"Abavas ielejā, pašā kalna galiņā sabērtas mazas mājiņas tā kā pasakā;

Ieliņas – šauriņas, akmeņiem bruģētas, Cita ar citu krustojas un nekur nebeidzas,.." tā zīmīgi mūsu mīļo Kurzemes mazpilsētu Kandavu raksturo savulaik pazīstamā mūzikas ansambļa «Kolēģi» radītā dziesma, jeb veltījums Kandavai.

Tieši šī melodija sestdienas rītā liegi pieskandināja Kandavu, pilsētas iedzīvotājus un viesus aicinot piedalīties Kandavas 777. jubilejas svinībās.

Jā gan, rit jau astotais gadu simtenis, kopš senos rakstos pirmoreiz minēts Kandavas vārds kā viens no senās Vanemas valsts centriem. Kopš tā brīža pilsētu (nu jau novadu) skāruši visdažādākie pārmaiņu vēji, līdz Kandava izaugusi par skaistu, sakoptu mūsu pašu un tūristu iemīļotu Kurzemes mazpilsētiņu, kuru itin bieži mēdz dēvēt arī par «Kurzemes Šveici».

Nākat, ļaudis, skatīties, kā mēs labi dzīvojam!

Tā uzrunājoši aicināja svētku pasākums, kas līdz ar svētku svinīgo atklāšanu iesākās vecpilsētas laukumā. Te bija iespēja īpašos stendos aplūkot novada uzņēmēju piedāvājumu, personīgu medību trofeju kolekciju un nodoties daudzveidīgiem novada pašdarbības kolektīvu priekšnesumiem. Sākotnēji svētku pasākumu vadīja Pilsētas meitene, bet drīz vien viņai piebiedrojās arīdzan Meitene no laukiem. Lielisks un neatkārtojams bija priekšnesums Ventiņ mēlē Cēres amatierteātra un vokālā ansambļa izpildījumā, kā arī citu novada pagastu un pilsētas mazo un lielo dziedātāju un dejotāju veltījums pilsētai un tās apmeklētājiem jubilejas reizē.

Skaista, skaista latvju sēta

Īsti latviskas noskaņas sestdien varēja baudīt visi Kuršu pilskalna apmeklētāji. Tieši te aizsākās «Ceļojums cauri gadsimtiem», dodot vienreizēju iespēju ikvienam iepazīt seno amatnieku darba prasmes. Senatnīgo noskaņu akcentēja arī folkloras ansambļu priekšnesumi. Ļaudis ar prieku arī paši izmēģināja amatnieku prasmes, īpaši Kandavas jubilejas monētas kalšanā. Daudzi apmeklētāji vēlējās nofotografēties kopā ar kaziņu Klementīni un viņas saimnieci Signi. Savukārt Hertas kundze laipni aicināja nobaudīt kurzemnieku tradicionālo skābputru un bukstiņbiezputru ar lauku speķa piedevu. Pozitīvām emocijām bagātinājušies, apmeklētāji ceļojumu cauri gadu simteņiem varēja turpināt Bruņinieku pilskalnā, kur valdīja viduslaiku gaisotne. Bruņās tērpti karakalpi un pelēkās māsas jeb slimo un ievainoto kopējas lieliski

iejutās tālajā 14. gadsimtā. Savukārt skatītāji izmēģināja savu izveicību, pielietojot šķēpu un zobenu. Zēni, vīri un arī drosmīgākās dāmas ietērpās bruņinieku tērpā vai mēģināja noturēt rokās īstu kara cirvi …

Mākslas skolas audzēkņi gleznoja Kandavu, vēlāk viņu veikumu visi varēja aplūkot skvēriņā pie Mūzikas skolas, kur izvietojās izstāde «Krāsainās savādības». Bērnu priekam pie skeitparka darbojās atrakciju miniparks. Vēlēšanās baudīt priekus bija ikvienam apmeklētājam, tikai… katras 10 minūtes izpriecu vecāku maciņus patukšoja pa latam.

Raibu raibā tautu sega

Lielās jubilejas pasākumu kuplināja ebreju, moldāvu, čigānu un krievu tautas kolektīvi. Krāsas, tērpi, temperaments, mūzika, dziesmas un dejas pilsētas centra laukumu piepildīja turpat četras stundas, kas aizsteidzās gluži nemanot.

Bet 20.00 sākās lielā Pastaiga jeb gājiens pūtēju orķestra pavadībā pa mazpilsētas līkumotajām ieliņām. Tas noslēdzās Vecpilsētas centra laukumā. Apsveikumi pilsētai, koncerts un balle – tā risinājās Kandavas svētku pirmā diena, bet svētdien – svētku turpinājums

Svētki turpinās

Rīta agrumā pie Abavas tilta sacensībām gatavojās kaislīgie makšķernieki. Kā jau pēcsvētku rītā, viņu nebija īpaši daudz – sākumā turpat desmit, bet līdz finišam nokļuva tikai četri – Sēravotu komanda no vienas ielas, vienas mājas jeb Andis, Lauris, Artis un viņu oriģinālais galvenais makšķerēšanas pārzinātājs – Zigis, kurš bija saposies uzvalkā, kaklasaitē un atzina, ka makšķerēšana arī ir svētki!

Ap pusdienlaiku pie Abavas notika jautrības un pasākumi bērniem. Pepijas iedrošināti, mazie jautrojās uz nebēdu, bet sporta hallē savukārt risinājās ģimeņu sporta pasākums. Neizpalika arī tradicionālie peldošo objektu braucieni pa Abavu līdz tiltam.

"Kandavai 777. Sasummējot šos ciparus, iegūstam skaitli 21. Sievietei šis ir skaists vecums. Bet mūsu mīļajai mazpilsētai gribu novēlēt, – lai to kā skaistu sievieti mīl, iekāro un nekad, nekad nepamet!" tā svētku uzrunā sacīja uzņēmējs Ivars Marašinskis. Šim vēlējumam pievienojamies arī mēs.