Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 11. decembrī, vienbalsīgi pauda konceptuālu atbalstu grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas izstrādāti ar mērķi mazināt alkohola pieejamību un patēriņu bērnu un jauniešu vidū.

„Lai arī likumprojekta piedāvātā redakcija ir precizējama no juridiskās tehnikas viedokļa, deputāti konceptuāli atbalsta tā turpmāko virzību un dod skaidru signālu, ka vēlas ierobežot pārmērīgo alkohola pieejamību un patēriņu. Taču vienlaikus ir jāsaprot, ka aizliegumi un sodi paši par sevi problēmu nerisinās – ir nepieciešami kompleksi risinājumi, piedāvājot jauniešiem saturīgas alternatīvas brīvā laika pavadīšanai,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Piedāvātās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz atbildību nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Par to varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem, par atkārtotu pārkāpumu sods būs lielāks. Sods nepilngadīgajam paredzēts arī gadījumā, ja pirkšanā kā starpnieks izmantota pilngadīga persona.

Paredzēta atbildība arī par alkohola lietošanu izglītības iestādēs un kopmītnēs – par to varēs izteikt brīdinājumu vai sodīt ar naudas sodu līdz 25 latiem. Šī likuma norma neattieksies uz augstskolu studentiem, ņemot vērā, ka viņi jau sasnieguši 18 gadu vecumu un drīkst gan iegādāties, gan lietot alkoholu, deputātiem skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāvji.

Lai efektīvāk cīnītos ar nelegālā alkohola tirdzniecību, likumprojekts paredz atbildību nekustamā vai kustamā īpašuma īpašniekam (valdītājam), ja viņa telpās notiek darbības ar nelikumīgu alkoholu. Pirmajā reizē pēc fakta konstatēšanas paredzēts brīdinājums, bet, ja situācija nebūs novērsta, paredzēta atbildība fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, savukārt juridiskajām personām – no 1000 līdz 5000 latiem. Patlaban atbildība noteikta par telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai vai realizācijai, un praksē ir grūti pierādīt faktu, ka telpas tiek nodotas ar šādu mērķi, skaidroja likumprojekta autori.

Tāpat paredzēts pastiprināt sankciju par atkārtotu nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā un novešanu līdz dzēruma stāvoklim.

Likumprojekta autori rosinājuši par atkārtotu alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem paredzēt iespēju juridiskajām personām ne tikai uzlikt naudas sodu, bet arī atņemt tiesības zināma veida komercdarbībai. Ņemot vērā, ka šāda sankcija no APK nesen izslēgta, nākamajos lasījumos šai problēmai būs jāmeklē citi risinājumi.

Grozījumos paredzēta arī atbildība par alkohola iegādāšanos personām vecumā no 18 līdz 25 gadiem, ja iegādes brīdī tās neuzrāda personu apliecinošu dokumentu. Likumprojekta autori norāda, ka šai normai ir preventīvs raksturs, lai veicinātu, ka pircēji šajā vecumā uzrāda dokumentus.

APK grozījumi saistīti ar Saeimā pirmajā lasījumā jau atbalstītajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas cita starpā paredz pienākumu alkoholu lielveikalos tirgot atsevišķā nodaļā, alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem pienākumu bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī aizliegumu tirgot alkoholu valsts un pašvaldību iestāžu telpās.

Likumu grozījumi pēc Latvijas Ārstu biedrības iniciatīvas izstrādāti Saeimas komisiju izveidotā darba grupā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedra Arvila Ašeradena vadībā.

Latvija atrodas starp tām Eiropas valstīm, kur alkohola patēriņš jauniešu vidū ir viens no augstākajiem, alkohola pieejamība vērtējama kā augsta un pēdējo piecu gadu laikā situācija nav mainījusies uz labo pusi.