Krona slimība ir iekaisīga zarnu slimība, kas var bojāt ikvienu zarnu trakta daļu. Vienkāršāk izsakoties – zarnās veidojas čūlas, kas rada lielu iekaisumu un tūsku. Krona slimības gadījumā var tikt bojāta gan resnā zarna, gan tievā zarna, gan arī abas zarnas kopā. Daži speciālisti norāda, ka tā var skart arī visu gremošanas traktu.

Krona slimība bieži vien pirmo reizi parādās 15-35 gadu vecumā, retāk tā tiek diagnosticēta gados veciem pacientiem. Eiropā Krona slimības izplatība ir vidēji 2-10 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas centra gastroenterologs profesors Aldis Puķītis norāda, ka par situāciju Latvijā ticamu datu neesot, jo konkrēta pacientu uzskaite netiek veikta. Tiek lēsts, ka Latvijā varētu būt kopumā ap 300 pacientu.

Krona slimības cēloņi

Slimības cēloņi līdz šim pilnībā nav zināmi, daļēji to izraisa autoimūnie procesi un ģenētiskie faktori. Krona slimības pacientu pirmās pakāpes radiniekiem ir 10-35 reizes augstāks saslimstības risks. Tajā pašā laikā ir novērots, ka smēķētājiem un viņu bērniem jeb pasīvajiem smēķētājiem ir augstāks saslimstības risks. To apstiprina arī fakts, ka vismaz puse pacientu, kas sirgst ar Krona slimību, ir smēķētāji. Arī paasinājumu risks smēķētājiem ir par 60% augstāks nekā nesmēķētājiem. Smēķētājiem paasinājumi ir smagāki un slimības gaita – agresīvāka. Ir pierādīts, ka smēķēšana samazina resnās zarnas gļotādas aizsargfunkcijas. Tāpat tiek lēsts, ka pacientēm, kuras smēķē un lieto kontraceptīvos līdzekļus, ir augstāks saslimstības risks nekā pacientēm, kuras tikai smēķē. Vēl kā riska faktors Krona slimībai jāatzīmē arī darbs veselībai kaitīgos apstākļos.

Slimības simptomi

Slimībai var būt ļoti daudz un dažādi simptomi. Visbiežāk tie ir vēdersāpes, caureja un svara zudums. Slimnieku novājēšanas pamatā ir nepietiekams uzturs, caurejas radītie uzturvielu zudumi, medikamentu izraisītas blakusparādības, kā arī hroniska iekaisuma dēļ radusies lielāka vajadzība pēc uzturvielām. Retākos gadījumos pacientiem nav apetītes, ir drudzis, svīšana naktīs, sāpes vai asiņošana taisnajā zarnā. Simptomi ir atkarīgi arī no Krona slimības atrašanās vietas gremošanas traktā un intensitātes.

Diagnostika

Nereti Krona slimniekiem slimību diagnosticē vēlīni tās sarežģītās diagnostikas dēļ.

Krona slimības diagnostikai un riska pakāpes novērtēšanai šodien tiek pielietota virkne jaunu metožu – dopplersonogrāfija, palielinājuma hromoendoskopija, magnetorezonanses tomogrāfija, endoskopiskā ultrasonoskopija. Prof. A. Puķītis teic, ka Latvijā vislielākā pieredze ir un efektīvāk slimību diagnosticē lielajās, tas ir, universitātes, klīnikās. Ņemot vērā to, ka slimība ir reta un grūti diagnosticējama, jāveicina izglītības darbs un ārstu motivācija. Informācija par Krona slimību ir pieejama dažādos resursos, tāpēc ārsti var piedalīties gan semināros, gan citos pasākumos arī online režīmā, lai papildinātu savas zināšanas par slimību un tās diagnosticēšanu, ārstēšanu.