Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins sestdien pauda pārliecību, ka NATO militārā alianse ir atstājama pagātnei un vienlaikus aicināja uzlabot globālo finanšu institūciju koordināciju.

"Globālās institūcijas lēni reaģē uz mūsdienās pastāvošajiem izaicinājumiem (..). Protams, es nedomāju tādas institūcijas kā NATO. Manuprāt, šādām institūcijām jākļūst par vēsturi," uzstājoties Sanktpēterburgas Ekonomikas forumā, sacīja Kudrins, kurš tiek uzskatīts par ietekmīgāko liberālisma ideju pārstāvi Krievijas valdībā.

Viņš piebalsoja iepriekš Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva izteiktajai starptautisko finanšu institūciju kritikai, norādot, ka tās nepieciešams radikāli reformēt, jo pastāvošās starptautiskās organizācijas nav spējušas risināt pagātnes krīzes.

Vienlaikus Kudrins atzina, ka ar lielu piesardzību izturas pret iespējamo karteļa veidošanu gāzes industrijā.

"Esmu ļoti piesardzīgs, kad nonākam līdz gāzes karteļiem. Karteļi nav tās institūcijas, kas var mazināt tirgus riskus (..)," sacīja ministrs.

Irāna, kas ir otra lielākā gāzes rezervju turētāja aiz Krievijas, aicinājusi Maskavu un citus lielākos gāzes ieguvējus neformālo Gāzes eksportētājvalstu forumu pārveidot oficiālā organizācijā, kas līdzinātos naftas eksportētājvalstu organizācijai OPEC.

Toreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš tagad kļuvis par premjerministru, Teherānas ierosinājumu nosauca par interesantu ideju, tomēr citas Krievijas amatpersonas kopš tā laika pret gāzes karteļa izveidi paudušas vēsāku attieksmi.

Kā jau ziņots, Krievijas prezidents Medvedevs, uzstājoties Sanktpēterburgas forumā, sestdien paziņoja, ka Maskavas centieni nostiprināt savu lomu globālajā ekonomikā, izmantojot lielas investīcijas ārvalstīs, nav saistīti ar imperiālistiskām ambīcijām.

Vienlaikus viņš vainoja ASV pašreizējās globālās finanšu krīzes izraisīšanā.

Medvedevs, kurš Krievijas prezidenta amatā stājās maijā, piebilda, ka globālās institūcijas nespēj tik galā ar problēmām, kuras izsaukusi pasaules tirgu nestabilitāte, tai skaitā strauji augošās pārtikas un citu plaša patēriņa preču cenas. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka Krievijas rīcībā ir pietiekami daudz energoresursu un pārtikas krājumu, lai sniegtu pasaulei palīdzību.

Uzrunājot pasaules lielāko uzņēmumu vadītājus, kas pulcējušies uz ekonomikas forumu Sanktpēterburgā, Krievijas prezidents pauda pārliecību, ka ieguldījumu kapitāla trūkumu pasaulē izsaukusi vilšanās ASV dolārā.

"Tā ir tieši neatbilstība starp Savienoto Valstu oficiālo lomu pasaules ekonomikā un tās reālajām iespējām, kas ir viens no pašreizējās krīzes būtiskākajiem cēloņiem," uzsvēra Medvedevs.

Savukārt "Krievija ir globāls spēlētājs, un tā apzinās savu atbildību par pasaules likteni," turpināja prezidents. "Mēs vēlamies piedalīties jaunu spēles noteikumu izstrādāšanā, nevis mūsu imperiālistisko ambīciju dēļ (..), bet mūsu enerģijas resursu dēļ."

Krievijas līderis arī norādīja, ka pirms gadsimta "Krievija bija viens no lielākajiem graudaugu piegādātājiem," un uzsvēra, ka "ražošanas pieaugums Krievijā nāks par labu ne tikai mums, bet arī globālajam pārtikas tirgum".

Medvedevs paziņoja, ka Maskava ir gatava šogad organizēt globālās ekonomikas problēmām veltītu starptautisku konferenci.