Zantes pagasta «Rogas» ir īpaša vieta – meža ielokā, attālu no citām saimniecībām. Tur nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, ražo pienu un ogas. Saimniekošana ir pārdomāta, ieviestas divas augu sekas: viena – tīrumiem un labībai, otra iežogojumā – dārzam.

Saimniecība pieder Uldim Kleinbergam. Tā kā viņš strādā Kuldīgā un «Rogās» ierodas nedēļas nogalēs, šo vietu kopj un apsaimnieko viņa vecāki Ilga un Andrejs Kleinbergi, kuri sasnieguši pensijas vecumu. I. Kleinbergai ir agronoma izglītība, tāpēc saimnieciskā darbība ir pārdomāta pat niansēs.

Pirmo reizi šai saimniecībā bijām 1999. gadā, un, salīdzinot ar pagājušajā nedēļā redzēto, lietas ir sakārtojušās un jūtama izaugsme un zināma stabilitāte.

Sākums klajā laukā

«Rogas» ir I. Kleinbergas vecāku mājas, kur viņa dzimusi un uzaugusi. Kad Kleinbergu ģimene šo vietu atguva, bija vien mežs un klajš lauks. Vispirms atveda vagoniņu, ko vēlāk labiekārtoja dzīvošanai un apmūrēja ar ķieģeļiem – izveidojās pieticīga, bet jauka mājiņa. Tad uzcēla kūti lopiņiem, šķūni barības glabāšanai. Vēl uzcelta piena māja un šķūnis tehnikas novietošanai.

Nu šīm ēkām piepulcējusies pirts, kura vispirms jau nepieciešama savai pamatfunkcijai, taču tagad ir arī vieta, kur rīkot veļas dienas. Pirtī ir lielākas telpas, kurās ģimenes svētkos pulcējas Kleinbergu meita ar savām abām meitām un, protams, pats saimnieks Uldis, kuram arī ir divas meitas.

Tādējādi vasarā, ogu vākšanas laikā, talcinieku netrūkst. Turklāt atbraukušajiem pilsētniekiem šī ir vienreizēja iespēja izbaudīt lauku jaukumu un klusumu, redzēt apkārtnē tik daudzos meža dzīvniekus. Un kur tad vēl saimniecībā saražotie veselīgie lauku labumi!

Saimnieciskie rādītāji sāk stabilizēties

"Šonedēļ pabeidzu rēķināt iepriekšējā gada grāmatvedību, un man ir prieks par to, ka esam strādājuši bez zaudējumiem – tas ir, pa nullītēm. Vēl ir arī neliela peļņa – Ls 100," saka Kleinbergas kundze.

Graudi aizvien izaug labi, pietiek spēkbarībai pašu ganāmpulkam, un nu jau saimnieki sāk domāt, ka daļu varētu realizēt. Sākot no šī gada, bioloģiskajās saimniecībās lopus varēs barot tikai ar spēkbarību, kas ražota ar bioloģiskām metodēm. "Domāju, ka daudziem tā būs problēma, jo nekur pārstrādē nav tādas vietas, ka ražo spēkbarību tikai no bioloģiski audzētiem graudiem. Man ir pašai savas dzirnavas, ganāmpulks neliels un mums šī problēma būs vieglāka," saka Kleinbergas kundze.

Viņa uzskata, ka visās jomās pārstrāde atpaliek no bioloģiskās produkcijas ražošanas. "Mūspusē jau nav, kur pārstrādāt bioloģiski ražoto pienu. Es priecājos, ka vidzemnieki Trikātā atvēruši savu līniju," nosaka I. Kleinberga.

Viņa stāsta, ka arī «Rogas» zaudējušas SIA «Ozols» negodīgajos darījumos turpat Ls 400, kas varbūt dažam liekas neliela summa, bet tādai mazai saimniecībai ir ļoti liela. Tagad pienu pārdodot pārstrādei uz Rīgu. Par piena kilogramu saņemot gandrīz 22 santīmus. "Ar pārstrādātāju esmu apmierināta, jo norēķināšanās ir precīza un regulāra," saka saimniece. (Diemžēl bioloģiski ražotais piens aiziet vienā katliņā ar lielfermās ražoto pienu, turklāt vēl iepirkuma cena nav no tām lielākajām. – Red.)

Saimniecībā ir četras govis, taču tās ir pienīgas, un mēnesī iznāk pārdot 2,5 tonnas piena. Izslaukums pārsniedz 5000 kilogramu robežu. Savulaik piena ražošana aizsākusies ar vienu gotiņu, kura tolaik gadā deva 3500 kg piena. Laika gaitā pārējās trīs piena devējas izaudzētas no pašu gotiņām. Pēdējos gados gadījies, ka vairāk dzimst bullīši, tāpēc ar ganāmpulka palielināšanu nākas nedaudz pagaidīt. Pagājušajā gadā bija viena telīte; saimniece cer, ka veiksmīgāks būs šis pavasaris. Nākotnē paredzēts ganāmpulku pamazām palielināt līdz 10 govīm.

Saimniekiem ir ļoti liela apņemšanās – būvēt kūtiņu, jo no 2010. gada Eiropas Savienības regulas bioloģiskajiem lauksaimniekiem prasa lopus turēt nepiesietus. Cik šogad saņems par platībmaksājumiem, tik arī viss tiks ieguldīts kūts celtniecībā, jo no piena ražošanas līdzekļi šim mērķim neatliek.

Bez Eiropas atbalsta neko neizdarītu

«Rogu» saimnieki izmantojuši trīs Eiropas Savienības atbalstītos projektus, un pašlaik neesot vairs citu projektu, kur varētu pieteikties.

Saimnieki izmantojuši projektu «Atbalsts naturālai saimniecībai» – šis būs projekta pēdējais gads.

Vēl iegūta nauda projektā lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai. Tā kā saimniecībai visapkārt ir mežs, kas bagāts ar zvēriem, visus attālos laukus nevarēja izmantot lauksaimniecībai, arī kādreiz ierīkotā un tagad sabojātā meliorācija šajos laukos neļāva nodarboties ar labības audzēšanu. Tāpēc septiņos hektāros iestādīja mežu, un šim darbiņam saņēma atbalstu.

Un trešais atbalsts – piena mājas celtniecībai.

Visus projekta pieteikumus rakstījusi I. Kleinberga pati, labprāt viņa iesaistītos vēl kādos projektos, taču pašlaik tādi nav paredzēti.

"Lai arī cik liels ir Eiropas atbalsts, esmu ar to apmierināta, jo citādi mēs te neko nebūtu izdarījuši. Atbraucām tukšā vietā ar vienu traktoru un pļaujmašīnu. Tagad ir sagādāts viss, kas saimniekošanai nepieciešams. Pēdējais pirkums – sagādāts lietots labības kombains VOLVO ar 3 m platu hederi. Labā kulšanas laikā nav viegli sarunāt, ka kāds, kam ir kombains, nāks labību pļaut. Tādējādi uz lauka rodas lieli zaudējumi un samazinās ražas, kas, saimniekojot bioloģiski, ir sevišķi svarīgi. Arī pārējās lauksaimniecības mašīnas – arkls, kultivators, sējmašīna. Miglotāja nav, jo laukus nemiglo, ir vien vircas laistāmā muca. Siena sagādei nopirkta neliela rulonu prese, jo arī lopbarības gatavošanā nozīmīgi ir laika apstākļi un darbs jāveic īsos termiņos. Ruļļi tiek pārvesti mājās," stāsta I. Kleinberga.

Saimniece pārliecinājusies, ka govīm labi garšo presētais āboliņa siens, kur saglabājušās arī lapiņas ar vērtīgākajām olbaltumvielām.

Tīkamais ogu laiks

Ogu ražošanā «Rogas» sadarbojas ar «Purefood».

"Viņiem ir interese pēc mūsu ogām. Pirmos gadus mēs lūdzāmies, lai kaut kur tās ņemtu pretī, bet pašlaik par realizāciju nesūdzamies," stāsta saimniece. «Rogās» audzē upenes un jāņogas, vēl ir iestādītas ābeles un smiltsērkšķi.

Ogas nolasīt palīdz Zantes skolēni, kas ļoti labprāt izmanto iespēju piepelnīties. Par darba roku trūkumu saimnieki nesūdzas.

Neiztikt bez zvēru baidītāja

Tā kā visapkārt ir meži, augkopībā noderīgs ir iegādātais zvēru baidītājs, ko piedāvā firma «Silja». Tas atbaida zvērus trīs hektāru platībā. Atbilstoši augu sekai «Rogās» viens lauks ir divi hektāri. Pirmais, kas jānosargā no zvēriem, ir ziemāji. Zvēru baidītāju uzstāda ziemāju lauka viņā malā, un tad meža dzīvnieki nenāk uz lauka mieloties.

"Pagājušajā gadā vienu nakti nebiju ieslēgusi to baidītāju, un tieši tajā naktī viņi arī lauku apstrādāja," par savu pieredzi stāsta Kleinbergas kundze. Pagaidām šīs ierīces palīdz.

Zvēru baidītājs imitē bises šāvienus, un arī uguns tumsā redzama. To pieslēdz gāzes balonam un ieregulē šaušanas biežumu. Pavasaros nākas ganīt dzērves, jo tās atlaižas lielā skaitā un meklē sējumus, kur baroties.

Savukārt mājputnus no daudzajām lapsām, kas saimnieko mežos un laukos, pasargā suņi.

Bet zaķi bezbailīgi pa celiņu dodas uz iežogoto dārzu, kur var pamieloties ar dažādiem kārumiem, ko mežā neatrast. Un pat vēl vairāk: iežogotajā dārzā viņi atrod labu vietu, kur laist pasaulē un izaudzināt mazos zaķēnus.

«Rogu» saimniekiem nākas sadzīvot ar visu šo dabas bagātību.

Ražību nodrošina zaļmēslojums un augu seka

Saimniecībā ir piecu lauku sistēma. Augu sekā vispirms ir ziemāji, tad – pākšaugu mistrs, kas pēc Jāņiem tiek iearts zaļmēslojumam, aiz tā sēj miežus, pēc kuriem atkal vasarāju ar āboliņa pasēju. Āboliņš aug vienu gadu, un tad to iear. Zeme ir smaga, daudzviet sarkanais māls, tāpēc āboliņš ir piemērots augsnes ielabotājs.

Rudzi pagājušā gadā bija izauguši vairāk nekā trīs tonnas no hektāra.

Kūtsmēslus izmanto arī dārzkopības augu sekas laukā. Dārzkopības augu sekā 4 ha ir ilggadīgie stādījumi, divos hektāros aug kartupeļi, lopbarības mistrs, ko izmanto arī piebarošanai kā zaļbarību.

Visus lauku darbus, tehnikas remontus, arī būvniecību «Rogās» dara pašu spēkiem.

"Jaunajai paaudzei jau gan lauku dzīve īpaši nepatīk, tomēr mēs strādājam, veidojam saimniecību un ceram, ka lauksaimniecība Latvijā būs vienmēr, ka mūsu valsts nepārvērtīsies par aizaugušu lauku zemi," sarunas noslēgumā savu pārliecību pauž Ilga Kleinberga.