Aleksandra Bambale, Latvijas Bankas ekonomiste:

Šajā rakstā vēlos cilvēkiem saprotamā valodā izskaidrot to, kā eiro ieviešana ietekmēs cenas Latvijā. Lai to paveiktu, sākšu ar vienkāršu piemēru.

Tāds plaši izmantots pārtikas produkts kā kartupeļi. Jūs noteikti esat lasījuši, ka Latvijas zemnieku audzētos tupeņus gada nogalē aktīvi uzpērk rumāņu un holandiešu uzņēmēji. Šāda situācija pēdējos gados nebūt nav unikāla – 2011. gada janvārī Krievijas uzpircēji burtiski “izslaucīja” Latvijas dārzeņu noliktavas un kartupeļu cena pieauga ļoti strauji.

Zināt, kāda ietekme uz inflāciju būtu kartupeļu cenas pieaugumam par 50% 2013. gada janvārī? Puse no tās ietekmes, kas vairākumā jauno eiro zonas dalībvalstu radās no eiro ieviešanas. Ekonomistu valodā – šāds kartupeļu cenas pieaugums janvāra gada vidējās inflācijas rādītāju ietekmētu par 0.15 procentpunktiem (eiro ieviešanas efekts uz inflāciju citās valstīs vidēji ir svārstījies līdz 0.3 procentpunktiem).

Vēl vairāk – eiro ieviešana radītu mazāku ietekmi nekā to nereti rada pārtikas vai naftas cenu pārmaiņas viena mēneša laikā.

Inflācija (cenu kāpums) ir jebkurā ekonomikā pastāvoša parādība un mūsu ikdienas patēriņa preču cenas ietekmē visdažādākie faktori, piemēram, algu līmenis, izejvielu cenas, transporta izmaksas, starpnieku izmaksas, kā arī produkta kopējā pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Visas šīs sastāvdaļas ir mainīgas un izmaiņas notiek jebkurā gadījumā – gan ieviešot eiro, gan paliekot pie lata. Tādēļ eiro ieviešanas laikā inflācija pastāvēs, tomēr pie tās vainot tieši eiro būtu visnotaļ nekorekti.

Nevar nepiekrist, ka eiro ieviešana uzņēmējiem radīs izmaksas. Tomēr jāatgādina, ka šis solis ir plānots (eiro ieviešana kā mērķis Latvijā pastāv kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un nopietna gatavošanās notiek jau vismaz gadu), kā arī tas ir teju neatgriezenisks (kas nozīmē, ka izmaksu amortizācija var notikt ilgā laika periodā).

Protams, ir iespēja, ka negodīgi uzņēmēji izmantos nacionālās valūtas maiņu, lai palielinātu savu peļņu. Lai to nepieļautu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām veiks cenu uzraudzības pasākumus, sākot no 2013. gada sākuma līdz pat 2014. gada beigām. Gadījumā, ja pircējs ievēro, viņaprāt, nepamatotu cenu kāpumu, paziņošana PTAC būtu pareizākais solis. Arī tirgus mehānisms nodrošina, ka komersantu interesēs nav vienpusējs un nepamatots cenu palielinājums, jo tas nozīmē patērētāju aizplūšanu pie konkurentiem, kas necenšas iedzīvoties uz eiro ieviešanas rēķina. Biznesā tas ir smagākais iespējamais sods – reputācijas zaudēšana. To apstiprinās jebkurš uzņēmējs un nozares organizācija.

Tā kā maiņas kurss ir 1 eiro par 0.702804 latiem (1,42 eiro par 1 latu), nacionālās valūtas maiņa radīs daudz izmaiņu ikviena naudas lietošanas paradumos un cenu uztverē. Gluži dabiski, ka maiņas kursa dēļ cenas liksies augstākas, kaut pirktspēja mainījusies nebūs (tā kā algas augs tādā pašā apjomā). Arī par šādām situācijām ir padomāts. Latvijas eiro ieviešanas plānā ir paredzēts paralēlais cenu attēlošanas periods (3 mēnešus pirms eiro ieviešanas, kā arī 6 mēnešus pēc tās), kura ietvaros uz cenu zīmēm būs jānorāda preču cena gan latos, gan eiro. Tas palīdzēs patērētājiem neapjukt jaunās valūtas apstākļos un dos iespēju novērtēt preces cenu pazīstamā izteiksmē, kamēr aprod ar jauno valūtu.

Skatoties uz citu jauno dalībvalstu pieredzi eiro ieviešanā (Igaunija, Slovākija, Malta, Kipra, kā arī Slovēnija), redzams, ka vienreizējais eiro ieviešanas efekts uz inflācijas rādītājiem svārstās 0.2 līdz 0.3% ietvaros («Eurostat» analīze). Arī tā saucamajās “pirmā viļņa” dalībvalstīs (kas pievienojās eiro zonai pirms 2002. gada) rādītāji ir līdzīgi vai tikai nedaudz lielāki. Tas norāda uz minimālu cenu efektu no eiro ieviešanas, kas sedz ieviešanas tehniskās izmaksas.

Nesenā Igaunijas pieredze diemžēl sakrita ar pārtikas un energoresursu cenu celšanos pasaules tirgos, kas kopumā ietekmē cenu līmeni izteiktāk nekā nacionālās valūtas maiņa, tomēr jāpiezīmē, ka no šādiem cenu kāpumiem nav iespējams izvairīties ar nevienu pasaules valūtu. Tas nozīmē, ka Igaunija inflācijas kāpumu būtu piedzīvojusi, arī paliekot pie kronas, un galvenais vaininieks bija neizbēgamais cenu kāpums pasaules tirgos, bet eiro ieviešanas tiesa ir tikai šie iepriekš minētie 0.2 līdz 0.3 procentpunkti.

Kopumā jāsaka, ka cilvēkiem nav pamata satraukumam par nepamatotu cenu kāpumu eiro ieviešanas dēļ. Eksistē daudz mehānismu, kas nodrošinās godīgu pāreju uz Eiropas vienoto valūtu. Protams, ka nevar izslēgt negodīgu darbību iespējamību, tādēļ aicinu patērētājus būt modriem un pievērst pastiprinātu uzmanību sev svarīgu preču cenām un izvērtēt arī konkurentu piedāvājumu, tādējādi sodot negodīgus uzņēmējus visefektīvākajā ceļā – balsojot ar savu maku.