Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicina pašvaldības izvērtēt spēkā esošo teritorijas plānojumu atbilstību Aizsargjoslu likuma normām un neizsniegt jaunas būvatļaujas būvniecībai teritorijās, par kurām zināms, ka tās var applūst vismaz reizi simt gados.

Kā informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa, ministrs 22. janvārī parakstījis vēstuli, aicinot pašvaldības pievērst uzmanību Satversmes tiesas spriedumam par Ādažu novada teritorijas plānojuma atbilstību Satversmei, kurā tiesa sniegusi skaidrojumu Aizsargjoslu likuma normu piemērošanai.
Saskaņā ar Satversmes tiesas sniegto skaidrojumu, virszemes ūdensobjektu aizsargjosla pilsētās un ciemos nosakāma visas tās teritorijas platumā, kur applūdinājuma varbūtība ir vismaz reize simt gados.
Līdz ar to applūstošajās teritorijās aizliegts celt ēkas un būves, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidū. Tāpat aizliegts celt īpaši paredzētas aizsargbūves vai veikt teritorijas uzbēršanu ēku un būvju, tostarp īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku, celtniecībai.
Ņemot vērā, ka Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām, ministrs E. Zalāns aicina pašvaldības izvērtēt spēkā esošo teritorijas plānojumu atbilstību Aizsargjoslu likuma normām. Vienlaikus pašvaldības tiek aicinātas neizsniegt jaunus plānošanas un arhitektūras uzdevumus un būvatļaujas būvniecībai teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados.
Vēstulē rajona padomēm un republikas pilsētu domēm ministrs informē, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija gatavo grozījumus Aizsargjoslu likumā, lai precizētu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanu, kā arī paredzētu izņēmumus no darbības aprobežojumiem aizsargjoslā.