Pirmdien, 16. martā, pēcpusdienā Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti Rīgas Zooloģiskajā dārzā nogādāja pelēkā roņa mazuli, kurš bija atrasts piekrastē Jūrmalā. Pēc pirmās apskates konstatēts, ka ronēns ir apmēram 3-4 nedēļas vecs, novārdzis un dabā izdzīvot nebūtu spējīgs. Tomēr pēc iepriekšējo gadu pieredzes aculiecinieki ziņo un aicina glābt veselīgus un savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus.

Katru pavasari Latvijas piekrastē lielākā vai mazākā skaitā nonāk pelēko roņu un pogaino sīkroņu mazuļi. Daļa no tiem ir veselīgi un labā kondīcijā, bet citi ir novārguši un pat ievainoti. Martā un aprīļa sākumā, staigājot gar jūras krastu, iedzīvotāji nereti atrod šos bēdu brāļus. Sirds sauc palīdzēt, bet…. Kā rīkoties pareizi? Dzīt ūdenī? Glābt? Kā? Kur zvanīt? Ko darīt?

Atbildes palīdzēs rast Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa, Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts, kā arī Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti.

Atkarībā no ledus stāvokļa Rīgas līcī pelēko roņu mazuļi dzimst uz ledus tuvu ūdens robežai (ja ir kārtīgs ledus), vai arī mazajās, neapdzīvotajās Igaunijas salās bez ledus ziemās. Dažādu apstākļu dēļ mazuļi pirms noteiktā laika nonāk jūrā un pēc kāda laika uzrodas Latvijas piekrastē. Pogainajiem sīkroņiem mazuļi parasti dzimst Pērnavas līča piekrastē. Arī šie apaļīgie, baltie pūkaiņi nereti tiek nonāk mūsu pludmalēs. Abu roņu sugu vairošanās Latvijas piekrastes teritorijā nav droši pierādīta.

Līdz šim Rīgas Zooloģiskajā dārzā katru pavasari lielākā vai mazākā skaitā tiek uzņemti nelaimē nonākuši pelēko roņu un pogaino sīkroņu mazuļi. Pērn tie bija 3, bet iepriekš pēc siltām ziemām uz zoodārzu nogādāti pat 16 ronēni. Mazuļu mākslīgo izbarošanu jau vairākus gadus finansiāli atbalsta Ventspils dome. Tā kā siltās ziemas dēļ Baltijas jūrā un Rīgas līcī neizveidojās stabili ledus lauki, Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieki prognozē, ka šajā pavasarī pludmalēs būs atrodams ne viens vien novārdzis, vai arī vienkārši atpūsties un pasauļoties gribošs ronēns.

Ne katram pludmalē atrastam roņu mazulim vajadzīga palīdzība. Ja ronēns jau sācis mainīt (uz galvas, muguras) balto garo pūku tērpu pret īsu pelēku vilnu, visticamāk, tas jau uzsācis patstāvīgu dzīvi. Labākais, ko šādā gadījumā darīt – ronēnu netraucēt un paņemt suni pavadā. Palīdzība nav vajadzīga apaļīgam un ņipram mazulim, kuru vēl klāj baltā pūka, jo, iespējams, tas gaida māti. Pareizākais – steigšus attālināties. Jāatceras, ka roņu mazuļi, bez kaitējuma veselībai, neēduši var iztikt vairākas dienas. Lielāks kaitējums dabai rodas atņemot tai veselu roņu mazuli, nevis dienu liekot pagaidīt palīdzību vārgulītim. Labāk, atbilstoši likumam, meklēt speciālistu palīdzību, lai tiktu pieņemts pareizs lēmums.

Ja māc šaubas par ronēna veselības stāvokli, tas izskatās novārdzis vai tam ir redzami ievainojumi, ieteikums sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem. Vides speciālisti palīdzēs izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Patvarīgi ronēnu pārvietot nav ieteicams!