Būsim nodzīvojuši vēl vienu siltu ziemu, un domas aizvien vairāk kavējas pie gaidāmajiem dārza darbiem. Reti kurš dārzs iedomājams bez tomātu stādīšanas un audzēšanas. Ja dārza nav, apaļos sārtvaidžus iespējams izaudzēt arī uz balkona. Ja nav plēves vai stikla siltumnīcas, ir tomātu šķirnes, kuras iespējams audzēt lecektīs, uz lauka. Tomāti uz lauka labi aug, ja tiem rodam aizvēju. Tomātu audzēšanas lietpratējs Sildes kungs savulaik ieteica aizslietņus, ko pagatavo no koka rāmja un polietilēna plēves un novieto lauka stādījumam ziemeļu pusē.

Pirkt vai audzēt pašam?

Daudzi tomātu dēstus iegādājas tirgū vai kādā dārzniecībā. Taču lietderīgi ir apsvērt iespēju dēstu izaudzēt pašiem. Protams, respektējama ir vecumvecā patiesība, ka no laba dēsta izaug ražīgs augs. Taču no pieredzes varu teikt, ka tomāti ir ļoti pakļāvīgi un, ja laikus labojam audzēšanā pieļautās kļūmes, pielāgojas, saņemas un ātri atgūst nokavēto. Ja nav siltumnīcas, kur noteikti var izaudzēt kvalitatīvus dēstus, var mēģināt dēstus audzēt pielāgotos mājas apstākļos – verandā, uz palodzes, dārzā īpaši sagatavotā lecektī u. c. Tiesa, dēsti būs mazāk kvalitatīvi, taču būs garantija, ka šķirne būs tā, ko esat iecerējuši – šobrīd, kad hibrīdo šķirņu sēklas ir dārgas, tas nav mazsvarīgi.

Tomātu sējas laiks atkarīgs no tā, kad plānojat dēstus stādīt paliekošā vietā. Ja dēstus siltumnīcā gatavojaties stādīt aprīļa sākumā, tad jāsēj marta pirmajās dienās vai februāra beigās. Šajā gadījumā būtu nepieciešama siltumnīca arī dēstu audzēšanai. Ja dēstus stādīsiet maija sākumā vai aprīļa beigās – tie sējami marta pēdējā dekādē. Ja tomātus audzēsiet uz lauka, tos var sēt vēl ap 20. aprīli. Jārēķinās, ka tomātu dēsts izaug piecās vai sešās nedēļās.

Stādīšanai laukā vai plēves siltumnīcā tomātu dēstus iespējams izaudzēt uz palodzes un siltā lecektī.

Sākums – palodzes dārzniecība

Vispirms sēklas iesēj podiņā, ko noliek uz palodzes. Sēklas sēj podiņā vai kastītē vieglā, izsijātā augsnē, 2 cm dziļumā. Ja diedzēšana notiek istabā, kur gaiss ir ļoti sauss, vēlams podiņu pārsegt ar plēvi. Tiklīdz sējums sāk dīgt, plēvi noņem.

Tomātus parasti piķē tad, kad izaugušas un atvērušās divas pirmās dīgļlapas. Ja tomāti iesēti reti, ja grūtības ar piķējumu izvietošanu, tad nedaudz piķēšanu var atlikt, līdz sāk rādīties pirmās īstās lapas. Tad gan vilcināties nevajadzētu. Tomātus piķē līdz dīgļlapām.

Dēstu audzēšanai vislabāk izmantot jau neitralizētu, ar barības vielām bagātinātu sūnu purva kūdru, ko sagatavotu var nopirkt dārzkopības veikalos. Bet var izdomāt arī savu variantu – augšanas substrātu laikus sagatavo no trūdzemes, satrunējušiem kūtsmēsliem un dārza augsnes; trūdzemes, to savlaicīgi bagātinot ar minerālmēsliem un pārbaudot augsnes reakciju. Ja tā neaizsniedz ph 5,8, tad jāmeklē iespējas substrātu neitralizēt ar krītu vai kaļķi.

Tomātus piķē podiņos. Ja augšanas telpa sākotnēji ir mazāka, podiņi var būt mazāki – tomāti paaugsies, tos pārstādīs lielākos podiņos. Bet var arī uzreiz piķēt lielākos podiņos, tos izvietojot labi apgaismotā, siltā vietā.

Pēc 10 dienām tomātu stādiņus var sākt mēslot ar pilnmēslojumu. Katram pašam jāapskatās, kāds mēslojums nopērkams veikalos, kāds no piedāvājuma būs piemērotākais, jo piedāvājums ir liels un arī mainīgs. Jaunie tomātiņi jālaista, jāmēslo, un, līdzko dienas ir siltākas, tie ņemas spēkā un aug ātri.

Noderīga silta lecekts

Podiņos izpiķētos tomātiņus var ievietot siltā lecektī. Lecekts to audzēšanai iepriekš sagatavojama: vispirms iepriekšējā gada rudenī lecektī ieklāj salmus vai nopļauto zāli, virsū var uzkaisīt amonija nitrātu vai uzlikt kūtsmēslus, tad – augsni. Pavasarī šādi sagatavotu lecekti apklāj ar plēvi vai stikla segumu, un pavasara saulītē lecekts iesilst. Ja naktis ir aukstas, lecektij var uzsegt niedru segas. Salmi vai zāle sāks sadalīties, radot siltumu, un tādējādi tomātiem būs labvēlīgi augšanas apstākļi.

Atkarībā no laika apstākļiem lecekti vēdina, tādējādi pasargājot jaunos augus no slimībām un saulainās dienās – no pārliecīga karstuma. Tomāti mīl siltumu, taču jāņem vērā, ka siltumā straujāk aug zaļā virszemes daļa, bet vēsumā labāk veidojas sakņu sistēma.

Arī stādīšanai aprīļa beigās vai maija sākumā uzcītīgākie un tie, kuri nebaidīsies virtuvē vai dzīvoklī no daudzajiem podiņiem uz palodzes, tomātu stādus var izaudzēt paši. Tiesa, nepiemērotos apstākļos tie būs pastīdzējuši, taču, ja iestādīsiet tomātus slīpi, līdz pirmajām lapiņām no stublāja, tomāts labi uzņems barības vielas un drīz vien būs gana drukns un veselīgs.

Šķirņu izvēle

Šķirņu daudzums un izvēle atkarīga gan no audzētāja gaumes un garšas izjūtas, gan tā, kādam mērķim tomātus audzē un kādi būs audzēšanas apstākļi, gan arī no tā, kur tomātus audzēs – uz lauka vai siltumnīcā.

Atšķirībā no lielražošanas mazdārziņnieku lielā priekšrocība ir tā, ka iespējams audzēt tādas šķirnes, kas ir garšīgas, ar plānāku miziņu, kā dēļ tomāti grūtāk transportējami un tāpēc lielražošanā tādas šķirnes audzēt dārznieki nevar atļauties.

Firmas izveidojušas jaunas, ļoti ražīgas, pret slimībām izturīgas šķirnes, ar biezu mizu. Šīs šķirnes prasa regulāru mēslojumu līdz pat rudenim. Parasti tām nepieciešamas diezgan augstas siltumnīcas, jau tomāti izaug ļoti gari. Dažkārt dārzkopji pamanās tos audzēt līdz stieplei, pārloka augu tai pāri, un tad galotne tiecas uz leju.

Tāda ir tomātu šķirne 'Marfa F1' – izturīga pret slimībām un labi aug arī tad, ja ir vēsāks (no 18 līdz 19°C). Augļi ir 140 gramus smagi. Šķirne indeterminanta (ir jāizlauž padusītes). 'Monro F1' – izturīga pret slimībām, agrīna, tomātu svars no 180 līdz 220 gramiem. Ļoti agrīns hibrīds ir arī 'Rally F1', 'Cunero F1', 'Rondello F1' un citas ievestās šķirnes.

Joprojām iecienīta ir vecā, Latvijā izaudzēta tomātu šķirne 'Jūrmala' ar lieliem, garšīgiem augļiem, bet jūtīga pret lielu karstumu siltumnīcā – karstumā tai nobirst ziedaizmetņi.

Ar ļoti plašu tomātu klāstu iespējams iepazīties izstādēs Rāmavā un Dabas muzejā, kur zemnieku saimniecībā «Neslinko» audzē milzīgu tomātu kolekciju. Šajā kolekcijā lielākoties šķirnes nav hibrīdi (nav apzīmēti ar F1), un centīgs dārzkopis pamanīsies ievākt sēklas nākamajam sējas gadam pats. Jāatgādina, – nav lietderīgi ievākt sēklas no tām šķirnēm, kurām pie nosaukuma ir burts F1, jo šīs šķirnes savas raksturīgās īpašības nākamajās paaudzēs nesaglabā.

Zemnieku saimniecība «Neslinko» piedāvā arī dažādu krāsu tomātus – dzeltenus, oranžus, zaļus, baltus u. c.

Audzēšanai laukā iesaka šķirnes 'BSS281 F1', 'Ronco F1' un 'Sultan F1', no jau zināmām šķirnēm – 'Agata', 'Cēsu agrie', 'Pūres konservu' u. c.

Stādīšana paliekošā vietā

Speciālisti iesaka tomātu stādījumus siltumnīcās nesabiezināt un uz kvadrātmetru stādīt 2,5 līdz 2,8 augus, stādot 45 līdz 50×80 cm attālumā vienu no otra, bet lauka stādījumos – 3,6 līdz 4 augus uz kvadrātmetru, stādot 30 līdz 40×50 vai 70 cm attālumā vienu no otra. Lauka tomātus ieteicams piesiet pie mietiņiem, tad tie mazāk cietīs no slimībām.

Lauka tomāti parasti nav jāveido, pazarītes pašas izbeidz augšanu un tām izaug trīs līdz seši tomātu ķekari. Šādas šķirnes sauc par determinantām. Ir arī pusdeterminantās šķirnes, kas jāveido daļēji. Bet šķirnes, kuras audzē siltumnīcās, lielākoties ir indeterminantas – tādas, kurām regulāri jāizlauž pazares un augusta beigās vai septembra sākumā tām parasti nogriež galotni.

Tomātus stāda līdz pirmajam lapu pārim. Ja augi pastīdzējuši, jāstāda slīpi.

Apmēram 10 dienas pēc stādīšanas var sākt augus mēslot. Vislabāk izmantot šim nolūkam speciālos kompleksos pilnmēslojumus, kur mēslojums jau sabalansēts. Mēslo ik pēc 10 dienām, jo tomāti ir jūtīgi, ja tiem trūkst kalcija. Tad tomātus var apsmidzināt ar «Calmax», ņemot 50 ml mēslojuma uz 10 litriem ūdens. Var mēslot arī pārmaiņus: reizi ar pilnmēslojumu un reizi – ar raudzētu vircu. Tas jāizvērtē katram pašam atkarībā no iespējām.

Nepaies nemaz ilgs laiks, kad iestādītos tomātus vajadzēs uzsiet. Katrā siltumnīcā uzsiešana tiks veikta atbilstoši iespējām. Visbiežāk caur siltumnīcu novelk metāla stieples un pie tām ar auklām piesien tomātus. Vēlams katru gadu izmantot citas auklas, jo iepriekšējā gada auklās saglabājas slimību pārnēsātāji un tas var veicināt tomātu ātrāku saslimšanu ar mums jau pazīstamajām slimībām – brūno augļu puvi un brūno lapu pelējumu. Protams, pret to tomātus var miglot ar penkocebu, taču, visticamāk, mazdārziņu kopēji no šādas ieceres atteiksies. Tad nu atliek vien rūpīgi savākt nobrūnējušās lapas un tomātus, tos iznest no siltumnīcas un iznīcināt.

Kad tomāti zied, ieteicams reizi dienā vadus, pie kuriem piesieti tomāti, pakustināt. Tādējādi sekmēsies apputeksnēšana un augļi labāk aizmetīsies.

Atkarībā no tā, kad tomāti stādīti, jau jūlijā varam sākt gaidīt pirmos tomātus. Regulāri turpina mēslošanu, pazarīšu izlaušanu.

Ja audzējam intensīvās šķirnes, hibrīdus, kuriem klāt ir burtiņš F1, augi jāmēslo līdz pat augusta beigām, kad nolaužam tomātam galotni. Ja audzējam mazāk intensīvas šķirnes, mēslošanu var pārtraukt augusta sākumā. Stādījumus uztur tīrus no nezālēm.

Tomāti

* Tomāti satur ap 400 dažādas vielas, tostarp 13 vitamīnus un 17 minerālvielas – dzelzi, cinku, kāliju, kalciju, fosforu.

* Jo vairāk saules, jo vairāk tomātos C vitamīna.

* Tomāti vairo enerģiju un labsajūtu, jo satur serotonīnu, kā arī tiramīnu, kas jau cilvēka organismā pārvēršas par serotonīnu.

* Tomāti ir spēcīgi antioksidanti, sekmē slikto vielu izvadīšanu no organisma.

* Tomātus var ēst gan svaigus, gan ceptus, gan vārītus, turklāt, jo tos karsē, jo serotonīna daudzums dārzenī palielinās.

* Tomātus neglabā ledusskapī, jo tie zaudē aromātu.

* Tomātiem viegli noņemt mizu, ja kāta vietā iegriež krustiņu, tad ieliek caurdurī un aplej ar vārītu, pēc tam ar aukstu ūdeni.

* Gadā vienam cilvēkam jāapēd 10 kg tomātu vai 20 tomāti katru mēnesi.

* Tomātu dzimtene ir Dienvidamerika, uz Eiropu tos atveda Kristofors Kolumbs. Daudzviet Eiropā tos sauca par mīlestības āboliem.