Rīgas apgabaltiesa šodien kādreizējo Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) rektoru un bijušo Rīgas komercģimnāzijas direktoru Juri Stabiņu atzina par vainīgu kukuļu izspiešanā un piemēroja viņam astoņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju.

Tiesa no Stabiņa nolēma piedzīt 13 686 latus par labu valstij un 945 latus par labu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), lai segtu operatīvā eksperimenta veikšanai izlietotos līdzekļus. No Stabiņa nolemts piedzīt arī 500 latus par labu kādai personai, kura viņam bija devusi pieprasīto naudu, kas it kā bijusi paredzēta skolas remontam, taču vēlāk izrādījies, ka tas ir kukulis, kas paredzēts vien paša skolas direktora vajadzībām.

Stabiņš šodien netika apcietināts tiesas zālē, jo spriedumu vēl ir iespējams pārsūdzēt.

Prokurore Elga Jonikāne Stabiņam prasīja piespriest deviņu gadu cietumsodu ar aizliegumu trīs gadus ieņemt amatus Latvijas izglītības iestādēs. Tāpat prokurore pieprasīja no Stabiņa piedzīt vairāk nekā 13 000 latu par labu valstij, kā arī piedzīt par labu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) 1000 latus, kas tika izlietoti operatīvā eksperimenta veikšanai.

Ar sodu, ko tiesa piespriedusi Stabiņam, prokurore ir apmierināta.

Kā ziņots, Stabiņš tika apsūdzēts pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem, par kuriem piemērojama reāla brīvības atņemšana. Prokurore viņam pieprasīja augstāko soda mēru, kādu paredz konkrētie panti. Jonikāne uzskata, ka par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, par kādiem apsūdzēts Stabiņš, nebija piespriežams nosacīts sods.

Stabiņam tika uzrādīta apsūdzība par kukuļa izspiešanu 13 551 lata apjomā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka viņš kukuli pieprasījis astoņas reizes. Lietā piecas epizodes ir par mēģinājumu izprasīt kukuli 12 995 latu apjomā. Prokurors divas epizodes lietā izdalījis arī par sagatavošanos izspiest kukuli 2000 latu apjomā. Šīs epizodes bija saistītas ar viltotu dokumentu sagatavošanu, par ko varētu saņemt kukuli.

Prokuratūra bijušajam rektoram un Rīgas komercģimnāzijas direktoram uzrādīja apsūdzību arī par viltus liecinieku organizēšanu, kas izdarīta personu grupā. Viņš uz prokuratūru iepriekš esot atvedis viltus liecinieku, taču noziedzīgais nodarījums nācis gaismā. Arī pēc šiem Krimināllikuma (KL) pantiem tiesa Stabiņu atzina par vainīgu.

Vienlaikus ar Stabiņu apgabaltiesa šodien ar divu gadu nosacītu brīvības atņemšanu un divu gadu pārbaudes laiku notiesāja arī Igoru Zabirko, kurš atzīts par vainīgu viltus liecības organizēšanā kopā ar Stabiņu un citām personām, kuras izmeklēšanas laikā nav izdevies identificēt, turklāt dažas jau ir mirušas.

Tāpat Zabirko prokuratūra bija inkriminējusi kukuļa ņemšanu, bankas maksāšanas līdzekļu viltošanu un izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu, kā arī dokumentu viltošanas un izmantošanas organizēšanu.

Zabirko prokurore bija lūgusi sodīt ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un mantas konfiskāciju, tāpēc prokurore uzskata, ka tiesas piespriestajam sodam vajadzēja būt bargākam.

Tiesa Zabiroko atzina par vainīgu tikai divās no viņam inkriminētajām noziedzīgajām darbībām, kas saistītas ar viltus liecinieku organizēšanu. Pēc pārējiem KL pantiem tiesa Zabirko attaisnoja.

Prokurore nav apmierināta ar sodu, kuru tiesa piemēroja Zabirko, un spriedums šajā daļā, pēc viņas teiktā, tikšot pārsūdzēts, tiklīdz tas būs iespējams.

Pilns spriedums tiesā būs pieejams 28.aprīlī un desmit dienu laikā pēc tam procesa dalībnieki to varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā apelācijas kārtībā.

Kā ziņots, par cietušajiem krimināllietā prokuratūra atzina trīs personas, no kurām Stabiņš pieprasījis kukuli jeb, pēc apsūdzētā teiktā, "ziedojumus skolas remontam". Cietušie liecībās norādījuši, ka brīvprātīgi naudu Stabiņam nebūtu nodevuši.

Abi apsūdzētie – Stabiņš un Zabirko – savu vainu viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos neatzina un, pēc prokurores teiktā, nenožēloja. "Tas norāda uz to, ka apsūdzētie līdzīgas darbības var atkārtot," tiesu debatēs uzsvēra Jonikāne. Par vainu pastiprinošiem apstākļiem prokurore nosauca darbošanos grupā. Savukārt personu raksturojumi lietā nevarēja tikt uzskatīti par vainu mīkstinošiem apstākļiem, norādīja prokurore. Turklāt pret Zabirko vairākus gadus atpakaļ tika ierosināta krimināllieta, kura vēlāk izbeigta, jo nav saskatītas krimināla nozieguma pazīmes, atzīmēja prokurore.

Tiesas izmeklēšanas gaitā viens no apsūdzētā Stabiņa advokātiem atzina, ka šī lieta ir ļoti sarežģīta un kompleksa. Par to liecina arī lietā iesaistīto personu skaits – vairākas no tām izmeklēšanas laikā nemaz nav izdevies noskaidrot.

Joprojām nezināmas ir tās personas, kuras uzdevās par fiktīvu uzņēmumu īpašniekiem, slēdza vairākus līgumus un atstāja viltotus parakstus. Prokurore tiesas debatēs stāstīja, ka fiktīvās firmas, uz kuru kontiem vecāki pārskaitīja tā sauktos ziedojumus Rīgas komercģimnāzijas remonta vajadzībām, reģistrētas uz tādu personu vārdiem, kuras nav saistītas ar lietu. Izmeklēšanas gaitā šīs personas tika arī pratinātas. Viens no reģistrētās firmas faktiskajiem īpašniekiem liecināja, ka viņš bija pazaudējis pasi, citas fiktīvās firmas faktiskais īpašnieks atzinies, ka "kāds viņam lūdzis parakstīt kaut kādus dokumentus", par ko viņam tika samaksāti desmit lati.

No apsūdzības izriet, ka tādā veidā tika reģistrētas trīs fiktīvas firmas, kuras nekādus remontdarbus Rīgas komercģimnāzijā neveica.

Savās iepriekšējās liecības apsūdzētais – bijušais skolas direktors Stabiņš – atzina, ka viņš nezinot, vai un kādi remontdarbi skolā ir veikti pēc viņa aiziešanas.

Izmeklēšanas gaitā atklājies, ka Stabiņš vairākiem vecākiem lūdzis naudu skolas trepju remontdarbiem. No atsevišķiem vecākiem tika prasītas dažādas summas, taču kopumā, pamatojot naudas izlietojumu tieši ar trepju remontu, Stabiņa pieprasītā summa veido gandrīz 8000 latu.

Izmeklēšanas gaitā arī noskaidrots, ka kāda cita firma trepju remontu skolā jau bija veikusi par nepilniem 300 latiem.

Tāpat izmeklētāji lietā atklājuši kādu sakritību – no vecāku sniegtajām liecībām izriet fakts, ka tiem, kuru bērni stājās 10.klasē, Stabiņš "lūdza ziedot" 1000 latus gadā, bet par trīs gadiem – 3000 latu. Savukārt vecākiem, kuri vēlējās, lai skola bērnu uzņem 11.klasē, Stabiņa norādītā summa bija vairs tikai 2000 latu, bet tiem, kuru bērni stājās 12.klasē – mazāk nekā 1000 latu.

Prokurore tiesas debatēs nolasīja arī vecāku sniegtās liecības – lielākajā daļā gadījumu vecāki Stabiņa "lūgumu ziedot" skaidri saprata kā kukuļa prasīšanu, lai viņu bērns tiktu uzņemts skolā, turklāt lielākā daļa arī piekritusi un centusies pieprasīto summu ieskaitīt Stabiņa norādītajos kontos.

Tomēr kāda persona, kurai Stabiņš, līdzīgi kā citiem bērnu vecākiem, bija "lūdzis ziedot", saprata, ka skolas direktors rīkojas pretlikumīgi, tāpēc vērsās KNAB, kas pēc tam organizēja gan Stabiņa telefonsarunu noklausīšanos, gan kratīšanu viņa darba kabinetā un dzīvesvietā, kā arī uzņēmumā, kas noformēja līgumus.

Stabiņu KNAB aizturēja 2004.gada septembrī aizdomās par 3000 latu kukuļa ņemšanu.