17. aprīlī Smārdes pagastā, atpūtas kompleksā «Valguma pasaule» tika aizsākta jauna tradīcija – Putnu dienu rīkošana kopā ar Ķemeru nacionālo parku un Smārdes pamatskolu. Kā pastāstīja akcijas organizētājs Gundars Baltaisvilks, šis esot labs veids, kā pierādīt, ka ar nacionālo parku iespējams veiksmīgi sadarboties. Lai gan iecerēts ik gadu uz Putnu dienām aicināt pamatskolas vecāko klasi, tomēr šoreiz atsaucība bija daudz lielāka un pasākums tika sadalīts uz divām dienām; programma gan viena – iesākumā bērni noklausās lekciju par to, kā pareizi gatavojami būrīši, tad ķeras pie to gatavošanas un vispēdīgi – pie iekarināšanas kokā. Pasākuma noslēgums, protams, visjautrākais – ar cienastu un ugunskuru.

Lai saprastu, kāpēc gan putniem, gan cilvēkiem nepieciešami būrīši, īsumā iepazīstināsim ar ornitologa Jāņa Ķuzes stāstījumu.

Dzeņi – galvenie dobumu veidotāji

J. Ķuze: – Putnu būrītis zināmā mērā ir mākslīgi veidots dobums, bet dabā galvenie dobumu ražotāji ir dzeņi. Latvijā ir pavisam deviņas dzeņu sugas. Dzeņi katru gadu kaļ jaunu dobumu – tātad, piecus – sešus gadus vecs putns jau izkalis vismaz piecus dobumus un tie kļūst par mājvietu citām putnu sugām – piemēram, dažādām zīlītēm un mušķērājiem. Lielākais no Latvijā sastopamajiem dzeņiem ir melnā dzilna, kas veido atbilstoši lielāku dobumu, kurā vēlāk var ligzdot tādas sugas, kā bikšainais apogs un gaigala. Par dzeņiem interesanti būtu zināt to, ka šiem putniem smadzenes iekārtas īpašās, amortizējošās saitītēs; ja tā nebūtu un viss darbotos pēc parastajiem fizikas likumiem, tad brīdī, kad dzenis blieztu ar galvu pret koku, viņa smadzenēm vajadzētu izlidot ārā pa acīm. Protams, daba ir pielāgojusies un tās mehānismi ir ļoti viltīgi. Tad vēl dzeņi teritorijas iezīmēšanai izmanto speciālas bungotavas – kokus ar īpaši sausiem un skanīgiem zariem. Ir pat redzēts, kā dzenis izraugās skanīgāko zaru un uz tā vēlāk bungo vairāki tēviņi pēc kārtas. Bungošanu no kukaiņu meklēšanas var atšķirt pēc klaudzināšanas ritma – bungojot tas ir nepārtraukts, bet kukaiņus okšķerējot – tāds izvēlīgs, ar pārtraukiem.

Dažādām sugām dažādi būrīši

Iemesls, kāpēc putnu būrīši jātaisa, ir ļoti vienkāršs – lai arī dzeņi ir ļoti ražīgi dobumu taisītāji, tomēr cilvēku intereses mežā ir citas; ja dzeņiem sausi koki nepieciešami ligzdu veidošanai, tad cilvēkam – malkas iegūšanai; līdz ar to sausu koku mežā paliek aizvien mazāk un putniņiem, kas atkarīgi no dzeņu kaltajiem dobumiem vienkārši vairs nav kur ligzdot. Bet cilvēks jau izsenis ielāgojis, ka putnus var piesaistīt, izliekot putnu būrīšus; kā zināms, putni palīdz cīnīties gan pret meža, gan dārza kaitēkļiem. Tā piemēram, dzeguze pārtiek no spalvainajiem taureņu kāpuriem, ko citas putnu sugas neēd. Šajā ziņā dzeguze ir pozitīvais tēls.

Vispārīgas lietas, kas attiecas uz visiem putnu būrīšiem – būrīši jātaisa no sausiem dēļiem, kuru biezums svārstās robežās no 2,5 līdz 3 cm. Sausiem jābūt tāpēc, ka mitri dēļi žūstot saplaisā – ir redzēti būrīši, kam saplaisājušas gan sienas, gan griesti… Tāpat, kas noteikti jāievēro – būrīša grīdai jābūt pienaglotai no sānu sienu puses; to nedrīkst naglot no apakšas, jo būrītim kļūstot vecākām un pildoties ar vecām putnu ligzdām, grīda var vienkārši izkrist kopā ar visu perējumu. Ja grīda tiek iespiesta starp sānu sienām un pienaglota, tad šāda iespēja ir izslēgta. Grīda kalpos tikpat ilgi, cik pats būrītis.

Vēl viena ļoti būtiska lieta – būrīši jātaisa attaisāmi un noņemami no koka. No Latvijas dobumperētāju sugām tikai viena – mājas strazds katru pavasari būrīti iztīra. Ko dara Lielā zīlīte? Katru gadu jauno ligzdu krāmē virsū vecajai. Tad viegli iedomāties, kas notiek – jau ceturtajā gadā būrītis ir pilns un būrīša mūžs faktiski ar to ir beidzies. Tāpēc svarīgi būrīšus taisīt attaisāmus un katru gadu iztīrīt.

Vēl – zem skrejas nepieciešams pienaglot dēlīti, lai kaķis vai jebkurš cits plēsējs nevar izlaupīt ligzdu. Izliekot neizsargātu būrīti, jūs faktiski putniņus padariet par ķīlniekiem un esat pagatavojuši kaķu barotavu; kaķi ātri aptver, ka var viegli tikt pie barības un sezonas laikā no būrīša izēdīs visu, kas tajā iekšā.

Runājot par pūču būriem, jāievēro viena svarīga lieta – pūces pašas ligzdu netaisa, tāpēc būra dibenā jāieber vismaz 5 cm bieza praulu vai skaidu kārta.

Dažādu būrīšu zīmējumus un izmērus atradīsiet Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājas lapā šādā interneta adresē: www.lob.lv