Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne ir uzsākusi kriminālvajāšanu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pret bijušo Aizsardzības ministrijas (AM) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras (AĪVA) direktoru Valdi Pavliņu, kurš pērnā gada janvāri tika aizturēts aizdomās par 20 000 latu kukuļņemšanu valsts iepirkumu rīkošanā.

Kā aģentūrai LETA norādīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa, prokurore ir uzrādījusi sākotnējo apsūdzību pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas – par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja tā veikta mantkārīgā nolūkā.

Minētais pants vainīgo personu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, ar piespiedu darbu vai arī ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada decembrī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas Aldis Pundurs pieņēma lēmumu nodot atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tālākai izmeklēšanas veikšanai kriminālprocesa materiālus par Pavliņu.

Prokurors, iepazīstoties ar lietas materiāliem, uzskatīja, ka nav saskatāms pietiekams pamats personu saukšanai pie kriminālatbildības, tādēļ nodeva procesu KNAB atpakaļ.

Šādu lēmumu Pundurs pieņēma 28.decembrī, bet KNAB 21.decembrī paziņoja, ka šo lietu gandrīz pēc gadu ilgas izmeklēšanas nodod kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūrā.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja Pundurs, KNAB savāktie pierādījumi nav pietiekami, lai pret trim personām kriminālprocesā pašreiz varētu uzsākt kriminālvajāšanu par kukuļošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu.

Šādu lēmumu prokurors pieņēmis, pamatojoties uz to, ka neviena persona kriminālprocesā ne kā liecinieks, ne kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav liecinājusi, ka ir notikusi kukuļošana, un pierādījumi neapstiprina, ka Jelgavas tirgū atrastā nauda – 20 000 latu – pirms Pavliņa aizturēšanas ir atradusies pie iespējamā kukuļdevēja un kukuļņēmēja.

Pavliņu nav iespējams saukt pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo šāds noziedzīgs nodarījums ir tā dēvētais "materiāls sastāvs", kura obligāta pazīme ir materiālu seku iestāšanās būtiska kaitējuma veidā. Kriminālprocesā nav ar pierādījumiem apstiprināts, ka Pavliņa darbības ir radījušas kaitējumu, uzsvēra prokurors.

Arī par krāpšanu divas iepirkumos iesaistītas personas pie kriminālatbildības saukt nav iespējams, jo, lai konstatētu, ka ir notikusi krāpšana, ir jābūt konstatētam, ka kādam ir nodarīts vai ir mēģināts nodarīt kaitējumu, un ir jāpastāv cēloņsakarībai starp šo kaitējumu un iespējami vainīgo personu darbībām, sacīja Pundurs.

Šo Pundura lēmumu KNAB pārsūdzēja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram Modrim Adleram, kas savukārt nolēma veikt izmaiņas prokurora iepriekš pieņemtajā lēmumā. Adlera lēmumu pārsūdzēja Pundurs. Pēc tam Adlers nolēma lietu nodot tālākai izmeklēšanai citam prokuroram, šajā gadījumā – Zaļūksnei.

KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece aģentūru LETA iepriekš informēja, ka AĪVA direktoru rosināts saukt pie atbildības par kukuļa pieņemšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas saistīta ar iepirkumiem valsts vajadzībām.

Kriminālvajāšanu ir ierosināts uzsākt arī pret divām kāda uzņēmuma intereses pārstāvošajām personām.

Kurpniece informēja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka AĪVA direktors, būdams arī iepirkumu komisijas vadītājs, izmantoja savas dienesta pilnvaras un apzināti veica pretlikumīgas darbības, tostarp kopā ar ieinteresētajām personām organizēja fiktīvu iepirkumu par mākslīgi paaugstinātām cenām un nodrošināja sev vēlamā uzņēmuma uzvaru ar būvniecību saistītā cenu aptaujā.

Kriminālprocesa materiāli liecina, ka par šīm darbībām iestādes vadītājs pieņēma kukuli 20 000 latu apmērā no iepirkumā uzvarējušā uzņēmuma pārstāvja.

Kriminālprocesa gaitā konstatēts, ka amatpersonas darbības izraisījušas smagas sekas, nodarot valstij zaudējumus vairāk nekā 28 000 latu apmērā.

Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret AĪVA direktoru par smagu noziegumu izdarīšanu – kukuļa pieņemšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta otrās un 318.panta otrās daļas.

KL 320.panta 2.daļa paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, bet 318.panta otrā daļa par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja tā veikta mantkārīgā nolūkā, paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.

KNAB pārstāve informēja, ka vienu privātpersonu ierosināja saukt pie kriminālatbildības par kukuļdošanu un krāpšanu lielā apmērā pēc KL 323.panta pirmās daļas un 177.panta trešās daļas, bet otru – par krāpšanas atbalstīšanu pēc KL 177.panta trešās daļas un 20.panta ceturtās daļas.

Kā ziņots, AĪVA direktoru KNAB darbinieki sadarbībā ar AM aizturēja 2007.gada 14.janvārī.

Kā aģentūru LETA tolaik informēja AM Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis, toreizējais aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) Pavliņu atstādināja no amata un par AĪVA direktora pienākumu izpildītāju iecēla Ivaru Vucānu.

AM tika izveidota speciāla komisija, kas izvērtēja atstādinātā Pavliņa darbību. Komisija nekonstatēja pārkāpumus AĪVA veiktajās iepirkumu procedūrās.

Konkrēti iepirkumi, kuru dēļ aizturēts Pavliņš, iepriekš netika izpausti.

AĪVA pamatuzdevumi ir apsaimniekot nekustamo īpašumu un valsts militārās aizsardzības objektus, organizēt valsts militārās aizsardzības objektu celtniecību un veikt tajos vides aizsardzības pasākumus.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva informāciju 1949.gadā dzimušais Pavliņš AĪVA strādāja kopš 2003.gada janvāra. Sākotnēji bijis direktora vietnieks, bet kopš 2003.gada nogales pildījis direktora pienākumus. Direktora amatā viņš apstiprināts 2004.gada jūnijā.

Pavliņš augstāko izglītību ieguvis 1976.gadā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā apgūstot inženiera specialitāti. No 1995. līdz 1999.gadam strādājis Rīgas domes Komunālajā un Īpašuma departamentos. 2000. un 2001.gadā bijis AS "Olaines ūdens un siltums" direktors, bet pēc tam strādājis VAS "Aizsardzības īpašumu fonds".