„Mākslas augstskolas ir Latvijas lepnums, jo tās spēj apvienot racionālo pieeju ar dziļo, dvēselisko nacionālo pamatu, kas ir dots tikai mums un kas jāstiprina,” otrdien, 20.oktobrī, sacīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, komisijas deputātiem izbraukuma sēdē viesojoties Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rekonstruētajā ēkā «Zirgu pasts».

Komisijas deputāti tikās ar augstskolu pārstāvjiem, lai diskutētu par kultūras un mākslas studiju procesa un pētniecības ilgtspējas problemātiku. Vienlaikus LKA rektors Jānis Sīlis iepazīstināja deputātus ar ēku «Zirgu pasts» un studiju procesu tajā.

Komisijas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par nesen rekonstruēto ēku: „šīs ēkas īpašajā gaisotnē stiprināmies pārliecībā, ka esam uz pareizā ceļa – Latvijai nav citas nākotnes, kā mūsu nacionālās identitātes kopšana, nepārtraukta mūsu izglītības paaugstināšana un spēja, stājoties pretī pasaules vējiem, turēties pie savām saknēm. Šeit apvienots viss, kas nepieciešams mūsu valstī – zināšanas, izglītība, kā arī zinātne, pētniecība un radošās industrijas, un apziņa, ka esam atvērti pasaulei, tomēr strādājam savā valstī.”

Diskutējot par mākslas augstskolu attīstības problemātiku, komisijas deputāte Inguna Rībena (Vienotība) uzsvēra, ka izglītību par mūsu valsts kultūru nav iespējams apgūt citā valstī, tādēļ finansējuma samazinājums mūsu kultūras augstskolām ir nepieņemama situācija, un pēdējos gados samazinātais finansējums kultūrizglītībai negatīvi ietekmējis nacionālo identitāti.

Kultūras nozares augstskolām jāsaskaras ne tikai ar finansiālām, bet arī organizatoriskām problēmām, jo to darbu pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija, savukārt finansējumu piešķir Kultūras ministrija, uzsvēra komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS). Tāpat deputāts akcentēja sadarbības problēmas starp izglītības ministru un augstskolu pārstāvjiem, tostarp Rektoru padomi, Augstākās izglītības padomi un Zinātnes padomi.

Arī Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs pauda viedokli, ka komunikācija ar Izglītības ministriju ir apgrūtināta, turklāt vēl joprojām nav saņemtas atbildes uz jautājumiem saistībā ar augstskolu programmu izvērtējumu. Arī Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis pauda satraukumu par nepietiekamo komunikāciju ar Izglītības ministriju. A.Sīmanis arī pauda viedokli, ka diskurss par augstskolu novērtējumu sabiedrībā radījis nepamatoti negatīvu iespaidu par Latvijas augstāko izglītību.

Savukārt, diskutējot par finansējumu kultūras augstskolām, Kultūras ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis uzsvēra, ka Latvijas mākslu augstskolu augsto līmeni apliecina to absolventu panākumi Latvijā un pasaulē. Vienlaikus viņš atzina, ka pašreiz piešķirtais finansējums neatbilst patiesajām augstskolu vajadzībām, un diemžēl tomēr arī 2013. gada valsts budžetā netiek paredzēts finansējuma pieaugums augstskolām.