Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus sagatavoties drošai apkures sezonai, savlaikus iztīrot dūmvadus un nodrošinot apkures ierīču atbilstību drošības prasībām. Nepieciešams iztīrīt sodrējus no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, vislabāk to izdarīs sertificēts skursteņslauķis.

Sodrēju tīrīšanu drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi. Par to pārliecinieties, lūdzot darba veicējam uzrādīt apliecinošos dokumentus.

VUGD apkopotā statistika liecina, ka katru gadu dažādu apkures ierīču neatbilstošas ekspluatācijas vai bojātu apkures ierīču lietošanas rezultātā notiek ap 900 ugunsgrēkiem. Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas novados 2011. gadā, salīdzinājumā ar 2010. gadu, ugunsgrēku skaits dzīvojamā sektorā bija palielinājies. Ugunsgrēka skaita pieaugums ziemas un pavasara mēnešos ir izskaidrojams galvenokārt sakarā ar apkures ierīču izmantošanu un ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem, izmantojot atklātu uguni. Ievērojams skaits ugunsgrēku izceļas saistībā ar sodrēju degšanu dūmvadā, kas norāda, ka dūmvadi netiek savlaikus tīrīti.

Ugunsgrēki ar sodrēju degšanu pārsvarā izceļas individuālajās dzīvojamās mājās.

Dienests atgādina – lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīces, reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis.

Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk nekā:

– divas reizes apkures sezonā – apkures krāsnīm un virtuves pavardiem;

– reizi mēnesī – ilgdedzes speciālajām krāsnīm.

Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 grādiem. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.

Bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu degt nespējīgu krāsu.

Ja mājoklī veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par desmit centimetriem.

Ja jums ir malkas plīts, tad ir jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

Ugunsnelaimi var izraisīt ne tikai degoša malka, bet arī kvēlojošas ogles vai izdedži, tādēļ ēku tuvumā aizliegts izbērt nenodzēstus izdedžus un ogles. Tie jāizber speciāli iekārtotās vietās.

Apkures sezonas laikā svarīgākais ir ievērot elementāru piesardzību. Vietējo apkures ierīču lietošanas gaitā aizliegts:

– novietot kurināmo un citus degt spējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 m;

– atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;

– novietot uz apkures ierīcēm degt spējīgus priekšmetus un materiālus,

– kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;

– vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;

– izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus,;

– tās pārkurināt.