Pensilvānijas pavalsts priekšvēlēšanas, kurās par nominēšanu uz ASV prezidenta vēlēšanām no Demokrātu partijas sacenšas Hilarija Klintone un Baraks Obama, var ietekmēt vēl neizlēmušo partijas nacionālā konventa tā saukto superdelegātu izšķiršanos.

Ņemot vērā pašreizējos abu demokrātu kandidātu priekšvēlēšanu rezultātus, neatkarīgi no tā, kurš no viņiem uzvarēs Pensilvānijā, kā arī pērējās deviņās priekšvēlēšanās, kuras atlikušas līdz 3.jūnijam, nedz Klintone, nedz Obama nespēj iegūt 2025 delegātu balsis, kas nepieviešamas, lai pretendents tiktu apstiprināts kā demokrātu kandidatūra novembrī gaidāmajās vēlēšanās.

Kā liecina neatkarīgās interneta mājaslapas "RealClearPolitics" (RCP) aplēses, Obama līdz šim kopumā izcīnījis 1641 delegāta balsi, kamēr Klintone – 1503. Šo delegātu vidū attiecīgi ir 226 un 252 tā sauktie superdelegāti.

Kopumā demokrātu nacionālajā konventā, kas paredzēts Denverā laikā no 25. līdz 28.augustam, piedalīsies 4049 delegāti, no kuriem 796 būs superdelegāti – Kongresa locekļi un augstākās partijas amatpersonas gan nacionālajā, gan pavalstu līmenī.

Šo superdelegātu balsis nav saistītas ar konkrētu kandidātu, kas ļauj tiem balsot pēc pašu ieskatiem.

Pretendents, kuram izdosies viņus pārliecināt, ka viņš ir labākā partijas izvēle, lai pārspētu republikāņu kandidātu Džonu Makeinu, faktiski būs nodrošinājis savu nominēšanu.

"Superdelegāti cenšas izvērtēt [kandidāta] ievēlamību," un jāpaiet vēl ilgam laikam, kamēr viņi izšķirsies, nesen intervijā laikrakstam "The Wall Street Journal" atzina viens no superdelegātiem – Tenesī štata gubernators Fils Bredesens, kurš arī pats vēl nav izlēmis, kuram no abiem demokrātu kandidātiem dot priekšroku.

Pavalstu izvirzīto delegātu balsis vairumā štatu tiek sadalītas proporcionāli katra kandidāta priekšvēlēšanās iegūto balsu skaitam, un analītiķi uzskata, ka gadījumā, ja neviens no demokrātu pretendentiem vēl atlikušajās priekšvēlēšanās neuzvarēs ar ļoti lielu pārsvaru, delegātu sadalījuma proporcija saglabāsies aptuveni tāda pati, kā šobrīd.

Taču, ja Klintone uzvarēs Pensilvānijā, kur viņa patlaban ir favorīte, kā arī Indiānā, kur priekšvēlēšanas notiks 6.maijā, var sākties lavīnveidīga vēl neizlēmušo superdelegātu piesliešanās bijušajai pirmajai lēdijai.

"Superdelegāti mēdz sekot vējam," norāda Dalasas Dienvidu metodistu universitātes (SMU) politikas zinātnes profesors Džims Holifīlds.

Tikmēr Obamas nometne uzskata, ka superdelegātu pienākums ir balsot atbilstoši vairākuma partijas atbalstītāju izvēlei, un līdz šim Ilinoisas senators uzvarējis vairāk pavalstīs un ieguvis vairāk parasto delegātu balsu, salīdzinot ar savu Ņujorkas kolēģi.

Taču šo viedokli nebūt neatbalsta Klintones nometne. Viņas atbalstītāji uzsver, ka bijusī pirmā lēdija uzvarējusi lielajos štatos, kuriem ir neproporcionāli izšķiroša nozīme prezidenta vēlēšanās. Bez tam, dažas pavalstis 2004.gada vēlēšanās balsoja par republikāņu kandidātu, taču šogad, pateicoties Klintonei, varētu dot priekšroku demokrātiem.

"Ja senators Obama neuzvarēs Pensilvānijā, tas vēlreiz apliecinās, ka viņam ir problēmas uzvarēt lielajos štatos," uzsver viens no Klintones galvenajiem padomniekiem – Hovards Volfsons.