„Alerģija pret kaķu spalvām un mājas putekļiem man tika atklāta sešu gadu vecumā. Šī iemesla dēļ mums mājās nekad nav bijis kaķis, savukārt māja vienmēr bijusi tīra no putekļiem. Ejot pie kāda ciemos, vienmēr noskaidroju, vai šajās mājās nedzīvo arī kaķis. Alerģiskā reakcija man parādās uzreiz, sāku šķaudīt, sāk asarot acis un ir aizlikts deguns. No kontakta ar kaķiem ir izvairīties vieglāk, taču no mājas putekļu alergēniem gan nē. Ja uzturos kādā putekļainā vietā ilgāku laiku, man sāk niezēt un asarot acis. Reiz, paliekot viesnīcā, nācās piedzīvot smagu nakti. Visu nakti negulēju, šķaudīju, puņķojos, berzēju acis, jo viesnīcas numuriņā bija vecas, noputējušas segas. Tieši toreiz biju aizmirsusi paņemt līdzi arī pretalerģiskās zāles šādiem gadījumiem. Kopš tās reizes, ja iespējams, kaut kur braucot, cenšos ņemt līdzi savu segu…,” savā pieredzē dalās Laura.

Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, kas rodas organismam izteikti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu vielu, piemēram, ziedputekšņiem, dzīvnieku spalvām vai pārtikas produktiem. Šīs vielas jeb kairinātājus, kas izraisa alerģiskas reakcijas, sauc par alergēniem. Alerģiskas reakcijas ir iemantotas, neparedzamas un straujas. Alerģijas izraisītāji parasti ir ikdienā apkārtējā vidē esoši produkti vai vielas, kas nav kaitīgi cilvēkiem, kuri nav jutīgi pret kādu konkrētu vielu vai produktu, taču alerģiskam organismam tie izsauc saasinātu reakciju – piemēram, niezi, iesnas, acu asarošanu, elpošanas traucējumus, asinsrites traucējumus.

Alerģijas ārstēšanā tiek izdalīta: simptomātiskā ārstēšana un alergēnu imūnterapija. Simptomātiskās ārstēšanas mērķis ir samazināt alerģijas smaguma pakāpi un simptomus. Šādai ārstēšanai ir atzīta efektivitāte alerģijas simptomu ārstēšanā, tomēr tai nav ilgtermiņa ieguvumi, jo simptomi atjaunojas, tiklīdz ārstēšana tiek pārtraukta. Pretalerģijas zāles ātri un sekmīgi likvidē simptomus, taču, tiklīdz tās beidz lietot, simptomi atkal parādās. Alergēnu imūnterapija ir vienīgā zināmā ārstēšanas metode, kas ietekmē ne tikai alerģiskās slimības simptomus, bet arī to rašanas iemeslus. Domājot par ilgtermiņa rezultātu, alergēnu imūnterapija ir labs risinājums.

Alerģiju izraisošo augu ziedēšanas prognozes vietne www.zied.lv atgādina – ja zināt, kas ir alerģijas izraisītājs, rīkojieties tagad, jo imūnterapija ir jāuzsāk četri mēneši pirms ziedēšanas sākuma.

Zied.lv uz sarunu par alerģiju ārstēšanu aicināja alergologu dr. Māri Bukovski.

Kā jāuzsāk imūnterapija?

Nepieciešamo ārstēšanas plānu katram pacientam individuāli nosaka ārsts, bet vispirms tiek noteikts, kāds alergēns izraisa alerģiju, to dara laboratorijā pēc ādas testu un asins analīžu rezultātiem.

Pasaules Veselības organizācija alergēnu imūnterapiju iesaka pacientiem, kas slimo ar alerģisko rinītu vai rinokonjuktivītu (saukts arī par siena drudzi), ja:

– simptomātiskā ārstēšana nav iedarbīga,

– simptomātiskā ārstēšana izraisa nevēlamas blakusparādības,

– vai pacientam noteiktu iemeslu dēļ nevar nozīmēt simptomātisko ārstēšanu.

Alergēnu specifiskā imūnterapija ir vienīgais ārstēšanas veids, kas iedarbojas uz alerģijas rašanās cēloņiem. Ar šo metodi var ārstēt alerģisko rinītu un alerģisko astmu, kuras izraisa ziedputekšņi, pelējums, mājas putekļu ērcītes u.c. Ārstēšanās laikā tiek mainīta organisma imūnsistēmas atbildes reakcija uz kairinātāju. Imūnterapiju piemēro katram cilvēkam individuāli. Ārstēšanas veids ir zemmēles alergēnu imūnterapija un zemādas alergēnu imūnterapija.

Alergologs dr. Māris Bukovskis pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem gadījumiem iesaka imūnterapiju – kad pacients jau lieto pietiekoši labus medikamentus alerģijas ārstēšanā. Visbiežāk tie ir pacienti, kam ir alerģija pret ziedputekšņiem, mājas putekļu ērcītēm vai mājdzīvniekiem.

„Imūnterapiju var veikt visu cauru gadu vai arī pirmssezonas un sezonas laikā. Piemēram, pacientiem, kas slimo ar sezonālo alerģisko rinītu vai rinokonjuktivītu, imūnterapija ir jāuzsāk aptuveni četri mēneši pirms pavasara sezonas – tātad tagad un jāturpina divus mēnešus sezonas laikā. Pirms imūnterapijas uzsākšanas galvenais ar ārstu ir precizēt diagnozi, veikt nepieciešamos testus un analīzes, lai pārliecinātos par konkrēto alerģiju. Ir gadījumi, kad bijis maldīgs uzskats par alerģiju,” komentē alergologs dr. M. Bukovskis.

Imūnterapijai alergologs M. Bukovskis min vairākus pozitīvus ieguvumus:

– ilgstošs pēcefekts pēc ārstēšanās pārtraukšanas;

– bērniem, kam ziedputekšņu laikā saasinās astma, tā var samazināties par 50%;

– jaunu alerģijas risku samazināšanās par 50%;

Ieguvumi, protams, ir atkarīgi individuāli no katra jūtības pakāpes.