Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir samazināt pašvaldību skaitu, jo tas ir līdzeklis, lai politiskās partijas varētu cerēt uz nopietnākām izredzēm vēlēšanās, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» atklājis Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. "Šodien nevienai politiskajai partijai nav iespējas finansiāli uzdarboties 500 pašvaldībās tā, lai uzvarētu vēlēšanās, bet, ja samazinās pašvaldību skaitu, būs jācīnās 110 līdz 120 pašvaldībās," sacīja Jaunsleinis, norādot, ka "pārējais viss ir dažādi pievilkts".

Viņš arī norādīja, ka gadījumā, ja vietējām pašvaldībām jaunā variantā netiks novirzīti papildu resursi, politiska mērķa dēļ tās vēlēšanās varētu pašas sevi arī "izgāzt".

"Vietās, kur panākta kāda vienošanās, kur pašvaldību domes lēmušas vai iedzīvotāju viedoklis ir tāds, ka apvienojoties mēs varam panākt kaut ko labāku, kur viņiem skaidrs, kā viņi dzīvos, tur man bažu nav, bet vietās, kur šīs vienošanās nav, un vietās, kur mēģinām darīt ar spēku, domāju, ka tie konflikti, kas tur ir, saglabāsies," sacīja Jaunsleinis, uzsverot, ka "tās būs dziļumbumbas, uz kurām situācija vienmēr varēs uzsprāgt".

Runājot ar cilvēkiem, ar pašvaldību vadītājiem pat tajās teritorijās, kur cilvēki piekrituši reformai, milzīga entuziasma un pārliecības par rītdienu nav, sacīja Jaunsleinis, norādot, ka nav sniegtas atbildes uz vairākiem jautājumiem. Piemēram, nav pieņemts galīgais lēmums par to, kas notiks ar deputātiem.

Domāts palielināt domes deputātu skaitu par četriem, bet ir liela atšķirība, vai novads izveidojas no trim pagastiem vai no 20, sacīja Jaunsleinis, norādot, ka apvienojoties nekas vēl netiek atrisināts. "Apvienojoties mēs koncentrējam problēmas," viņš uzsvēra.

Neviens nenovērtē faktoru, ka cilvēki, kas tagad pagastos paši lēmuši kā deputāti, paši saimniekojuši, tagad paši vairs nelems. Vai tur būs kāds no bijušā pagasta vai nebūs neviena – šodien grūti pateikt, sacīja Jaunsleinis, piebilstot, ka deputātu skaits pašvaldībās no 14 000 samazināsies līdz 1000. "Kā tas atbilst tagad bieži runātajam, ka sabiedrība arvien vairāk jāiesaista pārvaldes procesos? Man grūti uz to atbildēt," sacīja Jaunsleinis. "Mūsu pozīcija bija saistīta ar brīvprātību. Ja šīs lietas notiek brīvprātīgi, tad tās vismaz ir izrunātas, izsvērtas savā starpā, un cilvēki ir vienojušies par kaut kādām atbildēm. Tad viņiem ir kaut kāda pārliecība, ka situācija kļūs labāka, nekā ir šobrīd."

Pēc reformas visā valstī būtiski jāpaaugstina pašvaldību finanšu resursi, jo viena no nelaimēm ir tā, ka pašvaldību rīcībā esošie līdzekļi nav samērīgi ar valsts uzliktiem pienākumiem, sacīja Jaunsleinis, norādot, ka tas attiecas uz visām pašvaldībām, sākot ar Rīgu un beidzot ar jebkuru mazāko pagastu.

"Ja cilvēki redzēs, ka resursu ir vairāk, ka problēmas sāk risināties, tad negatīvas attieksmes pret reformu nebūs, savukārt ja mēs pēc novadu izveidošanas nebūsim gatavi nopietni pārskatīt pašvaldībām pieejamo resursu apjomu, tad tas būs otrs reformas klupšanas akmens," prognozēja Jaunsleinis.

"Viens no nosacījumiem, par ko esam vienojušies, finanšu izlīdzināšanas sistēmā valstij jāpiedalās līdzvērtīgi ar pašvaldībām – pretī vienam latam, ko dod pašvaldības, ir viens lats no valsts," sacīja Jaunsleinis. "Ja valsts negrib, lai finanšu izlīdzināšanas sistēmas fonds ir liels, tai jādara viss, lai notiktu reģionālā attīstība. Šodien valsts ir aizgājusi pilnīgi projām."

Otrais nosacījums ir lielāks iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjoms pašvaldībām, savukārt trešais – jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa īpatsvaru. "Nodoklis jāsabalansē ar cilvēku spējām maksāt, jo pusotrs gads no trim, kad pastāvēs ierobežojumi šā nodokļa apjomā, jau pagājis. Vēl pēc pusotra gada 25% ierobežojuma vairs nebūs. Ko darīsim tajā brīdī? Būs lēciens, vai atkal izmantosim kādu modeli? Atlikām problēmas uz trim gadiem, bet trīs gadi paiet ātri," norādīja Jaunsleinis.

Viņš arī laikrakstam norādījis, ka nerēķināšanās ar cilvēcisko faktoru var atstāt sekas uz 2010. gada parlamenta vēlēšanām, jo 2010. gada ziemā un pavasarī būs jūtams, cik veiksmīga izveidojusies jaunā struktūra, cik veiksmīgi tā tiek galā ar saviem uzdevumiem.