Kāpēc tika pieņemts lēmums sadalīt Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centru (LLKC) divās daļās – vienā, kas pilda valsts funkcijas un otrā, kas pelna, sniedzot pakalpojumus? Sākotnēji taču bija iecere izveidot spēcīgu Lauksaimniecības konsultāciju centru, kuru no sākuma finansē valsts, bet vēlāk tas aizvien vairāk nostiprinās un sāk pelnīt pats. Kāpēc pieņemts lēmums par centra sadalīšanu, iztaujājām Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Arvīdu Ozolu.

– Kāpēc nolemts sadalīt Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centru?

– Pašlaik kompānija nedalās divās daļās. LLKC jau ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, un tur 1% īpašuma pieder Zemnieku federācijai, bet 99% valstij. Divās daļās sadalās viņu iekšējais bizness. Nekāda Eiropas Savienība šo procesu neregulē.

Sadalei ir divi argumenti. Pirmais – mēs dodam dotāciju budžeta programmai, tādēļ jābūt pilnai pārliecībai, ka budžeta nauda precīzi aiziet tiem mērķiem, kādi ir noteikti. Otrs arguments: visi mūsu sadarbības partneri – gan Zemnieku Saeima, gan Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), gan Kooperatīvu asociācija – uzstāja, ka uzņēmumā nevar ar būt šķērssubsīdijas starp publiski finansētajām lietām, kam ir valsts finansējums, un tām, kas ir komercpakalpojumi.

– Kāpēc netika publiskota informācija par konsultāciju centra sadali? Faktiski vēl tagad nekas oficiāli sabiedrībai par to nav paziņots!

– Mums bija sarunas ar visām minētajām organizācijām pagājušajā gadā un ne reizi vien. Tas jau nav nekāds normatīvais dokuments, kas būtu jāpublisko, tas tika pārrunāts ar mūsu sadarbības partneriem. Tas lielā mērā bija mūsu sadarbības partneru uzstādījums. Ministrijai bija svarīgi, lai, nākot jel kādām kontrolēm, mēs varam precīzi atdalīt tos līdzekļus, kas konsultāciju centram nāk no budžeta kā dotācija konkrētiem mērķiem. Tā ka slepeni nekas nenotika.

– Vai bijuši gadījumi, ka kaut kas no budžeta līdzekļiem nav aizgājis paredzētajiem mērķiem?

– Nē, bet tie līdzekļi nebija uzskatāmi pārraugāmi, nebija precīzi nodalīti biznesa virzieni. Ir precedenti, kā šīs lietas ir sakārtotas. Tā ir Hipotēku un Zemes banka, kurai no sākuma bija Eiropas Savienības fondu pārvaldība un tikai komercbankas funkcijas; tur arī šīs funkcijas tika nodalītas.

Ir a/s «Latvijas valsts meži», kur arī no sākuma bija visas nozares kopā, bet tagad viņiem ir vairāki biznesa virzieni, kam jābūt rentabliem, nevar ar pelnošo daļu nosegt zaudējumus nesošo daļu. Kamēr tās lietas nav sakārtotas, nevar pateikt, cik kurš darbības virziens ir efektīvs un ar kādiem rezultātiem uzņēmums strādā.

– Konsultantu sagatavošanā ieguldīti valsts līdzekļi, uzņēmums bija spēcīgs. Vai ir lietderīgi šādā veidā mazināt centra spēku? Vai visiem centra darbiniekiem būs darbs arī turpmāk?

– Pirmkārt, tas, kas tika ieguldīts konsultāciju centra izveidē, tika ieguldīts lietderīgi. Konsultanti nevar būt universāli. Zemnieki ir attīstījušies un kļuvuši gudrāki, sāk prasīt specializētas, ļoti kvalificētas konsultācijas, ko var dot konsultanti, kuri specializējas kādā noteiktā jomā. Ja runājam par LLKC, tad tur konsekventi notiek specializācija. Visiem kvalificētajiem LLKC speciālistiem būs darbs arī turpmāk. Viņiem pašiem piedāvāja izvēlēties, kas viņiem vairāk patīk: izglītojošās, informējošās, atbalstošās funkcijas no valsts budžeta vai tās, kas līdz šim bijuši komercpakalpojumi. Katram darbiniekam ir precīza specializācija.

– Vai ir garantija, ka zemnieki tagad saņems lētākus un labākus pakalpojumus? Vai šī sadale pakalpojumus nesadārdzinās?

– Lētāks nekas pie mums nepaliek. Ir jāmaksā tik, cik jāmaksā. Domāju, funkciju sadale pakalpojumus nesadārdzinās. Vienkārši tiem tiks parādīta reālā pašizmaksa. Lauksaimniecības konsultāciju jomā LLKC nav vienīgais, kas šos pakalpojumus sniedz. Ir izveidojusies biedrība «Galvenās lauksaimniecības konsultācijas», kurā ir piecas organizācijas, kas sniedz konsultācijas. LLKC jābūt konkurētspējīgam arī izmaksās. Ja kāds kaut ko grib dabūt lētāk, kādam par to ir jāmaksā.

– Jā gan, maksātājs būs zemnieks…

– Tieši tā, bet viņam ir iespēja izvēlēties. Tas nav nodoklis, kas viņam obligāti ir jāmaksā.

– Vai šīs konsultācijas neietekmēs ražošanas līdzekļu tirgotāji? Zemnieki vēlas neatkarīgu konsultāciju, kas nav atkarīga no mārketinga. Un LLKC nebija atkarīgs no mārketinga.

– Viņš arī tagad nav un nebūs atkarīgs no mārketinga. Runa ir par to, ka LLKC specializējas. Nevar būt tā, ka viens speciālists zina visu un var konsultēt par visu.

– Vai centra sadalīšanu nelobēja ražošanas līdzekļu tirgotāji?

– Ja bija lobēta, tad to darīja mūsu sociālie partneri, nevis tirdzniecības firmas.

– Bet konsultanti centrā vienmēr specializējušies savā nozarē…

– Viņi specializējušies pa nozarēm, bet viņi nav pietiekoši specializējušies. Arī no zemniekiem ir pretenzijas, ka speciālistu konsultācijas nav bijušas pietiekoši augstā līmenī, ka viņi izstāsta to, ko visi jau zina, bet tas ir tāpēc, ka šie cilvēki paralēli dara veselu virkni citu lietu.

– Vai ir veikti ekonomiskie aprēķini, kā turpmāk centrs strādās, kā norēķināsies par pakalpojumiem abas centra daļas savstarpēji?

– Jā, ekonomiskie aprēķini ir, gada beigās varēja precīzi redzēt, kas tur vēl labojams un koriģējams, jo viņiem bija precīza uzskaite. Tas tomēr būs viens uzņēmums, un nekāda norēķināšanās nenotiek. Katram ir savs ieņēmumu un izdevumu postenis. Iespējams arī izveidot vienu centralizēto grāmatvedību. Tās ir pārejas procesa grūtības.