskums, ņemot vērā valsts finansiālās iespējas.

"Valstīm ir jānodrošina cilvēkiem ar invaliditāti cilvēka cieņpilna dzīve, tāpat kā ikvienam citam sabiedrībā. Šis pienākums ietver tādus aspektus kā vides pieejamību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tostarp bērnu tiesības netikt šķirtiem no vecākiem, tiesības dzīvot neatkarīgu dzīvi, tiesības uz sociālo aizsardzību, tiesības uz visa veida izglītību, kā arī tiesības uz tādu medicīnas pakalpojumu pieejamību, kas nepieciešami personām ar īpašām vajadzībām," pastāstīja Apsītis.

Jau ziņots, ka Saeima šodien pieņēma lēmumu, kas uzdod Ministru kabinetam (MK) līdz 2008.gada 1.septembrim nodrošināt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konvencijas "Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām" parakstīšanu Latvijas Republikas vārdā.

Uzdots līdz 2008.gada 31.decembrim izvērtēt Latvijas normatīvo aktu atbilstību Konvencijas prasībām, līdz 2009.gada 1.maijam izstrādāt rīcības plānu Konvencijas ratifikācijas procesa sagatavošanai, līdz 2009.gada 1.decembrim sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu "Par ANO Konvenciju "Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām"".

Konvencijas mērķis ir garantēt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tās vispārējie pamatprincipi paredz diskriminācijas aizliegumu, integrāciju sabiedrībā, iespēju vienlīdzību, cieņu pret bērnu ar invaliditāti, spēju attīstību un citus principus.

Valdībai ANO konvencija "Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām" jāparaksta līdz šī gada 1.septembrim.

Konvencija parakstīšanai tika atvērta 2007.gada 30. martā. Šobrīd konvenciju parakstījušas 127 valstis, tostarp visas ES dalībvalstis, izņemot Latviju. Konvenciju ratificējušas 27 valstis, bet tās fakultatīvo protokolu ir parakstījusi 71 valsts, savukārt ratificējušas 16 valstis. Saskaņā ar Konvencijā noteikto tā stājas spēkā 30.dienā pēc tam, kad Konvenciju ir ratificējušas 20 valstis. Patlaban tas ir noticis, un Konvencija ir stājusies spēkā šī gada 3.maijā.