Nenāk ar'. Zentenes pamatskolas 5. līdz 9. klašu meitenes ar autobusu aizvizināja uz Pastariņa muzeju «Bisnieki». Rupucīša mīkla abrā jau bija iejaukta, samīcīta un rūga abras malām pāri.

Muzeja darbiniece Rita Rozniece jau izkūrusi krāsni. Ogles saraustas. Skolniecēm vēl atlika ar rokām izveidot klaipiņus un uzlikt maizes svētības zīmi kukulītim – krustiņu, skujiņu, vienalga ko (galvenais, lai labas domas galvā). Bez zīmes nevar – tad maizītei nav sāta, labuma.

Kamēr maizīte cepās, Pastariņa muzeja vadītāja Gunta Frišfelde iepazīstināja bērnus ar lauku sētu, ar darbiem, kādus veica senči, lai tiktu pie maizītes. Nebija tolaik nemaz viegli. Gads pagāja no vienas maizes līdz nākamajai. Sēšana, pļaušana, kulšana, malšana un visu laiku – labas domas galvā. G. Frišfelde izrādīja arī vecvecmāmiņu darinātos galdautus. Tad cēla galdā svaigu maizi. Garda taču pašu ceptā maize!