Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien gatavojas ierasties Maskavā, lai izpētītu diplomātisko klimati pēc jaunā prezidenta Dmitrija Medvedeva ievēlēšanas, jo saista ar viņu cerības uzlabot Berlīnes un Krievijas attiecības.

Merkele būs pirmais Rietumu līderis, kas Krieviju apmeklēs pēc pagājušajā svētdienā notikušajām vēlēšanām, kurās ar nospiedošu balsu vairākumu uzvarēja pašreizējā valsts galvas Vladimira Putina izraudzītais pēctecis.

"Merkeles lidojumā uz Maskavu nav nekā romantiska, tas ir ļoti pragmatisks solis," norāda Vācijas Ārējo attiecību padomes pētnieks Aleksandrs Rārs.

Vizītes laikā Merkele tiksies gan ar Medvedevu, kurš amatā stāsies 7.maijā, gan Putinu, kurš, domājams, kļūs par nākamo Krievijas premjerministru.

Lai gan vizīte bija plānota jau iepriekš, par to oficiāli tika paziņots tikai tad, kad Krievijas enerģētikas gigants "Gzprom" samazināja gāzes piegādes Ukrainai, kura savukārt trešdien uz dažām stundām ierobežoja Krievijas gāzes tranzītu uz Rietumeiropu.

Maskavas un Kijevas domstarpības atgādina jau 2006.gada sākuma situāciju, kad uz dažām stundām tika pārtraukta dabasgāzes piegāde klientiem Eiropas Savienībā (ES), kas lika Merkelei Putinan stingrā tonī atgādināt, ka Eiropai nepieciešami uzticami un stabili energoresursu piegādātāji.

Vācijas kanclere to varētu atkārtot arī sestdien, pārrunājot ar Medvedevu un viņa mentoru gan Eiropas un Krievijas ekonomiskās attiecības, gan tādus smagus starptautiskās politikas jautājumus kā Kosovas neatkarība.

"Viņas prioritāte būs aizstāvēt Vācijas ekonomiskās intereses un Eiropas stratēģiskās intereses," uzskata Rārs, piebilstot, ka Vācijas politiskie līderi "Medvedeva nākšanu pie varas uzlūko ar draudzīgu ieinteresētību un cerībām".

Taču Maskavas stingrā nostāja strīdā ar Ukrainu par gāzes cenām un opozīcijas demonstrantu aizturēšana, milicijai pirmdien izdzenājot protestētājus pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem, likušas ietekmīgajam Krievijas analītiķim Borisam Kagarļickim izteikties, ka, vismaz šobrīd, Merkeles vizīte "būs tikai bizness kā parasti".

Merkele attiecībā ar Putinu sāka lietot skaidru valodu, iezīmējot iepriekšējā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdara un Kremļa saimnieka tuvās draudzības ēras norietu.

Spriedzi Berlīnes un Maskavas attiecībās vairoja domstarpības, sākot ar aukstā kara perioda bruņojuma ierobežošanas līgumiem un beidzot ar Irānas un Kosovas jautājumu. Merkele vairākkārt nokaitināja Putinu arī kritizējot Maskavu par disidentu arestiem un runas brīvības ierobežošanu.

Tomēr kanclere nevienu reizi vien uzsvērusi, ka, neskatoties uz domstarpībām, Eiropai un Krievijai nav citas izejas kā sadarboties.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers šonedēļ nāca klajā ar aicinājumu Eiropai mācīties no kādreizējā Rietumvācijas kanclera Vilija Branta reālistiskās "Ostpolitik" ("Austrumu politikas").

"Mēs vēlamies papildināt šo tradīciju. Sāksim ar mūsu attiecībām ar Krieviju," otrdien uzstājoties ar runu Berlīnē, sacīja Šteinmeiers. "Es arī vēlētos, kaut vēlēšanas būtu bijušas brīvākas un demokrātiskākas. Taču Krievija ir un paliek neaizvietojams partneris, ja mēs vēlamies iedibināt miermīlīgu kārtību visā Eiropā."

Viņš ļāva noprast, ka Vācija no Medvedeva sagaida demokrātijas nostiprināšanu Krievijā un Maskavas tuvināšanos Eiropai.

"Dmitrijs Medvedevs ir nepārprotami licis saprast savu vēlmi modernizēt valsti. Viņš ir uzsvēris, ka likuma varai jākļūst par Krievijas visneatliekamāko nepieciešamību, un paudis vēlmi atjaunot attiecības ar Eiropu," norādīja Vācijas ārlietu ministrs.

Ietekmīgais krievu laikraksts "Nezavisimaja Gazeta" vēsta, ka būtiskāko jautājumu vidū, kurus paredzēts sestdien apspriest, ir arī Kosova, taču "nav pamata sagaidīt jebkādu uzskatu konverģenci".

Tomēr laikraksts piebilst, ka citos jautājumos, tai skaitā par Konvencionālo spēku ierobežošanu Eiropā (CFE) sarunas var izrādīties auglīgas.