Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš atzīst nepieciešamību uzlabot drošības likumus.

"Ir runa par iespējamajiem likuma grozījumiem. Man pēdējos piecos gados nekad nav bijis tāds gadījums, ka man būtu jānoraida kaut kāds lūgums no Saeimas komisijas kaut ko uzzināt par mūsu darbu. Saeimas komisija patiesībā ir rīkojusies ārkārtīgi korekti. Arī tagad komisija ir atbalstījusi mūsu centienus uzlabot savu darbu, kur varētu būt arī jautājums par papildu finansēm. Jāsaka, ka no mana viedokļa tas atbalsts tur ir," intervijā laikrakstam "Diena" sacījis SAB vadītājs.

"Vai Saeimas komisija jūtas ērti ar likumdošanu, kāda tā tagad ir – acīmredzot nē, jo tā ir ļoti vispārēja. Domāju, ir pamatoti runāt par iespēju skaidrāk izteikt likumdošanā, kādas ir komisijas tiesības, un arī specifiski pateikt, kāda operatīvā vai cita veida informācija valsts drošības iestādēm nav jāsniedz Saeimas komisijai. Tad mēs visi zinātu, kāds ir likuma regulējums un varam vienoties par darbību, tā ka es atbalstītu tādus likuma grozījumus," piebildis Kažociņš.

Kažociņa skatījumā, katrai valstij šajā jomā ir jāatrod tāds modelis, kāds tai der. "Katrā valstī dienesti ir attīstījušies citādāk, valsts apstākļi ir būtiski citādāki. Mums apstākļi ir tādi, ka mēs tomēr esam ļoti tuvu Krievijai un mums ir ļoti daudz krievvalodīgo iedzīvotāju – tas arī spēlē lomu. Bet pamatprincipi ir ārkārtīgi svarīgi, un es domāju, ka lielākajā daļā, ja ne visās Eiropas Savienības un NATO valstīs ir līdzīgi principi par to, kādu informāciju parlamentārajai kontrolei nesniedz. Vislabāk man to definēja Vācijas kolēģi, tieši tādā kontekstā, ka mūsu pašu deputāti bija viesojušies pie vāciešiem un meklējuši."

Pēc Kažociņa vārdiem, ir trīs kategorijas, par kurām informācija nebūtu sniedzama – pirmā ir informācija, pēc kuras būtu iespējams identificēt avotus vai informācijas ieguves metodes. "Otrs – citas valsts vai citu operatīvās darbības subjektu sniegto informāciju. Un mums ļoti skaidri pirms vairāk nekā gada partneri pateica – ja būs pat aizdomas, ka viņu informācija, tas, ko mēs operatīvi darām ar viņiem kopā, varētu nokļūt pie cilvēkiem, kas nepieder pie mūsu dienesta, tad viņi vienkārši to pārtrauks."

"Un trešais ir informācija par notiekošām operācijām. Šinī gadījumā īpaši Satversmes aizsardzības birojam tas ir būtiski – ne tikai tādēļ, ka mūsu operācijas bieži vien ir ārpus Latvijas robežām un katrreiz ir saistītas ar zināmu fizisku risku tām personām, kas ar to nodarbojas, bet arī tādēļ, ka valsts pārtveršanas iekārta ir SAB rīcībā un to izmanto daudzas citas valsts iestādes, visvairāk, protams, Kriminālpolicija, bet arī tādas iestādes, kā KNAB, Drošības policija utt," sacījis SAB vadītājs.