Saslimstība ar onkoloģijas slimībām joprojām Latvijā saglabājas ļoti augsta un tas ir otrs galvenais mirstības cēlonis valstī. Saskaņā ar Slimības profilakses un kontroles centra statistikas datiem pērn Jelgavā uzskaitē uzņemti 293 jauni onkoloģijas pacienti, savukārt Jelgavas novadā – 128, kas ir augstākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā. Piemēram, gadu iepriekš 2012. gadā šādu jaunu pacientu skaits novadā bija 98.

Jāmin, ka pēdējo desmit gadu laikā saslimstības rādītāji Latvijā kopumā ar onkoloģiskām slimībām ir pieauguši par 39%. Ja 2004.gadā uzskaitē bija 53,6 tūkstoši pacientu, tad pērn to skaits jau sasniedza 74,6 tūkstošus pacientu. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijā ir daudz augstāks vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars, kā rezultātā ir arī augstāka mirstība.

Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija ceļ trauksmi, jo, ja valsts atbildīgās institūcijas nemainīs savu attieksmi un turpinās īstenot strausa politiku, tad drīzumā Latvija varētu būt viena no retajām valstīm pasaulē, kurā onkoloģisko slimību saslimstības rādītāji neuzlabojas un pat draud sasniegt epidēmijas apmērus.

Asociācija norāda, ka pēdējo gadu laikā situācija onkoloģijas jomā nav uzlabojusies, bet, tieši pretēji, turpina pasliktināties, kas tikai vēlreiz norāda uz nepieciešamību atbildīgajai par medicīnu Veselības ministrijai un veselības aprūpes politikas veidotājiem Latvijā atsākt diskusijas ar onkoloģijas speciālistiem, meklējot efektīvākus risinājumus cīņai ar onkoloģijas slimībām. Pateicoties labām diagnostikas iespējām un efektīvām ārstniecības metodēm, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagi neārstējamu slimību, bet gan vairāk kā hroniski ārstējamu slimību.

Kā norāda Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne, vēzis ir neprognozējams un nežēlo nevienu – šī slimība var rasties arī pilnīgi veselam, pat jaunam cilvēkam, kas dzīvo veselīgu dzīvesveidu.

Asociācijas norāda uz divām galvenajām problēmām onkoloģijas jomā, kuras ir nepieciešams steidzami atbildīgo institūciju un valsts politikas veidotāju līmenī risināt. Pirmkārt, Latvijā joprojām ir augsts īpatsvars novēloti atklātam vēzim – 3. un 4. stadijā atklāto gadījumu skaits veido aptuveni 40% un tas nav uzlabojies kopš padomju laikiem. Salīdzinājumā Eiropas valstīs novēloti saslimstību ar ļaundabīgiem audzējiem atklāj ap 20% pacientu.

Asoc. prof. Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents: „Sabiedrībai ir jāmaina attieksme pret valsts vēža skrīninga programmām, jo tas ir rīks, lai saslimstību ar onkoloģiskām slimībām novērstu vai atklātu to sākumstadijās. Šobrīd to efektivitāte nav apmierinoša, jo apmeklētība ir ļoti zema.”

Otrkārt, pēc inovatīvo medikamentu lietošanas apjoma uz vienu pacientu Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Tas ietekmē arī onkoloģiju, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas un pat pasaules valstīm, kura vēža ārstēšanā ļoti ierobežoti izmanto jaunākās paaudzes medikamentus (tie nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā), kuru efektivitāti ārstēšanā, dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā vairs neapšauba onkoloģijas jomas speciālisti visā pasaulē.

Asoc. prof. Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents: „Daudzas attīstītas valstis šobrīd sistēmiskajā terapijā (ķīmijterapijā) izmanto mērķterapijas medikamentus, kamēr mēs izmantojam nespecifiskus ķīmijterapijas preparātus. Latvija onkoloģisko slimnieku ārstēšanā ar jaunākās paaudzes medikamentiem atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet arī no tādām valstīm kā Bulgārijas un Rumānijas. Latvijā kompensējamo medikamentu sarakstā nav iekļauti medikamenti, ko plaši onkoloģisko slimību ārstēšanā izmanto citās Eiropas valstīs un pat daudzviet pasaulē mazattīstītās valstīs.”

Šobrīd darbojas trīs valsts apmaksātas onkoloģisko slimību skrīninga programmas: krūts vēža, dzemdes kakla vēža un kolorektālā jeb resnās un taisnās zarnas ļaundabīgā audzēja jomā. Onkoloģisko slimību atklāšana agrīnajās stadijās vai priekšvēža situācijās palielina iespējamību to izārstēt pilnībā vai novērst slimības attīstību kā tādu.