(Turpinājums. Sākums 1. aprīļa numurā)
Stāsta dārza un meža tehnikas servisa meistars Vilnis Strods:

– Runājot par drošību, pirmajā vietā – sejas aizsargs, jo normāls trimeris ar parastu auklu stikla pudeli pārsit ļoti vienkārši, bet lauskām, ar tādu ātrumu lidojot, drēbes nav šķērslis. Pats neskaitāmas reizes esmu dabūjis stiklus kājās, cimdos un sejā. Ar sejas sargiem arī interesanti – normālās vietās pļaujot, ērtāks ir sietiņš; tas tā neaizķep pat tad, ja pats zaļš paliec – to var pārdzīvot. Bet, kad jāpļauj ābeļdārzā, kur krituši āboli vai kur gotiņa ganījusies, un gadās mēslos iepļaut, tad gan labāk stikla sejsegu lietot; jo ābolu sula tevi padara vienkārši melnu un to nevar uzreiz nomazgāt – paliec tāds "rūtains".

– Vai arī trimera nažiem nepieciešams lietot aizsargus?

– Obligāti, jo, ar trejzobi garā zālē strādājot, nekad neredzēsi akmeņus. Naži mēdz salocīties un arī aizlūst – tieši trejzobji un četrzobji ir visbīstamākie, jo kāds no asmeņiem var nolūst. Zinu cilvēkus, kas trimeri uz remontu nesuši pieklibojot, jo noķēruši naža galu kājā. Jāsaprot, ka zāles nazis griežas ar 11 000 apgriezieniem minūtē – noteikti jāpaskatās, vai ir kārtīgi piestiprināts un vai nav kādu plaisu. Paštaisīti naži neder. Katalogos ir veselas sērijas ar papildu aizsargiem, ko var kombinēt dažāda tipa nažiem – katrā ziņā par drošību ir jāpadomā.

Tāpat mežā ir bijuši gadījumi, kad zāģējot sadalās ripas – varbūt kādā vietā pārrūdīta, iesprāgst – kaut ko vēl paloka, un vienā momentā ripa var atvērties. Tas ir milzīgs ātrums – apmēram tāds pats kā no plintes; ja stikla lauska džinsu biksēm mierīgi iziet cauri, tad padomājiet, ko nodara zāģa ripa! Lietojiet aizsargus un sargiet sevi – ar šīm mašīnām jokot nevar.

Tehnika sievietēm un profesionāļiem

– Vēl – runājot par sievietēm un trimerīšiem, Husqvarnas 25 cm³ motoru klases multifunkcionālie aparāti, kas aprīkojami arī ar kapli, ir tā uztaisīti, ka ērti lietojami arī sievietēm (kā zināms, nav daudz veču, kas redzēti ar kapli vagās lokāmies). Citiem aparātiem ir "jāpārlauž" kompresija, bet šiem ir tāds īpatnējs iedarbināšanas mehānisms – tu negriez motoru, bet uzvelc tādu kā pulksteņa atsperi, kas pati savukārt iegriež motoru; lai cik lēni startera auklu nevilktu, motors jebkurā gadījumā pielec.

Runājot par dārza traktoriņiem, jāskatās, ko vari atļauties – vajadzētu tādu, kam ir vismaz 15 zirgspēku motors. Ir divu tipu pļāvēji – raidera un bagija tipa; pēdējie vairāk paredzēti ekstremālām pļaušanām. Tos ražo vairākas firmas – īpaši gribētu atzīmēt «Grillo», bet domāju arī «Oleo Mac» – tādi parādīsies. Raideri ir domāti ļoti kvalitatīvai pļaušanai. Tas iespējams viena iemesla pēc – pļaušanas iekārta atrodas priekšpusē un raideri ir ļoti manevrētspējīgi; tu vari pļaut pat zem krūmiem, turklāt zāle netiek nomīcīta – nopļauj un tikai tad brauc pāri. Traktoriņiem ir tāda lieta, ka priekšējie riteņi noloka zāli – ja regulāri pļauj, nemanīs, ka riteņu pēdas paliek, bet retāk pļaujot, lauks būs strīpains. Savukārt raideri komplicētās uzbūves pēc ir dārgāki – lētākais maksā vismaz Ls 2000. Pašvaldībām un lielākām iestādēm es ieteiktu pirkt raiderus, kas nav domāti tikai darbam vasarā, jo ar profesionālu raideri var arī sniegu stumt, tīrīt celiņus, slaucīt – vākt lapas; ir stūres pastiprinātājs un pļaušanas iekārta, kas paredzēta ekstremālām pļaušanām. Pagastā ar vienu darbinieku un šādu raideri pietiks, lai pilnībā sakoptu pagasta centru. Ja Tukumā palaistu šādas mašīnas, pietiktu ar trim, četriem sētniekiem.

Par dārza frēzēm šoreiz plašāk nerunāsim, vien gribu vērst uzmanību – ja pērciet zemes frēzi, tad tādu, kam ir jaucama motorkārba. Tas ir aktuāli. Ja kārba ir aizmetināta un nav remontējama, un pārdevēji apgalvo, ka nebūs problēmu, tad gribu teikt pretējo – būs problēmas. Tā kārba maksā vismaz Ls 250. Padomājiet, ja jauna mašīna maksā Ls 390, tad, mainot kārbu, patiesībā pērc jaunu mašīnu. Tirgotājam izdevīgi, bet cilvēkam, kas ar šo frēzi strādā, nē. Meklējiet frēzītes ar jaucamām kārbām. Detaļas vienmēr varēs piemeklēt. Bija kādreiz Husqvarnai pneimatiskās RH 500 sērijas frēzītes – ļoti pieprasītas bija; cilvēki tās pat pārbūvēja par motoblokiem. Gatavs motobloks ar piekabīti maksā vismaz Ls 1200, bet šeit, nopērkot par Ls 500 frēzīti un vēl kādus Ls 200 ieguldot metinātājam par darbu un materiāliem, tu iegūsti motobloku ar riteņiem, kas gan arklu, gan kravu pavilks. Cilvēkiem ar tehnisku domāšanu šī ir laba iespēja.