Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Ivars Krauze apjomīgajā naftas kontrabandas krimināllietā apsūdzētajam SIA "OVI" valdes priekšsēdētājam Vladimiram Oderovam šodien lūdza piespriest sešu gadu reālu brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, papildus konfiscējot arī "OVI" piederošo tankkuģi "Matalobos", kas patlaban tiek izmantots vien kā apgādes jeb bunkerētājkuģis.

Pārējām deviņām krimināllietā apsūdzētajām personām Krauze lūdza piespriest nosacītus brīvības atņemšanas sodus.

Apsūdzētajam SIA "Magvejs" direktoram Valērijam Vasiļjevam, kurš tiesai pilnībā atzinis savu vainu un Valsts kasē iemaksājis nodarītā kaitējuma kompensāciju 10 000 latu apmērā, prokurors prasīja piemērot sešu gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz trim gadiem un mantas konfiskāciju.

Apsūdzētajam Vladimiram Karebo, kurš valstij patlaban jau atmaksājis nodarītā kaitējuma kompensāciju 15 000 latu apmērā, Krauze par atbilstošu uzskata sešu gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem un daļēju mantas konfiskāciju.

Pārējiem lietā apsūdzētajiem – Innai Mačanovskai, Vadimam Harunžijam, Raivo Horstam, Artūram Baļukevičam, Vladimiram Černovam, Vladislavam Jakubovskim, kā arī Viktoram Piļutinam – prokurors par atbilstošu sodu uzskata nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem un mantas konfiskāciju.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Oderova saderinātā Jeļena Šuškeviča, tankkuģis "Matalobos", ko valsts apsūdzība tiesai lūgusi konfiscēt, ir būvēts 1972.gada janvārī un tā bruto tonnāža ir 1100 tonnas. "OVI" kuģi nopirka 2003.gadā, bet divus gadus vēlāk, kad, pamatojoties uz uzsākto kriminālprocesu, tam tika uzlikts arests, tankera vērtība bija aptuveni 0,55 miljoni ASV dolāru (toreiz – aptuveni 0,28 miljoni latu). Pašreiz "Matalobos" tiek lietots vienīgi kā bunkerētājkuģis un tā vērtība varētu svārstīties ap summu, kas nedaudz pārsniedz 0,1 miljonu latu.

Oderovs savu vainu tiesai kategoriski noliedz. Viņš uzskata, ka šī ir pasūtījuma lieta, kurā ieinteresētas izmeklēšanas iestādes. "Lai gan nevaru noliegt, ka patlaban ieņemu pietiekoši nozīmīgu lomu Latvijas biznesa vidē, tomēr vienlaikus apzinos, ka izmeklēšanas iestādes mani izmanto kā bandinieku lielajā spēlē, kas saistīta ar specdienestu cīņu par ietekmes sfērām. Ar manu notiesāšanu tiesībsargājošās institūcijas cenšas panākt tādu kā paraugprāvu," aģentūrai LETA norādīja Oderovs.

"Uzskatu, ka mana vaina nav pierādīta un soda mērs, ko pieprasa prokurors, nav likumīgi pamatojams," sacīja Oderovs.

Tomēr viņš saprotot, kāpēc šī lieta tā attīstās. "Domāju, ka man nelabvēlīgie pavērsieni ir skaidrojami ar to, ka jau no paša sākuma, kad tika uzsākta izmeklēšana, es atteicos sadarboties tā, kā to vēlējās izmeklētāji, respektīvi, liecinot pret [Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītāju] Vladimiru Vaškeviču. Tā kā man nebija informācijas par Vaškeviča pretlikumīgām darbībām, tad es to nevarēju sniegt. Pie tam visā pirmstiesas izmeklēšanas procesa laikā es īstenoju aktīvu aizstāvības stratēģu, rakstot sūdzības gan prokuratūrai, gan citām valsts kompetentajām iestādēm, un uzskatu, ka centieni mani notiesāt patlaban ir tāda kā atriebšanās par to."

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Oderovs, KNAB izmeklētājs Juris Jurašs personīgi esot ar viņu ticies. "Viņš man piedāvāja sadarbību: ja es sniegšu liecības pret augstām valsts amatpersonām, ar ko es sapratu, ka viņu visvairāk interesē Vaškevičs, tad ar mani viss būšot kārtībā."

"Faktiski tiesas izmeklēšanas laikā ir apstiprinājies tas, ka Vasiļjevs sniedz pretrunīgas liecības, taču prokurors uzskata, ka tās ir konsekventas un ticamas. Faktiski visa apsūdzība ir balstīta uz Vasiļjeva liecībām. Jāatgādina, ka Vasiļjevs nav brīdināts par nepatiesu liecību sniegšanu, jo viņš ir apsūdzētais," aģentūrai LETA sacīja Šuškeviča. "Tomēr mēs joprojām ceram, ka tiesa šajā lietā taisīs objektīvu un ar likumu pamatotu spriedumu."

Viņa uzsvēra, ka Oderova liecības ir pamatotas ar dokumentiem, bet Vasiļjeva – ar viņa personīgo viedokli un kaut kādām atsaucēm uz izmeklēšanas laikā nenoskaidrotām personām.

LETA jau ziņoja, ka aprīļa beigās Vasiļjevs, pilnībā atzīstot savu vainu, tiesai pastāstīja, ka viņa un pārējo lietā apsūdzēto nelikumīgās darbības par samaksu "piesegušas" dažāda ranga amatpersonas no VID.

Tāpat Vasiļjevs norādīja, ka viņš kopā ar Oderovu bijis prokuratūras inkriminēto darbību organizators.

Pēc Vasiļjeva teiktā, VID amatpersonas saņēmušas aptuveni piecus santīmus par katra nelegāli ievestās naftas litra "piesegšanu". Precīzus to VID amatpersonu vārdus, kuras nelegālajā biznesā sadarbojušās ar uzņēmējiem, Vasiļjevs nenosauca, norādot, ka vairākiem no viņiem šajā kontekstā tikušas piešķirtas iesaukas. Atbildot uz tiesneses Annas Klimovičas jautājumu, kāda bija Vaškeviča iesauka, Vasiļjevs sacīja, ka Vaškevičs esot saukts par Futbolu.

Kā iepriekš rakstīja laikraksts "Diena", krimināllietā pieejamie materiāli liecina, ka patiesais kontrabandas shēmas autors, iespējams, bijis "jumts" valsts struktūrās. Laikraksts toreiz publikāciju ilustrēja ar Vaškeviča fotogrāfijām, norādot, ka viņa vārds degvielas kontrabandas lietā parādās vairākkārt.

Tāpat "Diena" norādīja, ka lietas materiālos figurē kāds cilvēks ar iesauku Sports. Uz jautājumu, vai lietas materiālos pieminētais Sports, nav viņš pats, Vaškevičs laikrakstam atbildējis: "Izvērtējot jūsu uzdoto jautājumu raksturu, man rodas iespaids, ka jūs tos esat norakstījusi no prokurora [Ivara] Krauzes vai KNAB izmeklētāja nopratināšanas protokola jautājumu daļas. Iespējams, ka ar saviem jautājumiem un manām eventuālajām atbildēm, mēs, Inga, varam, nedod Dievs, patraucēt lietas izmeklēšanas gaitu. Tas nebūtu labi! Tad nu neņemsim prokuratūrai un KNAB nost maizīti, bet ļausim šai lietai iet tiesisku ceļu."

No aptuveni 100 sējumu biezās pamata krimināllietas izdalīto procesu par valsts amatpersonu iespējamo līdzdalību kontrabandas shēmas organizēšanā patlaban joprojām izmeklē KNAB.

Tostarp VID joprojām uztur prasību par vairāk nekā 0,37 miljonu latu lielo zaudējumu piedziņu solidāri no tiesājamā Oderova un pārējām lietā apsūdzētajām personām par labu valstij.

VID nodokļos nesamaksāto naudas summu vēlas piedzīt tieši no fiziskajām personām, kuras, pēc civilprasītāja domām, bijušas patiesā labuma guvējas, nevis no uzņēmumiem, kurus iespējamo noziedzīgo darbību pastrādāšanas brīdī apsūdzētie ir pārstāvējuši. Aizstāvji gan uzskata, ka šī prasība nav formulēta pareizi.

Tiesas debates apjomīgajā naftas kontrabandas krimināllietā paredzēts turpināt 26.maijā plkst.13.

LETA jau ziņoja, ka visas desmit šajā lietā tiesājamās personas apsūdzētas par kontrabandu, bet astoņas no tām – arī par naudas "atmazgāšanu" jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Vēl četrām no šīm personām uzrādītas apsūdzības arī par dokumentu viltošanu.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns Oderovam pērn septembrī uzrādīja jaunu apsūdzību par kukuļdošanas organizēšanu kopā ar Šuškeviču un Andreju Portnovu.

Apsūdzības tiesājamiem naftas kontrabandas krimināllietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 190.panta trešās daļas par liela apmēra kontrabandu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Tāpat vairāki tiesājamie apsūdzēti arī pēc KL 275.panta 2.daļas par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Kā soda mērs par KL 190.panta 3.daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 200 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

KL 195.panta 2.daļa paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu, bet KL 275.panta 2.daļā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām.