Vakar, 12. martā, Daugavā ir sākusies ledus iešana, kas solās būt rāma. Pēc pagājušā gada ievērojamajiem plūdu un palu postījumiem, kad apdrošināšanas sabiedrība «Balta» klientiem atlīdzināja zaudējumus 280 000 eiro apmērā, šis gads solās būt pavisam mierīgs. Pavasara pali šogad būs nelieli un šī var būt pirmā reize pēdējo gadu laikā, kad acīmredzot netiks saņemts neviens atlīdzību pieteikums par plūdiem vai paliem.

Šogad palu un lielu plūdu, visticamāk, nebūs. Pirmo reizi daudzu gadu laikā var novērot situāciju, kad upēs ledus izkūst kā ezerā – vienmērīgi un pakāpeniski. Tas atsaucas arī uz atlīdzību izmaksu apjomu, šogad vēl nav iesniegts neviens atlīdzību pieteikums par pavasara plūdu vai palu nodarītajiem zaudējumiem. Ir iespējams, ka šogad pateicīgie laikapstākļi ļaus izvairīties no postījumiem, taču tajā pašā laikā jāatceras, ka situācija līdz ar spēcīgām pavasara lietusgāzēm var mainīties pāris dienu laikā.

Pavasara lietavas dažkārt mēdz būt ar lielu nokrišņu daudzumu, strauji palielinot līmeni ūdenstilpnēs. Arī kūstošais ledus un ledus sastrēgumi var ietekmēt ūdens līmeni. Kā ziņojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), patlaban ir noteiktas trīs vietas, kur pavasarī potenciāli varētu būt plūdi, – Daugavas upes baseins posmā no Līksnas līdz Nīcgalei, Jersika un Jēkabpils-Pļaviņu posms. Šajās vietās varētu veidoties ledus sastrēgumi, kas, iespējams, var izraisīt ūdens līmeņa celšanos. Tāpēc jebkurā gadījumā pārplūstošu ūdenstilpņu tuvumā dzīvojošiem ieteicams sekot līdzi ūdens līmenim, lai vajadzības gadījumā spētu atbilstoši un operatīvi reaģēt.

Lai arī meteorologu šī gada prognozes rāda, ka plūdi nebūs tik izteikti kā iepriekšējos gadus, pastāv iespēja, ka plūdi radīsies lietavu dēļ. Kā liecina pieredze, plūdos visvairāk cieš tieši mēbeles – dīvāni, virtuves iekārtas, sekcijas un citas sadzīves lietas. Iespējas pārvietot lielizmēra mēbeles ir gana ierobežotas, tieši tādēļ laicīgi ir jāpārdomā rīcības plāns, kā pārvietot vai novietot uz paaugstinājumiem mēbeles pēkšņu plūdu gadījumā.

Arī VUGD sniedz vairākus ieteikumus, par kuriem savlaicīgi jāparūpējas. Lai samazinātu varbūtējo vides piesārņojumu un apdraudējumu cilvēku veselībai, pirms iespējamiem plūdiem ir jāizsmeļ notekūdeņu un tualetes bedres, jānodrošina, lai ķīmiskās vielas un produkti atrastos drošās vietās, kā arī jānorobežo vai jāizved atkritumi.

Pērn pavasarī piedzīvotie plūdi un pali daudzās Latvijas vietās bija līdz šim postošākie un spēcīgākie pēdējo gadu laikā. Visvairāk pieteikumu pērn tika saņemti no Ogres, Pļaviņām un Daugavpils, kam sekoja pieteikumi arī no Jēkabpils, Līvāniem un Ādažiem. Pērn «Balta» saņēma vairāk nekā 60 pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, atlīdzībās izmaksājot 280 000 eiro.