Lai varētu pilnvērtīgi dzīvot un strādāt, redze cilvēkam ir ļoti svarīga, un par to jārūpējas visa mūža garumā. Padomu, kā tas pareizi būtu jādara, lūdzām acu ārstei Dainai Saleniecei.

Acis jāpārbauda jau bērnībā

– Veselīgs dzīves veids, ievērojot diētu, un kustības, atstāj iespaidu uz mazo cilvēciņu jau tad, kad viņš vēl ir mātes miesās.

Kad jaunais pilsonis ir nācis pasaulē, viņa redze jāpārbauda viena gada vecumā. Nākamā acu pārbaude nepieciešama triju gadu vecumā, pēc tam pirms skolas – septiņu gadu vecumā, un tad – desmit gadu vecumā. Uz šīm pārbaudēm bērnus nosūta ģimenes ārsts vai bērnu ārsts.

Līdz trīs mēnešu vecumam bērns skatu var nefiksēt. No trīs mēnešu vecuma bērnam būtu jāfiksē skats. Ja ievēro, ka bērns šķielē vai ir citas novirzes, pie acu ārsta jānāk uzreiz.

– Vai arī vēl tagad bērniem, pārbaudot redzi, acīs pilina atropīnu?

– Atropīnu nepilina, jo tā vairs nav, bet ir citi acu zīlīšu paplašinātāji, kuru iedarbība ir uz īsāku laiku. Bet jāpilina ir noteikti, jo bērns nerunā, tāpēc citādi pārbaudīt redzi mēs viņam nevaram. Mēs bērniem nosakām acu refrakciju, acu stāvokli un apskatām acu dibenu.

Redzes pārbaudēm jābūt regulārām

– Jaunākās atziņas ir, ka katram iedzīvotājam vecumā no 40 līdz 65 gadiem ik pa diviem gadiem, bet pēc 65 gadu vecuma reizi gadā jāapmeklē acu ārsts, kas veic pilnu oftalmoloģisko izmeklēšanu – nosaka redzes asumu, intrakulāro spiedienu, redzes lauku, acu izmeklēšanu ar mikroskopu, spraugas lampu, redzes nervu un tīklenes apskati.

– Acu spiedienu mērāt ar aparātu vai tikai ar āmuriņu?

– Acu spiedienu nosaka divējādi – ar bezkontakta metodi un kontakta metodi. Mēs lietojam kontakta metodi, kas ir viena no visvecākajām un viena no visprecīzākajām metodēm. Sliktums tai ir tas, ka tā ir kontakta metode.

Bezkontakta metodes nedod tik precīzu rezultātu, tās vairāk piemērotas masveida apskatēm un tad, ja ievēro kādu pataloģiju vai liekas, ka ar to spiedienu ir "uz robežas", – tad izmanto šīs pašas kontaktmetodes.

Katram pašam jārūpējas par savu veselību un reizi gadā vajadzētu atnākt uz acu pārbaudi. To var ieteikt ģimenes ārsts, bet var arī nākt tāpat, tikai bez ģimenes ārsta norīkojuma tas ir maksas pakalpojums (patlaban – Ls 5).

Profilakse arī redzes saglabāšanā

– Profilakse acu slimībām jāsāk jau vismaz no 20 gadu vecuma: jāizvairās no stresa, jāievēro veselīgs dzīvesveids. Pa gadiem daudz kas sakrājas, ko jaunībā nepamana, un lielākoties tad arī sākas dažādas organisma saslimšanas, kas savukārt izraisa acu slimības.

– Ir dzirdēts, ka mellenes ir ļoti noderīgs acu un redzes uzlabotājs.

– Otrā pasaules kara laikā lidotājiem, kas brauca no Amerikas uz Vāciju bombardēt, tieši pirms lidojumiem deva mellenes, lai viņi tumsā labāk redzētu, jo uzskatīja, ka mellenes uzlabo centrālās tīklenes šūnas vielu maiņas procesus un līdz ar to arī uzlabojas redze. Kaut gan ir arī pretēji uzskati – ka tam nav nekādas nozīmes.

Profilakses nolūkā cilvēkam jālieto apmēram 1,5 līdz 2 litri šķidruma dienā, bet, ja viņš ir sirds slimnieks, jāskatās, cik daudz šķidruma drīkst lietot. Vislabāk iesaka lietot ūdeni, bet ne koncentrātus, sulas, gāzētus šķidrumus.

Tagad ir arī daudz dažādu barības vielu piedevu, kas regulē vielu maiņu, bet tad ir jārunā ar speciālistu, jo katram pacientam nepieciešama individuāla pieeja, jāzina šī pacienta analīžu rezultāti – cukura līmenis asinīs, holesterīns utt. Jāregulē arī dzīves ritms, jāvingro. Tas viss ir komplekss process.

Ja acīm priekšā rodas tāds kā diedziņš – tas pamatā ir osteohondrozes rezultāts. Šajā gadījumā jāārstē pamatslimība. Ir arī lokālterapija, ko lietojam, lai dzidrinātu acis, bet pamatā jāārstē osteohondroze – ar masāžām, fizkultūru trenažieru zālē, pareizu diētu. Organisms ir vienots, saistīts vienā sistēmā. Tā nav tikai acu saslimšana.

Acu slimības un ārstēšana

– Pieaugušajiem redzi ietekmē saslimšanas, kas saistītas ar vielmaiņu. Hipertonijas, diabēta, sirds slimniekiem un nieru slimniekiem acu ārsts būtu jāapmeklē regulāri – vismaz reizi gadā.

Kad cilvēks sasniedz 40 gadus, viņam sākas izmaiņas vielmaiņas procesos un var izmainīties šķidruma cirkulācija acīs.

Ir divas visbiežāk sastopamās slimības, kas ietekmē redzi.

Katarakta

Katarakta ir lēcas sākotnējais apduļķojums veidojas vielmaiņas procesu dēļ. Tiek traucēta gaismas staru caurlaidība lēcā. Cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma tas ir galvenais redzes pasliktināšanās iemesls.

Kataraktu var izraisīt arī acs traumas, radioaktīvais starojums, toksiskas vielas, tostarp naftalīns, medikamenti. Slimnieks jūt, ka redze kļūst miglaina, priekšmeti – blāvi, paaugstinās jutība pret spilgtu gaismu. Dažkārt vērojama attēla izkropļošanās.

Vienīgā ārstēšanas metode ir apduļķotās lēcas izņemšana operācijas laikā un mākslīgās lēcas ievadīšana acī. Parasti operācija ir veiksmīga, un 90% gadījumu slimniekam redzes asums atjaunojas. Lai gan arī tā lēca, ko šajā operācijā pārstāda, ar laiku apduļķojas, jo vielmaiņas slimības, kas ir cēlonis kataraktai, cilvēkam paliek tāpat.

Glaukoma

Otra izplatītākā acs slimība ir glaukoma. To rada acs šķidruma cirkulācijas traucējumi. Ja šķidrumu acs ražo par daudz un ir traucēta tā noplūde, tad var izmainīties acu spiediens. Bet ir arī tāda glaukomas forma, kur acu spiediens ir normāls, un to var konstatēt tikai acu ārsts.

Pašlaik konstatējam daudzas saslimšanas ar glaukomu, sevišķi pēc 65 gadu vecuma. Un tas lielā mērā ir saistīts ar citām saslimšanām – ar osteohondrozi, ar asinsvadu pārkaļķošanos, sklerozi, vielmaiņas traucējumiem un traucētu šķidruma atteci. Tiem, kam konstatē glaukomu, ir regulāri jānāk pie acu ārsta – reizi divos mēnešos uz kontroli.

Mēs ārstējam glaukomas slimniekus vispirms ar zālēm. Tagad ir daudz jauni, labi medikamenti. Ārstēšanas procesā nosakām, kuras zāles vislabāk palīdz, un tās glaukomas slimniekam jālieto ik dienu un visu mūžu. Pārbaudēs konstatējam, vai zāles palīdz, vai tomēr slimības process iet uz priekšu. Ja zāles palīdz, tad lietojam tās pašas; ja nepalīdz, meklējam citas. Bet, ja ar zālēm nevar panākt normālas redzes funkcijas, nepieciešama operācija.

Glaukoma cilvēka redzi apdraud visvairāk, jo katarakta operatīvā terapijā dod labākus rezultātus. Slimojot ar glaukomu, vissliktākais ir tas, ka tā ietekmē redzes nervu, redzes nerva šķiedras un šūnas, un līdz ar to saslimšana ar glaukomu ir neatgriezeniska. Vienīgais, ko glaukomas gadījumā var darīt, -jāpanāk, lai process neiet uz priekšu.

Tīklenes distrofija

Tīklenes distrofija ir izmaiņas nervu šūnās. Cilvēkam rodas miglaina redze, lasot var izkrist kāds burts vai var būt neskaidra redze. Šis process ir lēnāks, kaut arī nav atgriezenisks.

Pašlaik tīklenes distrofijai ir jaunas ārstēšanas metodes, lāzerterapija, speciāli medikamenti, ko ievada acī. Viena procedūra maksāja Ls 1 000 līdz 3 000, bet no šā gada tā ir bezmaksas procedūra, kas jāatkārto vairākas reizes pēc kārtas. Redzi tā neuzlabo, bet galvenais – aptur procesu.

Konjuktivīts

Šogad vērojama konjuktivīta (acs gļotādas iekaisuma) epidēmija. To izraisa vīrusi, baktērijas, un ir arī alerģiskais konjuktivīts, kas nav lipīgs. Šāda konjuktivīta epidēmija bija pie mums pirms 10 gadiem un vērojama arī pašlaik visā valstī.

Lielākoties konjuktivītu tātad izraisa vīruss, un tam ir līdz septiņiem kserotipiem. Atkarībā no tā arī vērojas slimības pazīmes. Parasti konjuktivīts saistīts ar adenofaringālo vīrusu – var sākties kā klepus, iesnas un pēc tam pievienojas konjuktivīts (parasti pēc nedēļas).

Tas vīruss, kurš pašlaik mūs apsēdis, ir ļoti lipīgs. Ar to slimo ģimenes, sākot no maziem bērniem un beidzot ar vecvecākiem. Acs paliek sarkana, grauž, asaro. Slimību ierosina pilienu infekcija. Pirmām kārtām jāievēro profilakse – infekciju var pārnest ar rokām, ar dvieli, traukiem, strutainiem atdalījumiem no acs. Rokas jāmazgā pirms un pēc pilināšanas, jāvēdina istabas, uzturā jālieto C vitamīns, jāēd dzērvenes, ķiploki, tas ir, jāpaaugstina vispārējā organisma imunitāte. Jo agrāk sāk ārstēšanu, jo rezultāts ir labāks.

Atkarībā no kserotipa, kas izraisa saslimšanu, slimība var ilgt divas līdz trīs nedēļas, bet var ilgt arī vairākus mēnešus. Ja pamana saslimšanas pazīmes, acu ārsts jāapmeklē nekavējoties.

Ja konjuktivītu izraisa alerģija, tas nav lipīgs.

Acu traumas – pašu neuzmanības dēļ

– Gandrīz katru dienu pie mums nāk slimnieki ar acu traumām. Vairums no viņiem savā darbā nelieto aizsarglīdzekļus – aizsargbrilles, un acīs iekļūst svešķermeņi. Pašreiz vairāk konstatēti virspusēji svešķermeņi acīs, bet bija arī bērns, kuram bija smaga trauma. Par to taču tik bieži publiski runā katastrofu medicīnas centrs dakteris Mārtiņš Šics, – ka smagas ir tās traumas, kas saistītas ar spridzekļiem gadu mijā, arī trāpījums acī ar šampanieša korķi. Tās ir ļoti smagas traumas, kas ilgstoši jāārstē. Vecākiem vairāk vajadzētu pievērst uzmanību bērniem, kas iegādājas dažādus spridzekļus un šaudās. Par to arī vajadzētu rūpēties valstij, ierobežojot šo spridzekļu tirdzniecību.

Vai zināji? 

* Cilvēka acs vidēji sver tikai 29 gramus.

* Tikko pēc piedzimšanas bērni neredz krāsas.

* Cilvēki no datora ekrāna lasa apmēram 25% lēnāk nekā no papīra.

* Cilvēka acs spēj atšķirt vismaz 500 melnbalto krāsu toņus.

* Acs radzene ir vienīgie dzīvie audi cilvēka organismā, kuriem nav asinsvadu.

* Parasti cilvēks mirkšķina acis apmēram 11 500 reizes dienā vai apmēram 4,2 miljonus reizes gadā!

* Redzes nervs ir vienīgais nervs cilvēka organismā, kuru var ieraudzīt bez operācijas.

* Cilvēka acs tīklene ir tā ķermeņa daļa, kurai visefektīvāk tiek piegādāts skābeklis. Salīdzinājumam: sportisti maratona skrējienu veic vairāk nekā divās stundās. Ja skābeklis tikpat efektīvi tiktu piegādāts arī citām ķermeņa daļām, tad sportisti šo distanci varētu veikt apmēram 45 minūtēs!

* Acs kustību muskuļi ir paši spēcīgākie muskuļi cilvēka organismā (ja ņem vērā darbu, ko tie veic).

* Teiciens "ērgļa acs" tiešām jāuztver kā kompliments, jo ērglis var saskatīt peli no vairāk nekā kilometru liela attāluma. Cilvēks šo pašu peli redz tikai apmēram no 450 metru attāluma.

Kur ārstēt acis?

* Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas Oftalmoloģijas klīnika (tālr. 67069549).

* Dr. Solomatina Acu rehabilitācijas centrs (tālr. 67217317).

* Latvijas-Amerikas acu centrs (tālr. 67272257).

* Dr. Lūkina Acu lāzerķirurģijas klīnika (tālr. 67288180).

* Acu mikroķirurģijas centrs (tālr. 67205302).

* Bērnu klīnikās universitātes slimnīcas acu nodaļa (tālr. 67621493).

* Klīniskā slimnīca «Gaiļezers» (tālr. 67042611).

* Rīgas 1. klīniskās slimnīcas 15. acu slimību nodaļa (tālr. 67366315).

* Liepājas pilsētas slimnīcas acu nodaļa (tālr. 634 71106).

* Daugavpils pilsētas centrālās slimnīcas acu slimības nodaļa (tālr. 636 24052).

* Valmieras slimnīcas acu slimību nodaļa (tālrunis 642 29237).

* Ventspils pilsētas slimnīcas acu slimību nodaļa (tālrunis 636 24052).