Sieviete sūdzas draudzenei:

– Nekādi nevaru vīru pieradināt pie kārtības. Katru reizi viņš savu naudasmaku slēpj citā vietā.

Draudzeņu saruna:

– Zini, Kaspars ir tāds muļķis!

– Kāpēc tā?

– Es viņam saku, ka negribu viņu vairs redzēt, bet viņš… izslēdz gaismu!

Fizikas skolotājs:

– Ernest, kurš saskaldīja atomu?

– Es nē! Es vakar nebiju skolā…

No tūrista dienasgrāmatas:

"Vakar noķēru tauriņu. Lielu, skaistu, bet – negaršīgu!"

Mazdēls:

– Vecomāt, cik reižu tev jāsaka, ka es mācīšos par pediatru nevis par pedofilu.

– Es mīlu jūsu meitu! Es nevaru bez viņas dzīvot!

– Tad ko jūs darāt šeit, manā kabinetā? Apbedīšanas birojs atrodas trīs kvartālus tālāk!

Sieva:

– Ja kāds mani nolaupītu un pieprasītu miljonu izpirkšanas naudu, ko tu darītu?

Vīrs:

– Es nopirktu loterijas biļeti un gaidītu, kad laimēšu miljonu.

Vectēvs guļ ļoti slims. Mazais Pēterītis tomēr drīkst viņu apciemot.

– Tu pasaki viņam kaut ko labu, patīkamu, – pamāca māte.

– Vectētiņ, – mazais tūdaļ steidz pavēstīt, – tētis teica, ka tevi apglabāšot ar mūziku!

Puisēns – taksometra vadītājam:

– Aizvediet mani, lūdzu, uz skolu.

– Es braucu uz otru pusi.

– O! Tas ir vēl labāk!

Iereibis pilsonis mēģina pielāgot savu durvju atslēgu apgaismes stabam. Pienāk policists un draudzīgi aizrāda:

– Šeit, manuprāt, mājās neviena nav.

– Jābūt, policista kungs. Vai neredzat, ka augšā deg gaisma?

Sarunājas divas draudzenes:

– Fēlikss mani vakar aizveda uz operu par trīs grašiem…

– Es jau sen tev teicu, ka viņš ir neiedomājami skops!

– Jūsu dvīņi ir tik ļoti līdzīgi! Kā jūs viņus atšķirat?

– Jānītis prot skaitīt līdz simtam, bet Pēterītis – tikai līdz piecdesmit…

Divus latus šoreiz piešķiram Aijai Smildziņai:

Teātrī kāda manierīga dāma vēršas pie sava blakussēdētāja:

– Ja mana cepure jūs traucē, es to varu noņemt…

– Ko jūs, lai taču paliek! Cepure ir daudz smieklīgāka nekā luga!