Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns 4. martā iepazīstināja Ministru kabinetu ar ziņojumu par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot administratīvi teritoriālo reformu. Saskaņā ar likumu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Lai savu darbību efektīvi varētu uzsākt jaunievēlētās novadu pašvaldības, administratīvi teritoriālas reformas gaitā laikus nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likumos, kuriem jāstājas spēkā 2009. gadā.

Kā informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) informatīvajā ziņojumā izvērtējusi pašvaldību kompetences, ieskaitot rajona pašvaldības funkciju, nodošanu novadiem, kā arī sniegusi ieskatu rajona pašvaldību mantas, tiesību un saistību pārņemšanas principos un termiņos. Īpaša uzmanība veltīta jautājumam par atsevišķu īpašumu pārņemšanu un pašvaldības īpašuma reģistrāciju un pārreģistrāciju zemesgrāmatā.
Līdz šā gada 1. maijam ministrijām valdībā jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem 33 likumos, precizējot un pilnveidojot tiesisko regulējumu, kas nosaka vietējo pašvaldību, to institūciju kompetenci, kā arī pašvaldību darba organizāciju. Līdz 2009. gada 1. martam jāsagatavo priekšlikumi grozījumiem deviņos likumos, kas saistīti ar jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanu. Tāpat grozījumi būs nepieciešami vēl vairāk nekā likumos. Valdība noteica, ka priekšlikumi šo likumu pilnveidošanai tiks gatavoti pakāpeniski, bet tiem jābūt izstrādātiem ne vēlāk kā līdz 2011. gada 1. janvārim.
Reorganizējot rajona pašvaldības, to funkcijas tiks nodotas novadu un republikas pilsētu pašvaldībām. “Tas nozīmē, ka novadiem jābūt patstāvīgiem un attīstīties spējīgiem, lai varētu nodrošināt gan pašvaldības teritorijas izaugsmi, gan kvalitatīvu un mūsdienīgu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem," akcentēja ministrs E. Zalāns. Atsevišķas funkcijas tiks nodotas arī plānošanas reģioniem, piemēram, sabiedriskā transporta organizēšana un rajona teritorijas plānošanas jautājumi.
Lai vienotos par to, kā novadi pārņems pašreizējās rajona pašvaldību funkcijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija jau pagājušajā gadā veica konsultācijas gan ar pašvaldību vadītājiem, gan nozaru ministrijām. Gatavojot priekšlikumus pašvaldību darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, par rajona pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanu ar nozaru ministriem diskutēja arī ministrs E. Zalāns.
Uzklausot ministra ziņojumu, Ministru kabinets 4. martā konceptuāli atbalstīja RAPLM priekšlikumus rajona pašvaldību reorganizācijai, tai skaitā resursu sadalei un nodošanai novadu un republikas pilsētu pašvaldībām.
Saeima šā gada 21. februārī pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu «Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums». Tas noteiks kārtību, kādā reorganizēs rajonu pašvaldības, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu. Reorganizācijas gaitā vietējās pašvaldības saskaņā ar rajona pašvaldības reorganizācijas plānu pārņems attiecīgā rajona pašvaldības institūcijas, mantu, tiesības un saistības.
Likumprojekts paredz, ka rajona padomes pilnvaras izbeidzas ar 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanās attiecīgā jaunievēlētā novada domes pirmo sēdi. Rajona pašvaldības institūcijas līdz 2009. gada 31. decembrim turpinās pildīt bijušā rajona pašvaldības funkcijas, neskatoties uz to, ka šīs institūcijas pakāpeniski tiks nodotas vietējām pašvaldībām saskaņā ar rajona reorganizācijas plānu. To būs jāizstrādā un līdz 2008. gada 31. decembrim jāapstiprina rajona padomēm Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Izstrādājot rajona reorganizācijas plānu, rajonu padomes locekļiem būs jāvienojas par rajona pašvaldības institūciju, mantas, tiesību un saistību sadali starp rajona teritorijā esošajām vietējām pašvaldībām. Ja rajona padome likumā noteiktajā termiņā neapstiprinās rajona pašvaldības reorganizācijas plānu vai apstiprinātais rajona pašvaldības reorganizācijas plāns būs pretrunā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, par attiecīgās rajona pašvaldības reorganizāciju lems Ministru kabinets.
Savukārt, ja rajona padome reorganizācijas plānā nebūs paredzējusi visu rajona pašvaldības institūciju, mantas, tiesību un saistību nodošanu, Ministru kabinets varēs lemt par attiecīgās rajona pašvaldības reorganizāciju, izdodot attiecībā uz šo rajona pašvaldību īpašus noteikumus.
Rajonu pašvaldību reorganizācijas plāna izpilde notiks no 2009. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 31. decembrim. Ja rajona teritorijā izveidosies viens novads, rajona reorganizācijas plānu neizstrādās un ar 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās novada domes pirmo sēdi rajona pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēja būs attiecīgā novada pašvaldība. Piemēram, Gulbenes rajonā par viena novada izveidi vienojušās visas 14 pašvaldības – Gulbenes pilsēta un 13 pagasti.