Pēc apmēram 10 gadiem Latvijā melno stārķu var vairs arī nebūt – tik satraucošs paziņojums izskanēja «Gājputnu sagaidīšanas svētkos» 30. martā Ķemeru Nacionālajā parkā. Ar pētījumu, kas pierāda dramatisku melno stārķu samazināšanos, interesentus iepazīstināja parka speciālists un ornitologs Jānis Ķuze.

Kļūt par Gada putnu nav nekas labs

J. Ķuze:

– Akciju «Gada putns» savulaik aizsāka Latvijas Ornitoloģijas biedrība, un tās mērķis ir katru gadu pievērst sabiedrības uzmanību kādai konkrētai putnu sugai. Jāsaka, – diemžēl būt par Gada putnu nav nekas labs. Parasti šajā godā nonāk sugas, kuru pastāvēšana ir apdraudēta. Šogad par Gada putnu ir izvēlēts melnais stārķis, un stāsts par melno stārķi ir ļoti bēdīgs.

Pirmais, kas jāzina: Latvijā ligzdo salīdzinoši liela daļa no pasaules melnajiem stārķiem – apmēram 5% no pasaulē ligzdojošiem un 8% no Eiropas melnajiem stārķiem. Tas nozīmē, ka tāda maza valsts kā Latvija savā ziņā ir melno stārķu lielvalsts. Protams, šo putnu ligzdošanas areāls ir daudz plašāks – tas nosedz lielu daļu Eirāzijas un arī atsevišķus apgabalus Dienvidāfrikā. Interesanti, ka Dienvidāfrikā ir atsevišķa populācija, kas ligzdo tikai uz klintīm, bet tie melnie stārķi, kas ligzdo pie mums, Eiropā un vairāk uz austrumiem, ir galvenokārt kokos ligzdojoši (vēl Rietumeiropā atsevišķās vietās melnie stārķi ligzdo klintīs).

Pirms kāda laika Eiropā tika realizēti vairāki projekti, kur melnajiem stārķiem uzlika satelītu raidītājus un izsekoja putnu ceļu līdz ziemošanas vietām. Tad noskaidrojās, ka viena daļa Eiropas stārķu migrē gar Vidusjūras rietumu krastu, pāri Gibraltāram, bet otra daļa, tostarp mūsu stārķi, – gar Vidusjūras austrumu krastu pāri Bosfora šaurumam, pāri Izraēlai projām uz Centrālo Āfriku. Tie stārķi, kas ligzdo Sibīrijā, paliek Indijā, Ķīnā un Āzijas dienvidos.

Vairs neesam melno stārķu lielvalsts

J. Ķuze:

– Kāpēc tad Latvijā melnais stārķis pasludināts par Gada putnu? 20. gadsimta 90. gadu sākumā ligzdojošo pāru skaits bija pāri tūkstotim – tajā laikā varējām nelieloties teikt, ka pie mums ligzdo desmitā daļa pasaules melno stārķu. Bet jau 90. gadu vidū sākās dramatiska skaita samazināšanās, un prognoze ir tāda, ka 2010. gadā šo stārķu skaits būs sarucis līdz 300 pāriem. Ja tendence tādā pat progresijā turpināsies, 2020. gadā pie mums melno stārķu vairs nebūs vispār. Ceru, ka tā nenotiks, tomēr šī pesimistiskā prognoze varbūt liks aizdomāties, ko esam sastrādājuši un ko varam darīt, lai situāciju uzlabotu.

Kopš 90. gadiem Latvijā melnie stārķi tiek gan pētīti, gan gredzenoti. Tā Izraēlas zivju dīķos pēc gredzeniem pazīti daudzi Latvijā ligzdojoši stārķi. 2002. gadā pie Lustūžkalna vienu stārķa mazuli izglābām no caunas zobiem un pērn viņš tika novērots Izraēlā; tāpat pērn šajos zivju dīķos vienam stārķim tika nolasīts (no attāluma ar teleskopu) gredzens, kas uzlikts 1981. gadā. Tas ir vecākais šobrīd Latvijā zināmais melnais stārķis, un vecums ir ļoti solīds, zinot, ka putns ik gadu veicis lidojumu uz Āfriku un atpakaļ. Pasaulē ir zināmi melnie stārķi, kas, nebrīvē turēti, nodzīvojuši pat 30 un vairāk gadu.

Trūkst seklu upīšu

J. Ķuze:

– Kas tad ir galvenie stārķu skaita samazināšanās iemesli? Tā ir vesela virkne faktoru, bet divi galvenie no tiem – ļoti sliktas ligzdošanas sekmes un sliktas barošanās iespējas.

Viens no nozīmīgākajiem atskaites cipariem, ko cenšas noskaidrot putnu pētnieki, ir mazuļu skaits ligzdā. Paaudzēm ir jāmainās, taču, ja ilgākā laika posmā bijušas sliktas ligzdošanas sekmes, tad nav vairs kam vecos putnus aizvietot, un tā ir tendence, ko redzam Latvijā. Viens no iemesliem, kāpēc krītas mazuļu skaits, ir sliktas barošanās iespējas. Melnie stārķi ir ļoti atkarīgi no sekliem ūdeņiem. Viņi pārtiek galvenokārt no zivīm, un barība tiek meklēta seklās upītēs, seklos dīķos un ezeru līčos. Pēdējos gados sausu vasaru kļūst aizvien vairāk un seklās upītes izžūst. Nelabu slavu iemantojušas arī mazās hidroelektrostacijas. Tās savā plūdu un atplūdu zonā faktiski iznīcina visu dzīvo, kas mīt seklos ūdeņos; stārķi šajās vietās barību iegūt vairs nevar. Problēmas rada arī bebru uzpludinājumi, taču bebru darbība nav vērtējama viennozīmīgi – ir uzpludinājumi, kur tiešām neiebrist pat stārķim ar viņa garajām kājām, taču tajā pašā laikā ir vietas, kur, pateicoties bebru dambjiem, ūdens saglabājas pat ļoti sausā laikā.

Uzkāpjot augšā pie stārķa ligzdas, ļoti labi var noskaidrot, ko īsti putni ēduši, jo mazuļi sašutumā atvemj barību (to pēc tam saliek atpakaļ ligzdā un tā atkal tiek norīta; tā ka zudumā neiet), un tās galvenokārt ir zivis (konkrēti vienā ligzdā konstatējām vienu līdaku, pāris akmeņgraužus un nēģu kāpurus).

Pērn veicām interesantu eksperimentu – Saldus rajonā vētrā nokrita melnā stārķa ligzda un visi mazuļi bija pagalam, izņemot vienu. Mazulis tupēja zem ligzdas. Bija divi varianti, kā rīkoties – varējām mazuli atstāt turpat, cerībā, ka vecāki viņu izbaros, taču, visticamāk, viņš kristu par upuri lapsai; otrs variants -ielikt citā melnā stārķa ligzdā. Izšķīrāmies par otru variantu. No sākuma gribējām pārvest uz vienu ligzdu tepat pie Plostmuižas, taču izrādījās, ka iepriekšējā naktī to iztukšojusi cauna, tāpēc ielikām mazuli citā, kas atrodas netālu no Lietuvas robežas. Stāsts beidzās laimīgi, jo mazulis tika adoptēts un veiksmīgi izlidoja.

Pavasara zāģēšanā iet bojā 100 000 putnu

J. Ķuze:

– Diemžēl visbriesmīgāk melno stārķi ietekmē mežsaimniecība. Meži zāģēti visos laikos, taču šobrīd tas tiek darīts īpaši intensīvi. Interesanti, ka meža zāģēšana melnajam stārķim nav tik bīstama – vairāk ietekmē tas, kā un kad tas tiek darīts. Gadās, protams, dramatiski gadījumi, kad koki ar ligzdām tiek nozāģēti, taču to nav daudz. Latvijas likumdošana nosaka, ka ap katru melnā stārķa ligzdu jābūt izveidotam mikroliegumam – mazai aizsargājamai teritorijai. Problēma tā, ka ļoti daudzi mežu īpašnieki par šīm ligzdām neziņo, lai mežu varētu izmantot koksnes iegūšanai. Taču vēl lielāka problēma ir mežu ciršana pavasarī. Salīdzinoši īsā periodā – 16,7% no gada ilguma – tiek izzāģēta ievērojama daļa Latvijas mežu. Tas nozīmē, ka ligzdošanas laikā putni tiek traucēti. Nevajag nemaz fiziski izpostīt ligzdu – koku zāģēšana 100 līdz 300 m attālumā var ļoti iedragāt ligzdošanas sekmes.

Nereti tiek uzdots jautājums – kas tad notiek ar daudzajiem Dabas parkiem, kas Latvijā sadibināti? Vai ar tiem nepietiek? Gribu teikt, ka Latvijā izveidots īpašs Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīkls «Natura 2000» – tādu vietu ir vairāk nekā 300, taču ar to nepietiek, lai melno stārķi nosargātu. Tāpat kā mazais ērglis, melnais stārķis pieder izklaidus ligzdojošām sugām. Tos nav iespējams aizsargāt, izveidojot pāris aizsargājamu teritoriju, – jāsargā katra konkrētā ligzda. «Natura 2000» vietās ligzdo 16% no Melno stārķu skaita, bet Mazajam ērglim – 6%. Tas nozīmē, ka vienīgais veids, kā viņus aizsargāt, ir veidot mikroliegumus ap ligzdām.

Mežu zāģēšana pavasarī ir problēma ne tikai melnajam stārķim, bet faktiski visiem putniem, kas mežā ligzdo. Vēsturiski mūsu senči kokus cirta ziemā, bet mežu zāģēšana vasarā ir jauno laiku ieviesums ar rūpniecisku pieeju. Ir aprēķināts, ka, zāģējot mežu pavasarī, ik gadu Latvijā bojā iet 20 000 dziedātājputnu ligzdu. Ja vēl parēķinām, ka no katras ligzdas izlidotu četri – pieci mazuļi, tas nozīmē, ka patiesībā bojā iet ap 100 000 putnu.

Mežs, kurā nav koku?

J. Ķuze:

– Pērn mežsaimnieki izvērsa reklāmas kampaņu, lai parādītu, ka Latvijā mežus neizcērt tik nesaudzīgi kā šķiet dabas aizsardzības organizācijām. Galvenais pamatojums – mežu Latvijā kļūstot aizvien vairāk, tāpēc arī zāģēt var vairāk. Taču tas ir tikai viltīgs triks – mežu kļūst vairāk, pateicoties lauksaminiecības zemju aizaugšanai un apmežošanai, taču mežs, kas vecāks par desmit gadiem (tāds, kur jau var redzēt kokus), ar katru gadu iet mazumā. Ja tā turpināsies, tad piepildīsies drūmākais ar melnajiem stārķiem saistītais scenārijs.

Jautājums – ko lietas labā var darīt? Ornitoloģijas biedrība visai Latvijas mežsaimniecības nozarei ir izteikusi priekšlikumu ierobežot saimniecisko darbību trīs mēnešus gadā. Mežiniekiem tas, protams, nepatīk, jo viņi uz kredīta sapirkuši dārgu tehniku, par ko bankām jāmaksā procenti. Tāpēc lietderīgs būtu pārejas periods, un mūsu izvirzītais nosacījums varētu stāties spēkā pēc gadiem pieciem vai sešiem.

Pasludinot melno stārķi par Gada putnu, Ornitoloģijas biedrība aicina apzināt esošās melno stārķu ligzdas. Ja tādas esat ievērojuši, ziņojiet biedrībai! Tāpat Ornitoloģijas biedrības interneta mājas lapā (www.lob.lv) aicinām aizpildīt anketu, lai uzzinātu jūsu domas par aizliegumu mežus zāģēt pavasarī.