«Nacionālā Spēka savienība» (NSS) 7. martā Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi pieteikumu, kurā apstrīdēts Rīgas domes lēmums neizskatīt NSS lūgumu atļaut 16. martā pie Brīvības pieminekļa rīkot gājienu, informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa. NSS tiesā iesniegtajā sūdzībā iebildusi pret lēmumu neizskatīt tās iesniegto pieteikumu saistībā ar NSS likvidāciju, informēja Elliņa.

Pagaidām nav izlemts, vai NSS pieteikums tiks pieņemts un ierosināta lieta. Tas varētu būt zināms nākamās nedēļas sākumā.

Pārējās organizācijas un personas, kuru pieteikumus gājienu rīkošanai 7. martā noraidīja Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu pieteikumu izskatīšanas komisija, pagaidām tos tiesā nav apstrīdējušas.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu pieteikumu izskatīšanas komisija nolēma neatļaut rīkot četrus no pieciem pasākumiem, kurus bija plānots rīkot 16. martā pie Brīvības pieminekļa.

Kā žurnālistus informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs, gājiens tika atļauts organizācijai «Daugavas vanagi Latvijā». Tas paredzēts no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim.

Jurija Kotova un Igora Šiškina pieteikumi noraidīti, jo viņi esot administratīvi sodīti pēdējā gada laikā, sacīja Grīnbergs.

NSS gājiens nav atļauts, jo organizācija beigusi pastāvēt.

Savukārt Latvijas Antifašistiskās komitejas pieteikums noraidīts drošības apsvērumu dēļ.

"Piedāvājām viņiem mainīt norises vietu vai laiku, bet viņi kategoriski nepiekrita," sacīja Grīnbergs.

Šiškins pastāstīja, ka ar saviem domubiedriem plāno pievienoties «Daugavas vanagu» gājienam.

Grīnbergs nenoliedza iespēju, ka "antifašistiem" varētu pievienoties domubiedri no Igaunijas. Grīnbergs minēja to, ka pašlaik "viesu" ierašanos būs grūtāk kontrolēt tāpēc, ka Latvija atrodas Šengenas zonā.

"Domāju, ka Administratīvā tiesa ņems vērā šīs iebildes un nemainīs komisijas lēmumu," sacīja Grīnbergs. Izpilddirektors nenoliedza iespēju, ka varētu notikt kāds nesankcionēts gājiens, bet tad "būs jārēķinās ar to, ka būs jāatbild likuma priekšā".

Tāpat Grīnbergs norādīja, ka nevajadzētu situāciju dramatizēt.

Kā ziņots, Rīgas domē ir saņemti pieci pieteikumi no personām un organizācijām, kas vēlas rīkot gājienus un sapulces 16. martā.

Jau pērn 21. novembrī savu pieteikumu iesniedza Nacionālā spēka savienība, bet, tā kā šī partija nav pārreģistrējusies, tai rīkot gājienu atteikts.

16. martā gājienu no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim vēlas rīkot organizācija «Daugavas vanagi Latvijā».

Privātpersona Jurijs Kotovs vēlas 16. martā no 11.00 līdz 13.30 pie Brīvības pieminekļa rīkot sapulci par sociālajām problēmām un denacionalizēto namu iedzīvotāju stāvokli.

Pieteikumu sapulcei pie Okupācijas muzeja 16. martā no 10.00 līdz 11.00 iesniedzis Igors Šiškins un «Gustava Celmiņa centrs», kuri vēlas pieminēt brīvības cīnītājus. Rīgas izpilddirektors informējis Šiškinu, ka viņam kā administratīvi sodītai personai likums liedz uzņemties atbildību par publiska pasākuma norisi.

29. februārī – "pēdējā likumā paredzētajā dienā" – pieteikumu iesniedza Latvijas Antifašistiskā komiteja, kura no 9.45 līdz 10.45 vēlas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa "nacisma upuru piemiņai".

Visi saņemtie iesniegumi par vēlmi 16. martā rīkot publiskus pasākumus nodoti izvērtēšanai drošības struktūrām, kurām jāsniedz atzinums, vai nepastāv reāls apdraudējums sabiedrības interesēm.

Kā iepriekš sacīja Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, Drošības policijas rīcībā ir informācija, ka uz 16. marta pasākumiem, iespējams, ieradīsies pasākuma atbalstītāji, kā arī tā pretinieki no kaimiņvalstīm, iespējams, arī no citām Eiropas valstīm.