Labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) kategoriski noraida Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) viedokli, ka "jebkurā sociālās aprūpes iestādē var izcelties tikpat traģisks ugunsgrēks kā "Reģos"".

Purne ar savas preses sekretāres Guntas Skrebeles starpniecību aģentūrai LETA apgalvoja, ka saskaņā ar Valsts sociālās aprūpes centru ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanas plānu valsts sociālās aprūpes centros esot veikta virkne pasākumu, lai izslēgtu šādu ugunsnelaimju atkārtošanās iespējamību.

Pēc Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošās informācijas, visos 33 valsts sociālās aprūpes centros esot atbrīvoti evakuācijas ceļi, kā arī noteiktas par ugunsdrošību atbildīgās personas, tāpat visos centros esot nodrošināts ugunsdrošības prasībām atbilstošs ugunsdzēšamo aparātu skaits, kā arī speciālais ugunsdzēšamais aprīkojums.

Visu valsts sociālās aprūpes centru darbinieki esot apguvuši ugunsdrošības mācību programmas, esot veikta atkārtota iespējamā ugunsgrēka riska novērtēšana, aktualizēti centru rīcības plāni ugunsgrēka gadījumam, tiekot veikta klientu diennakts uzraudzība, nodrošinot ne mazāk kā divu personu dežūru katrā no ēkām, uzsver Purne.

Tāpat visos valsts sociālās aprūpes centros esot optimizēta klientu izvietošana pa ēku stāviem, ņemot vērā katra aprūpes centra iespējamā ugunsgrēka risku novērtēšanu, klientu funkcionālos traucējumus un spēju evakuēties krīzes situācijā. Ugunsdrošības nolūkos aprūpes centros izveidotas arī īpašas telpas smēķēšanai.

Ugunsdrošības pasākumu veikšanai valsts sociālās aprūpes centros no valsts budžeta 2007.gadā tika piešķirti 7 147 lati, savukārt šo iestāžu vadītāji no iestādei piešķirtajiem līdzekļiem kārtējiem izdevumiem ugunsdrošības pasākumiem šogad atvēlēs 220 833 latus.

Lai pilnībā sakārtotu valsts sociālās aprūpes centru stāvokli ugunsdrošības jautājumos, vairākos aprūpes centros vēl ir nepieciešams uzstādīt automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, ierīkot ugunsdrošas durvis, nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdens apgādi, kā arī apstrādāt koka konstrukcijas, degtspējīgus materiālus un dūmvadus ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem, atzīst ministre.

Kā ziņots, VUGD priekšnieka Ainara Penča vērtējumā ugunsdrošības stāvoklis gan valsts, gan pašvaldības sociālās aprūpes iestādēs ir sarežģīts un jebkurā no šiem objektiem kuru katru mirkli var izcelties tikpat traģisks ugunsgrēks kā pērn 23.februārī sociālās aprūpes iestādē "Reģi".

Viņš informēja, ka VUGD šā gada janvārī veica atkārtotas pārbaudes 132 sociālās aprūpes iestādēs un 50 sociālajās mājās. Salīdzinot ar pagājušajā gadā veiktajām pārbaudēm, ugunsdrošības stāvoklis esot uzlabojies, taču, lai to nosauktu par normālu, vēl ir daudz darba.

Pencis atzīmēja, ka 20% gadījumu ugunsdrošības stāvoklis nav uzlabojies, savukārt 75% nelieli uzlabojumi gada laikā ir veikti. Kā raksturīgākos un būtiskākos pārkāpumus šajās iestādēs Pencis nosauca evakuācijas ceļu nenodrošināšanu, elektroinstalāciju neuzturēšanu kārtībā, kā arī to, ka vairumā šo iestāžu nav noteiktas atbildīgās personas par ugunsdrošību.

No visām pārbaudītajām iestādēm 19% ir neatbilstoši evakuācijas ceļi. Kā piemēru Pencis minēja kādu iestādi Daugavpilī, Liepājas ielā 4, kur evakuācijas ceļu vietā ir izbūvēts kabinets. VUGD saprot – ja ēkā ir tikai vienas kāpnes, tad rezerves izeju ir grūti nodrošināt, taču tādēļ aicina vismaz vienīgo kāpņu telpu neaizkraut ar vecām mēbelēm un citām lietām.

Pencis informēja, ka 24% sociālās aprūpes iestāžu nav noteikti atbildīgie par ugunsdrošību, līdz ar to iestādēs strādā neapmācīti cilvēki. VUGD vadība uzskata, ka apmācību programma neizmaksā tik dārgi, lai valsts vai pašvaldība to nevarētu atļauties. Piemēram, 160 stundu ilga mācību programma vienam cilvēkam izmaksātu 150 latu, un mācībās iegūtais sertifikāts ļautu strādāt par atbildīgo jebkurā vietā, un tā derīguma termiņš ir neierobežots.

Arī elektroinstalāciju nepareiza lietošana ir bieža parādība sociālās aprūpes iestādēs. Pēc Penča teiktā, neviens regulāri neveic elektrības pretestības mērījumus, tādēļ visbiežāk tieši pārslogotas elektroinstalācijas dēļ izceļas ugunsgrēks.

VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Umulis uzskata, ka ugunsdrošības jautājumi būtu jārisina katrā pašvaldībā un budžetā šiem mērķiem jāparedz līdzekļi kā prioritāri. Lai ierīkotu trauksmes signālus un ugunsgrēka izziņošanas iekārtas pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs, būtu nepieciešami aptuveni divi miljoni latu.

VUGD saprot, ka tā ir pietiekami liela nauda, tomēr daudz ugunsdrošības uzlabošanā var paveikt arī par minimāliem līdzekļiem, atbrīvojot evakuācijas ceļus, izstrādājot evakuācijas plānus un nosakot apmācītus atbildīgos šajos jautājumos.

Par iepriekšminētajiem pārkāpumiem VUGD ir noformējis četrus administratīvā pārkāpuma protokolus. Pēc mēneša šajās iestādēs atkārtoti tiks veiktas pārbaudes un, ja nekas nebūs mainījies, iestādes vadītājam tikšot uzlikts maksimālais sods 500 latu apmērā, solīja Pencis. Viņš uzskata, ka ugunsdrošības jautājumos ir atbildīgs katrs šādas iestādes vadītājs, tomēr līdzatbildība jāuzņemas arī pašvaldībai vai Labklājības ministrijai.

Kā labu piemēru veiksmīgai ugunsdzēsēju sadarbībai ar pašvaldību Pencis minēja Rīgas domi. Abām pusēm esot izstrādāts grafiks, ko, kurā iestādē, kādā laika posmā veiks ugunsdrošības uzlabošanai.

Patlaban līdzīga veida pārbaudes notiek slimnīcās, skolās, bērnudārzos un internātskolās. Šo pārbaužu laikā VUGD sola pi