Tiesībsarga birojs ir sācis pārbaudes lietu, lai noskaidrotu, vai prasība skolēnu vecākiem pašiem pirkt grāmatas nav Satversmes pārkāpums, raksta "Latvijas Avīze".

Mācību grāmatu tirgū vairākus gadus ir nemainīgs spēlētāju loks, un viņu sacensības par zemākām cenām nav īpaši spraigas, secināms no Konkurences padomes (KP) ziņojuma par mācību grāmatu tirgu. Pēdējos četros gados, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotās informācijas, 46% no mācību grāmatu tirgus aizņēma "Apgāds Zvaigzne ABC", 24% – "Izdevniecība RaKa", 17% – "Lielvārds", 8% – "Mācību grāmata", pa 2% – "Izdevniecība Pētergailis" un "Retorika A", bet 1% – "Latviešu valodas apguves valsts aģentūra".

Turklāt vairāku mācību priekšmetu un klašu grāmatu tirgū esot monopolstāvoklis. Lai būtu iespēja īstenoties principam – jo lielāka konkurence, jo zemākas cenas, KP mudina ar steigu ko darīt, lai mācību grāmatu tirgu padarītu pievilcīgāku šajā jomā nepieredzējušiem apgādiem.

Lai veicinātu sāncensību par labāku grāmatu kvalitāti un zemākām cenām, KP aicina IZM uzņemties daļu no mācību grāmatas izdošanas procesa. Ieteikums ir šāds – ministrija konkursa kārtībā atrod autorus, kuri sagatavo grāmatas manuskriptu. Autoru darbs būtu apmaksājams no valsts budžeta. Pēc tam IZM rīko konkursu par šā manuskripta publicēšanu, un jāuzvar tam, kas piesola to izdarīt vislētāk. KP lēš, ka šādā ceļā par valsts budžeta līdzekļiem varētu izdot vairākas grāmatas vienā mācību priekšmetā.

Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja vietnieks Imants Vasmanis domā, ka šādu sistēmu, iespējams, varētu izmantot akūti trūkstošo mācību grāmatu izdošanai, tomēr, viņaprāt, kopumā šī rūpe atstājama privāto izdevēju rokās, jo daudzo izdevniecību darbība nodrošinot arī autoru loka paplašināšanos un attīstību. Ja ar autoriem strādāšot tikai ministrija, tad pārējie izdevēji neko nedarīšot, uzskata Vasmanis, kurš domā, ka viens no galvenajiem šķēršļiem mācību grāmatu konkurences attīstībai ir tieši autoru trūkums valstī.

Konkurences padome iebilst uzskatam, ka IZM rūpe par mācību grāmatas satura veidošanu radīs autoru stagnāciju. KP vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs domā, ka, noslēdzot līgumus ar vairākiem autoriem vai autoru kolektīviem par mācību grāmatas izstrādi, gluži pretēji – tiktu veicināta autoru konkurence un nodrošināta jaunu rakstnieku piesaiste mācību grāmatu tapšanā.

Lai rūpīgāk izvērtētu KP ierosinājuma priekšrocības un trūkumus, Vasmanis solās līdz šīs vasaras sākumam noorganizēt sanāksmi, kurā piedalīsies gan KP un IZM pārstāvji, gan izdevēji. Pēc tam varbūt pavērtos skaidrāks skats uz mācību grāmatu tirgus nākotni.

Arī apgāda "RaKa" vēstures mācību grāmatu autors un projektu koordinators Vilnis Purēns neatbalsta KP ierosinājumu. Viņaprāt, valsts rokās darinātās grāmatas būtu dārgākas un arī nekvalitatīvākas, jo tiktu liegta iespēja grāmatām mainīties un attīstīties. "KP piedāvātajā gadījumā jājautā – vai vispār notiks kāda attīstība? Tas viss būs atkarīgs no birokrātijas lēmumiem. Tad būs pēc čukču principa – nedāvināsim viņiem grāmatu, viņiem jau viena grāmata ir," domā Purēns.

Apgāda "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka uzskata, ka izdevēji skolēnu vecāku acīs nepelnīti nokļuvuši grēkāža lomā. "Valsts finansējums mācību grāmatām nav reālai situācijai atbilstošs. Atbildības nasta ir novelta uz vecākiem. Kas ir vainīgs? Tā kā vecākiem jānāk pie mums pirkt grāmatas, līdz ar to par vainīgajiem tiekam uzskatīti mēs. Bet mēs tikai reaģējam uz pieprasījumu."

Arī Kilblokai KP piedāvātais risinājums nešķiet pieņemams, jo tas pazemināšot mācību grāmatu kvalitāti, turpretī cenu paaugstināšot. "Ja redzam, ka konkurents grāmatu sagatavojis labāk, ko mēs darām? Nolaižam rokas? Nē, mēs cenšamies vēl labāk," konkurenci kā attīstības dzinējspēku minējusi Kilbloka.

"Grāmatu cenas Latvijā ir teju uz pusi zemākas nekā kaimiņvalstī Igaunijā, tāpēc pārmest izdevējiem, ka viņi pilda makus uz skolēnu vecāku rēķina, nebūtu korekti," piebildis Vasmanis. Tiesa, Eiropas izglītības apgādu asociācijas informācija liecina, ka Igaunijā mācību grāmatu iegāde pilnībā tiek segta no valsts līdzekļiem.

Pašlaik skolēnu vecākiem nereti nākas pašiem maksāt par mācību grāmatām, jo šim mērķim no valsts budžeta atvēlēti tikai 4,12 lati uz skolēnu gadā. Par šo naudu vidēji var iegādāt vienu grāmatu. Atlikusī summa jāpiestiķē pašvaldībām, taču Valsts kontrole jau norādījusi, ka to neizdara 71% no vietējām varām.

Kā pastāstīja IZM komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone, pērn IZM no valsts budžeta pieprasījusi piešķirt vidēji 10 latus vienam skolēnam, tas ir, aptuveni 3,5 miljonus latu, taču atvēlēts viens miljons latu. Latvijas Izglītības apgādu asociācija aprēķinājusi, ka vecāki apmaksā vidēji 70 – 75% mācību grāmatu, tas ir, 17 latus ik gadu.

Satversmes 112.punktā teikts: "Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta." Iegūt izglītību bez mācību grāmatām nav iespējams, tāpēc secināms, ka arī tām jābūt bez maksas. "Līdz šim nevienu sūdzību no vecākiem par to, ka viņiem liek pirkt mācību grāmatas, neesam saņēmuši. Līdz ar to šo lietu neesam pētījuši. Bet reizi par visām reizēm noskaidrosim, kā ir ar tām mācību grāmatām, un esam uzsākuši pārbaudes lietu," sacījusi Tiesībsarga komunikācijas daļas vadītāja Ieva Vikmane, piebilstot, ka pārbaudes lietas ilgst vairākas nedēļas.