Serbija, reaģējot uz Kosovas neatkarības atzīšanu, atsaukusi uz Belgradu konsultācijām savus vēstniekus Vašingtonā, Londonā, Parīzē un Ankarā, pirmdienas vakarā paziņoja Ārlietu ministrija.

Tikmēr no Prištinas saņemtas ziņas, ka ASV, Lielbritānijas, Francijas un Turcijas pārstāvji pirmdienas vakarā jau iesnieguši Kosovas prezidentam Fatmiram Sejdiu vēstnieku akreditācijas rakstus un notas par provinces neatkarības atzīšanu.

Arī trīs Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva gatavojas atzīt Kosovas neatkarību.

Tikmēr Moldova pirmdien ļāva noprast, ka iebilst pret separātiskās Sebijas provinces neatkarības atzīšanu.

Tajā pašā laikā Krievija, brīdinot, ka Kosovas neatkarības atzīšana izsaukšot domino efektu, pirmdien pieprasīja sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi.

Lai gan pašreizējā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Slovēnija aicinājusi atzīt Kosovu kā "neatkarīgu valsti starptautiskā uzraudzībā", dalībvalstu nostāja šajā jautājumā nav vienota. Kamēr vairums dalībvalstu gatavojas atzīt Kosovas neatkarību, pret to joprojām iebilst Spānija, Kipra, Rumānija, Slovākija un Bulgārija.

Tikmēr separātiskie Gruzijas reģioni – Abhāzija un Dienvidosetija – jau paziņojuši, ka drīzumā sekos Kosovas piemēram.

Protesta demonstrācijas sākušās arī serbu apdzīvotās Bosnijas-Hercegovinas daļas galvaspilsētā Baņa Lukā. Daži Bosnijas serbu līderi paziņojuši, ka, sekojot Kosovas precedentam, tiesības atdalīties no Bosnijas-Hercegovinas ir arī serbiem.