Statistika liecina, – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Tukuma rajona nodaļa vairāk saņem ziņas par mirušajiem; tajā gadā, kad tika palielināti māmiņu pabalsti, uzreiz bija jūtams dzimstības pieaugums. Sākot no šī gada vidus, pasēs būs arī divu pirkstu nospiedumi digitālā formātā. Visvairāk viesstrādnieku ierodas no Moldovas un Ukrainas. Par to, kā arī citām pērnā gada veiksmēm, neveiksmēm, nerealizētam iecerēm un, protams, arī par iecerēm 2008. gadā stāsta LR Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Tukuma rajona nodaļas vadītāja Guna Mortukāne.

– Daudziem rajona iedzīvotājiem mēs joprojām esam "pasu daļa", jo viens no mūsu pakalpojumiem ir pasu noformēšana un izsniegšana; taču iedzīvotāji to nesaista ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Nereti cilvēki, ienākot pa durvīm, vaicā: "Kur ir pasu daļa?"

Tāpēc vēlreiz gribu atgādināt mūsu galvenās pamatfunkcijas, to darba daļu, ar kuru nākas saskarties iedzīvotājiem: tā ir jau minētā pasu noformēšana un izsniegšana, iedzīvotāju reģistra uzturēšana (ziņas iedzīvotāju reģistram sniedz visas valsts un pašvaldību institūcijas, kurās tiek reģistrēta informācija par iedzīvotāju vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, personu apliecinošiem dokumentiem, tautību, valstisko piederību, ģimenes stāvokli, radniecību u. c.) un dokumentu noformēšana ārzemniekiem (piemēram, gadījumos, kad Latvijas iedzīvotājs vēlas uzaicināt ciemos ārzemnieku, pie mums var noformēt ielūgumus, vai arī tās personas, kas šeit vēlas strādāt vai uzturēties ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, pie mums var nokārtot uzturēšanās atļaujas).

– Iedzīvotāju reģistru uzturat jau daudzus gadus. Vai varat pateikt, kāda ir tendence rajonā: mēs izmirstam vai – gluži otrādi – iedzīvotāju skaits aug?

– Skumji, bet šķiet, ka vairāk saņemam ziņas par mirušajiem; taču vienu gadu, kad tika palielināti māmiņu pabalsti, uzreiz bija jūtams dzimstības pieaugums.

Ko vēl piebilst? 2007. gads bijis jaunumiem bagāts. Mēs sākām izdot jaunā parauga pases, kurās iestrādāta bezkontakta mikroshēma ar digitalizētu sejas attēlu un, sākot no šī gada vidus, pasēs būs arī divu pirkstu nospiedumi digitālā formātā. Varam paskaidrot, ka pirkstus smērēt nevajadzēs – rādītājpirksts būs jāuzliek uz speciāla skenerīša.

Lai saņemtu pasi, fotogrāfijas vairs nav vajadzīgas; tās vajadzīgas tikai bērniem līdz piecu gadu vecumam un guļošiem invalīdiem, pie kuriem braucam uz mājām. Pārējiem jāņem līdzi tikai iepriekšējā pase.

Necerējām, ka jaunās pases nebūs tik pieprasītas, tomēr, neraugoties uz dārdzību, tās vēlas ļoti daudzi – jo īpaši pensionāri un nepilsoņi. Jāpiebilst, ka tagad pasi var nomainīt jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Piemēram, vakar viens Madonas rajona iedzīvotājs noformēja pasi pie mums.

– Pērn daudzās nozarēs ierēdņiem algas paaugstināja. Kā jūsu dienestā?

– Šogad algas nav paaugstinātas, bet pērnā gada janvārī paaugstināja gandrīz algas apjomā. Strādāju pārvaldē jau vairāk nekā desmit gadus, bet tāds algu paaugstinājums notika pirmoreiz.

– Pērn Latvija tika iekļauta Šengenas līguma dalībvalstu zonā. Kā tas mainījis jūsu darbu?

– ES iekšējās robežas atceltas, un līdz ar to vieglāk ceļot, tomēr, dodoties ārpus valsts, noteikti jāņem līdzi pase. Pagaidām tā arī Latvijā ir vienīgais personu apliecinošais dokuments. Prakse rāda, ka nereti cilvēki kā šādu dokumentu izmanto autovadītāja apliecību (ar to nereti pietiek, lai varētu nokārtot darījumus bankā), taču pie mums dažādu izziņu saņemšanai derēs tikai pase.

Tagad atviegloti ceļošanas noteikumi ārzemniekiem – viņi, ieceļojot ar Šengenas vīzu, visā Šengenas teritorijā drīkst kopumā uzturēties līdz 90 dienām pusgada laikā. Piemēram, līdz šim ārzemnieks varēja 90 dienas dzīvot Latvijā un pēc tam doties uz Lietuvu, un tur ar Lietuvas vīzu uzturēties vēl tikpat ilgi. Latvijas nepilsoņi un trešo valstu pilsoņi ar Latvijā izdotām uzturēšanās atļaujām drīkst uzturēties citās Šengenas valstīs līdz 90 dienām pusgada laikā.

– Vai ārzemnieku tāpēc Latvijā kļūst vairāk?

– Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad ārzemnieki Latvijā ieradās privātās vizītēs, tagad vairāk brauc strādāt; visvairāk viesstrādnieku ierodas no Moldovas un Ukrainas; no trešām valstīm.

– Kas mūs gaida nākotnē?

– Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, daudz uzmanības tiks pievērsts elektronisko pakalpojumu sniegšanai. Deklarēt dzīvesvietu elektroniski var jau tagad, ja personai ir elektroniskais paraksts. Pārvalde ir viena no pirmajām valsts institūcijām, kur papīra formāta, kā arī elektroniski radīto un parakstīto dokumentu ilgtermiņa saglabāšanu veic digitalizēti, tāpēc iedzīvotāji dažādu dokumentu pieteikšanu un saņemšanu drīzumā varēs nokārtot elektroniski (ar nosacījumu, ja viņi būs saņēmuši elektronisko parakstu).

Varam pieminēt, lai cilvēki nesteidzas mainīt savas pases, ja tas nav nepieciešams. Pēc 2008. gada 1. jūlija ceļošanai nebūs derīgas pilsoņu pases, kas izdotas līdz 2002. gada 30. jūnijam (tās, kur bija ielīmētās fotokartiņas). Pārējās pases droši var lietot līdz to derīguma termiņa beigām.

Gribu norādīt, ka prieks strādāt ar saviem darba kolēģiem vienā komandā – pavisam esam astoņas dāmas. Esmu pārliecināta, ka kolēģes strādā godprātīgi, ir laipnas un atsaucīgas.

Lai jaunā gadā piepildās visas vēlmes un ieceres gan jums, gan mums!