Krievijas prezidenta vēlēšanās par Vladimira Putina izraudzīto pēcteci Dmitriju Medvedevu balsojuši 70,21% vēlētāju, pirmdien paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti pēc 98,54% nodoto balsu saskaitīšanas.

Tikmēr kritiķi jau paziņojuši, ka vēlēšanas esot krāpšana.

Otrajā vietā ar 17,77% balsu ierindojies Komunistiskās partijas līderis Genādijs Zjuganovs, bet par skandalozo galējo nacionālistu līderi Vladimiru Žirinovski balsojuši 9,38% krievu.

No 109 miljoniem balsstiesīgo vēlētāju pie balsošanas urnām devās 67,7%.

Mazpazīstamo Demokrātiskās partijas pārstāvi Andreju Bogdanovu atbalstījuši 1,29% vēlētāju.

Turpinoties balsu skaitīšanai, pašreizējais prezidents Putins un viņa pēctecis Medvedevs izgāja Sarkanajā laukumā, lai pievienotos sajūsminātajiem atbalstītājiem.

42 gadus vecais Medvedevs atkārtoti apstiprināja savu apņēmību turpināt sava priekšteča kursu.

"Kopā mēs varam turpināt prezidenta Putina nosprausto kursu (..) Kopā mēs virzīsimies tālāk. Kopā mēs uzvarēsim. Urā!" uzrunājot atbalstītāju pūli, sacīja jaunievēlētais prezidents.

Neskatoties uz iepriekš izteikto solījumu iecelt Putinu premjerministra amatā, Medvedevs tomēr ļāva noprast, ka būs pietiekami patstāvīgs, tai skaitā, īstenojot Krievijas ārpolitiku.

Abu posteņu – prezidenta un premjera – pilnvaras "izriet no konstitūcijas, kā arī pastāvošās likumdošanas, un neviens nepiedāvā tās mainīt," žurnālistiem sacīja Medvedevs. "Ārpolitiku saskaņā ar konstitūciju nosaka prezidents."

Tikmēr jau pirms balsošanas sākuma ārvalstu novērotāji izteica kritiku par nevienlīdzīgajiem nosacījumiem. Kamēr Medvedevs pilnībā dominēja valstij piederošajos medijos, liberāļu kandidāti netika pat reģistrēti.

Gan komunisti, gan neatkarīgā novērotāju organizācija "Golos" vēlēšanu dienā konstatējuši plaša mēroga pārkāpumus.

Vienīgā Rietumu novērotāju organizācija, kas vēlēšanas neboikotēja, – Eiropas Padomes Parlamentārās asambleja – savu vērtējumu paziņos pirmdien, taču jau tagad izskanējis, ka kandidātu izvēle "labākajā gadījumā bija ierobežota".

Krievijas vēlēšanas kritizē arī vairāki Eiropas laikraksti, pieļaujot iespēju, ka arī rietumvalstu valdību attieksme varētu būt kritiska.

Laikraksts "Financial Times Deutschland" norāda, ka tā būtu "demokrātijas apvainošana," ja tiktu runāts par demokrātiskām vēlēšanām. Tikmēr itāļu "La Stampa" raksta, ka Krievijas demokrātiju "daudzi atzīst par kroplu vai pat par sagrautu".

Arī pretendente uz izvirzīšanu ASV prezidenta vēlēšanām no demokrātu partijas Hilarija Klintone pirmdien jau paziņojusi, ka "prezidenta vēlēšanas Krievijā (..) ir pavērsiens, šai valstij atkāpjoties no demokrātijas".

Ņemot vērā Putina atbalstu, Medvedeva uzvaru vēlēšanās neviens neapšaubīja. Izskan prognozes, ka ieņemot premjerministra amatu, Putins lielā mērā saglabās ietekmi, kuru ieguvis savas astoņus gadus ilgās prezidentūras laikā.

Vienlaikus Medvedevs pārstāv jaunu postpadomju politiķu paaudzi. Atšķirībā no 55 gadus vecā Putina, viņš nav saistīts ar kādreizējās PSRS slepeno dienestu VDK vai citiem drošības dienestiem.

Tomēr analītiķi uzskata, ka Viņš nesīs maz vērā ņemamu pārmaiņu, pieļaujot iespēju, ka jaunievēlētais prezidents nebūs nekas daudz vairāk kā marionete.

Jau pagājušajā mēnesī Putins visai skaidri ļāva noprast, ka grasās saglabāt ievērojamu ietekmi, uzsverot, ka "augstākā izpildvara" atrodas premjera rokās.